De Facto

"Islāma valstij" pievienojas internetā

De Facto

Vērtīgie cilvēki

Vai pēc traģēdijas Zolitūdē bezatbildīgums samazinājies?

Eksperti: Traģēdija Zolitūdē nav vairojusi ilgtermiņa atbildību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

 

Tūlīt pēc Zolitūdes traģēdijas politiķi un ierēdņi steidza sakārtot likumus, normatīvus un iestāžu atbildību, lai striktāk kontrolētu būvniecības procesā notiekošo. Izmeklētāji secināja – ja katrs izpildītu savu pienākumu, "Maximas" veikala sagrūšanu pār cilvēku galvām varēja novērst vairāk nekā 30 gadījumos. Taču tas nenotika. Eksperti uzskata, ka notikusī traģēdija tomēr kopumā nav likusi sabiedrībai kļūt atbildīgākai un par savas rīcības sekām domāt ilgtermiņā.

Pēc Zolitūdes traģēdijas amatpersonas solīja paveikt virkni darbu, lai nepieļautu jaunas traģēdijas. Nevalstiskā organizācija "Providus" saskaitījusi, ka no 21 apsolītā darba izpildīti vien seši.

"Zolitūdes lietas" ekspertu grupas loceklis un Rīgas Tehniskās universitātesa (RTU) docents Aigars Ūdris uzskata, ka būtiska attīstība uz labo pusi nav notikusi. "Latvijas apjoms nav tik liels, lai būvniecības procesā katra no  pusēm varētu justies absolūti droša savā pozīcijās, nekur nekrustojoties ar citām lietām un interesēm," saka Ūdris.

Līdz ar to, procesā kaut negribot, var parādīties aprēķins – neuzstāt uz kaut ko, jo pastāv liela iespēja, ka var nākties satikties atkal citā būvlaukumā un tad no viņiem būs atkarīga paša situācija.

"Mums ir jāapzinās viena bīstamība, kas izriet no mūsu Latvijas izmēriem, arī demogrāfiski.

(..) Mēs esam rads rada galā, paziņas, klasesbiedri, skolasbiedri, un reizēm ir tā – nu kā tad es tevi kontrolēšu.  Es domāju, ka te ir lietas, kas ir mums izslīdējušas no rokām laukā," raidījumam "De facto" saka kultūras socioloģe Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Pēc Ūdra domām to varētu izskaust, ja būtu sistēma, kurā tiešsaistē reģistrētu konkrētos būvdarbus, un ierakstu secību nevarētu labot. Turklāt tam varētu sekot uzraugi no malas.

"Proti, būtu iespējams no malas redzēt, ja kaut kas nenotiek tā kā vajag, tad lai nebūtu iespējams atsevišķiem būvprocesu dalībniekiem pieslēgties faktiski tai brīdī, kad objekts tiek nodots ekspluatācijā, teiksim, absurda situācija, kad būvuzraugs bezmaz pēdējā dienā paraksta visu nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas aktus, kaut gan tas viss bija jādara būvprocesa laikā. (..) Tas nereti spīd cauri, ir acīmredzams tai dokumentācijā, lai arī formāli tur parādās vajadzīgie datumi," saka Ūdris.

Daudz kontrolējošu institūciju bez resursiem kontrolei, iepirkumi, kuros arhitekti ir gatavi piedāvāt projektus superātrā laikā par neticami zemu cenu. Tā situāciju raksturo Latvijas Arhitektu savienības prezidente Gunta Grikmane.

Ne visi kolēģi pēc traģēdijas kļuvuši atbildīgāki. Savienība analizē un apkopo datus par apšaubāmiem arhitektu piedāvājumiem. Un ir arhitekti, kuru vārdi tur parādās atkārtoti.

"Krājas brīdinājuma punkti, pēc kuriem var sekot sertifikāta eksāmens, prognozes ir, ka daudzi var neizturēt šo eksāmenu un zaudēt sertifikātus (..)

