Civillikuma grozījumi, kurus iepriekšējā Saeima jau apstiprināja pirmajā lasījuma, neļauj svešiniekiem pieteikties par bez vecāku aprūpes palikušo bērnu aizbildņiem. Pēc Labklājības ministrijas aplēsēm, tāds ir katrs desmitais aizbildnis.
LTV raidījums "De facto" ziņo - ja izmaiņas stāsies spēkā, uz aizbildņa statusu drīkstēs pretendēt tikai radinieki, cilvēki, kas iepriekš ar bērnu dzīvoja vai bērnam ir pazīstami. Pret šādu normu iestājas vairākas nevalstiskās organizācijas.
Vissatraucošāk tas ir mazo bērnu gadījumā, jo mazo bērnu gadījumā viņš nav nodzīvojis tik ilgu laiku, lai viņš būtu, teiksim, izveidojis ar daudzām personām emocionālo saikni un tas viņam tā kā dotu lielākas iespējas nonākt ģimeniskajā aprūpē", LTV "De facto" stāsta Alternatīvās bērnu aprūpes alianses pārstāve Inese Fecere.
"De facto" žurnālisti atklāj Jolantas Borjaginas stāstu, kura ir aizbildne teju divus gadus vecajam puikam. Zēns piedzima ar nopietnām veselības problēmām un māte no rūpēm par viņu atteicās jau dzemdību dienā. Jolanta norāda – viņa varētu iet citu ceļu un pieteikties par audžuģimeni, bet statusa saņemšana var aizņemt pat pusgadu, ilgāk neka aizbildņa dokumentu noformēšana. Tad zaudētu vērtīgu laiku – attīstībai izšķirošus pirmos dzīves mēnešus puika pavadītu bērnunamā.
Tomēr valsts uzskata - jebkuram svešam cilvēkam, pirms uzņemties rūpes par iepriekš nepazīstamu bērnu, ir jāiet caur sietu – jāsaņem audžuģimenes statuss, kas paredz arī specializētus kursus.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa skaidro, ka ar grozījumiem nodalīti dažādi statusi – aizbildnība un audžuģimenes, un precīzāk izskaidrots, kādai situācijai atbilst katra no šīs aprūpes formām.
"Aizbildnis bērnam zināms un tuvs cilvēks, viņš zin, kādu bērnu paņems savā ģimenē, bērns zin, kur nonāk. Bet, ja cilvēkam ir vēlme uzņemties rūpes par tiem bērniem, kuriem citādi būtu jāaug bērnunamā, tā ir lieliskā iespēja iet uz bāriņtiesu, pieteikties kļūt par audžuģimeni un saņemt visu to īpašo atbalstu un apmācību, kas audžuģimenēm ir citādāka, jo ir starpība, vai ģimenē mēs uzņemam svešu bērnu un nezinām, ar kādam problēmām ir jārēķinās, vai uzņēmām mēs bērnu, kuru pazīstām," intervijā "De facto" stāsta Rieksta-Riekstiņa.
Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā norāda – ir pieredzēti gadījumi, kad aizbildņi, sapratuši, ka nasta ir pa smagu, no bērna atsakās. Tomēr precīzas statistikas par to, cik bieži tas notiek – nav. Likumprojekta virzītāji neslēpj - aizliedzot svešiem cilvēkiem kļūt par aizbildņiem, cer palielināt audžuģimeņu skaitu. Pagaidām to ir maz, audžuģimenēs dzīvo tikai astotā daļa no visiem Latvijas bāreņiem. Audžuģimenes, jāteic, ir vieglāk kontrolējamas – atšķirībā no aizbildņiem, viņi bērnu nepārstāv juridiski, ar pašvaldību sadarbojas uz līguma pamata.
Tomēr ar to vien iecerētas reformas nebeidzas. Pagaidām, ja aizbildnību par bērnu vēlas uzņemties vairāki cilvēki, bāriņtiesa to ieceļ pēc radniecības principa. Piemēram, vecvecākus, pat ja viņi ar bērnu tikpat kā nav pazīstami un daudz tuvāki puikam vai meitenei ir kaimiņi, vecāku tuvie draugi. Tādu situāciju šobrīd nosaka likums. Taču drīz vien uz aizbildnību par bez vecākiem palikušo bērnu līdz ar radiniekiem uz vienlīdzīgiem nosacījumiem varēs pretendēt gan pieaugušie, kas ar bērnu dzīvo vienā dzīvoklī, teiksim, tēva nelaulātā draudzene, gan vienkārši viņam labi pazīstami cilvēki, piemēram, skolotājs. To paredz grozījumi Civillikumā, kurus iepriekšējā Saeimā jau pieņēma pirmajā lasījumā. "Ne vienmēr radniecība ir izšķirošais, kas nosaka, cik labi cilvēki spēs parūpēties par bērnu", izmaiņas komentē Rieksta-Riekstiņa.
