Manipulācijas ar audzēkņu skaitu, nespēja tikt galā ar informācijas sistēmām vai skolēni, kuriem ar vienā skolā iegūtu vidējo izglītību nepietiek? Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" ziņo, ka, analizējot datus par Daugavpils būvniecības tehnikuma audzēkņiem, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šā mācību gada sākumā pamanījusi, ka ap simt bērnu vienlaikus bijuši piederīgi divām skolām. Tas savukārt rada bažas par finansējuma pārskaitīšanas mērķtiecīgumu.
Profesionālās izglītības iestādēm patlaban veido gan jaunus uzņemšanas principus, gan programmu finansēšanu. Lai procesu uzlabotu, IZM pērn pētīja arī pozitīvās tendences, piemēram, kādēļ atsevišķās skolās audzēkņu skaits pieaug straujāk nekā citur.
Taču atklājums vienā no skolām bija savā ziņā pārsteidzošs - viens skolojamais divās skolās vienlaikus. IZM sākotnēji pievērsa īpašu uzmanību teju simts Daugavpils būvniecības tehnikuma audzēkņu datiem, kas rādīja piederību arī citai skolai. Mācību gada sākumā ministrija skolai lūdza ziņas par audzēkņiem precizēt. Vēlāk diskusijas turpinājušās par mazāku bērnu skaitu.
"Tas, kur mēs lūdzām skolu precizēt datus, tas bija par audzēkņiem, kuri līdztekus divās vispārējās izglītības iestādēs apgūst vidējo izglītību, jo mēs skatījāmies uz to pat ne tik daudz pēc bērna spējām, laika un attāluma vai mērķa ziņā, bet skatījāmies vairāk no finanšu resursu izmantošanas. Ja vidējo izglītību iegūst vienā skolā, tad kāpēc tā ir jāiegūst citā skolā?" pauž IZM valsts sekretāre Evija Papule. Nauda šādā gadījumā seko skolēnam uz abām skolām.
Šonedēļ Daugavpils būvniecības tehnikumā raidījumam "De facto" apliecināja, ka, pārbaudot datus, šobrīd dubulta piederība redzama 72 izglītojamajiem. Taču šeit, skolā, mēģina likt uzsvaru uz valsts uzturētās sistēmas kļūdainu darbu un tiem, aptuveni pārdesmit gadījumiem, kas saistīti ar skolu reorganizāciju procesu vai nosaukuma maiņu. Taču IZM valsts sekretāra vietniece apgalvo: "Kategoriski noraidām, jo nosaukuma maiņa neparādās kā dubulta piederība."
Daugavpils būvniecības tehnikuma direktora vietniece Oksana Soročina skaidro: "Šīs sistēmas nesakārtotības dēļ vēl joprojām valsts izglītības informācijas sistēmā atrodas izglītības iestādes, kas ir likvidētas, un izglītojamie ir šo skolu audzēkņu sarakstā." Taču arī šādiem apgalvojumiem ministrija pamatu nesaskata un norāda - skolas pienākums ir kārtot un atjaunot datus par audzēkņiem, ne ministrijas.
Taču ir vairāk nekā 30 audzēkņu, kuri apvieno mācības šajā mācību iestādē ar kādu citu - tehnikumu vai vidusskolu, visbiežāk neklātieni vai vakarskolu. Būvniecības tehnikums uzsver - tas nav aizliegts, tas nav pārkāpums.
"Būtībā sistēma ir tāda, ka, ja kāds audzēknis mācību procesa laikā var aiziet projām un ja tā skola mums nepaziņo, mēs pat varam nezināt. Mēs varam zināt tikai tad, ja mēs kaut ko labojam," saka Daugavpils būvniecības tehnikuma direktore Ināra Ostrovska. Pārvaicājot, vai tiešām tehnikumā nezina, ka viņi aizgājuši uz citu skolu, Ostrovska atbild: "Mēs varam to arī nezināt. Viņš var nākt arī uz divām skolām. Tāda sistēmas kļūda. Mums vispār skolā ir ļoti labs audzēkņu apmeklējums un skolēnu ir ļoti daudz. Bet to, ko jūs redzējāt, tas cipars, kas bija, tas nav nekāds pārkāpums, jo viņiem var būt arī trīskārša piederība."
"De facto" izpētīja kāda konkrēta jaunieša mācību ceļu. 2013.gada rudenī viņš iestājās Daugavpils būvniecības tehnikuma četrgadīgajā programmā. Tas nozīmē, ka viņš apgūst gan profesiju, gan arī vidējo izglītību. Gadu vēlāk viņš iestājās arī Ilūkstes sadraudzības vidusskolā, neklātienē. Valsts izglītības informācijas sistēma parāda, ka viņš paralēli turpina būt arī būvniecības tehnikumā. Tas nozīmē, ka puisis vienus un tos pašus vidusskolas priekšmetus mācās divās skolās vienlaikus. Ilūkstes skolā puisi pazīst un atceras. Būvniecības tehnikumā raidījumam "De facto" atbildi par šo jaunieti sniedz nākamajā dienā, apliecinot, ka viņam ir viduvējs skolas apmeklējums. Ar pašu jaunieti vai viņa vecākiem "De facto" neizdevās sazināties.
"Pats par sevi tas nav pārkāpums, bet šādus gadījumus ir vērts izvērtēt, jo īpaši izglītības iestādē, kur mums jau ir bijusi informācija iepriekš par šādiem jautājumiem, jo jautājums ir par to, kā bērns vienlaikus var apgūt divas programmas. It īpaši, ja bērns mācās vispārizglītojošā programmā un vienlaikus apgūst četrgadīgo profesionālās izglītības programmu, kas vienlaikus nodrošina arī vidējās izglītības ieguvi. Līdz ar to mums ir jautājums, vai bērns apmeklē gan vienu, gan otru izglītības iestādi un kā viņam ir ar atzīmēm, kādi ir vērtējumi abās iestādēs," pauž Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča.
Daugavpils būvniecības tehnikumā viena izglītojamā izmaksas šajā budžeta gadā ir 2531 eiro. Tehnikuma pārstāves noliedz, ka skola mēģinātu turēt mākslīgi augstu audzēkņu skaitu mācību gada sākumā, lai iegūtu iespējami lielāku finansējumu skolai. Kā argumentu viņas min faktu, ka apmācāmo skaitu aktualizē trīs reizes gadā.
IZM mācību gada sākumā bija izsūtījusi vēstules visām profesionālās izglītības iestādēm, lūdzot precizēt datus par saviem audzēkņiem. Taču citur līdzīgu sakritību apjomu nekonstatēja.
Uz jautājumu, vai var uzskatīt, ka tehnikumam pārskaitīts vairāk naudas nekā tam pienācās, ministrijas atbilde ir - viss noticis likuma ietvaros. Viennozīmīgi skaidras atbildes par to, vai ir pārmaksāts, nav: "Lai atbildētu uz šo jautājumu, tad būtu jāskatās uz apjomu un normatīvo aktu tiešiem deleģējumiem. Lai atbildētu par pamatotību, ir jāskatās - cik precīzi ir normatīvie akti. Tādēļ mēs sistēmu pārskatām, lai nebūtu iespējami pārmetumi, ja tie nav, un lai būtu skaidri pārmetumi, ja tie ir. Skatoties uz normatīvajiem aktiem, mēs nevaram argumentēti pateikt, ja vien Izglītības kvalitātes valsts dienests nenorāda uz konkrētiem pārkāpumiem, tad mums šobrīd tāda īsta, skaidra pamatojuma nav. Bet, ja mums būtu uzraugošās iestādes atzinumus, tad mēs varētu rīkoties tālāk."
Paredzams, ka jau no rudens Valsts izglītības informācijas sistēma arī profesionālās izglītības skolām prasīs daudz precīzākus datus.