Mēdz būt likumsakarības, kuras mēs jau esam izskaitļojuši. Bet mums ir sava noteikta kārtība, mēs to nepaātrināsim, bet mēs ļoti sekojam līdzi šo savu kolēģu darbam. Un mēģinām izķert kādās ātrākās stadijās, zinot, ka varētu būt problēmas," saka Latvijas Arhitektu Savienības prezidente Gunta Grikmane. Arhitektu savienība apņēmusies kolēģiem rīkot diskusijas, lai skaidrojot atbildību un sekas, kas no tā izriet.

Pēc Zolitūdes traģēdijas cilvēki iemācījušies reaģēt uz trauksmes signāliem. Uz labo pusi mainījusies arī pārvaldība "Maximas" veikalu tīklam.

Bet, "ja mēs skatāmies plašāk vai dziļāk, vai abējādi, tad droši vien, ka nekas īpaši nav mainījies. Jo stāsts jau ir par to, ka cilvēki bija gatavi kaut ko nedarīt vai darīt, lai saglabātos tas stāvoklis, kāds bija vai kāds varēja turpināties, un darīja to tāpēc, ka bija noteikta veida īstermiņa ieguvumi. Vienalga, vai tas bija ērtāk vai vieglāk, vai izdevīgi naudas izteiksmē – es domāju, ka bija izdevīgi visi šie  iemesli klātesoši.

Attiecību dēļ, čomiskuma dēļ – tas vēl klāt varētu nākt iepriekšējiem. Un par ilgtermiņa ieguvumiem vai zaudējumiem tajā brīdī nevienam īpaši nekāda domāšana nebija," saka sociālpsiohologs, Latvijas Universitātes profesors Ivars Austers.

Ārsts, kurš nepaziņoja par zilumiem uz bērna auguma, autovadītājs, kurš pie stūres rakstīja īsziņu, inženieris, kurš neizlasīja to, ko paraksta...

Šķietams sīkums var pārvērsties traģēdijā. Nav izveidojies kultūras līmeņa mehānisms, kas piebremzētu cilvēkus – vienkārši neļautu otram tā darīt. Līdzīgi kā pieņemts nekauties vai neņemt nepieskatītas mantas. Izmeklētāji secinājuši, ja katrs rūpīgi un atbildīgi darītu savu darbu, Zolitūdes traģēdijas novēršanai bija dotas 30 iespējas. Taču tas nenotika.

Ivars Austers: "Reizēm šo jēdzienu kolektīvā bezatbildība lieto. Bet to var aizvietot ar kaut ko citu, ko var nosaukt par kolektīvo atbildību. Nav īsti ieviesusies tā kultūra, ka cilvēki viens otram aizrāda. Tas nenozīmē otru nolamāt vai padarīt par nejēgu, bet aizrādīt kāda tālāka mērķa labad. Tā var būt  jautājuma uzdošana - vai tu tiešām domā, ka tas, ko tu vai mēs tagad darām, novedīs pie laba rezultāta?

Profesors iesaka nevis cerēt uz mistiskiem spēkiem, kas visu saliks pa vietām, bet gan sākt pašiem ar sevi. "Kā nācija mēs sevi dēvējam par jaunu nāciju. Nu cik ilgi varam būt jauna? Ir laiks kļūt gudrākiem un redzēt. Jo mūsu valstiskuma periods ir ļoti neliels. Un tāpēc arī saprast, ka attieksme pret valsti nenolaižas tieši no debesīm, viņa veidojas mūsu katra ikdienas attieksmē pret valsti," saka Beitnere-Le Galla.

Latvijas iedzīvotāji ir lielā mērā orientēti uz īstermiņa ieguvumiem. Un iespējams, ka tas ir arī viens no iemesliem, kādēļ Latvija attīstās lēnāk, nekā mums gribētos, un lēnāk kā valstīs, kur uz ieguvumiem skatās daudz ilgākā laika posmā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti