Ģeopolitika, reputācija un daudzi citi apsvērumi "Citadeles" bankas pārdošanā bijuši gana noteicoši, lai augstākās cenas piedāvājums politiķu izvēlē nespēlētu galveno lomu. Par to liek domāt skopie amatpersonu izteikumi par pagaidām slepenībā turēto darījuma gaitu, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Izspiest maksimumu ir pagrūti kaut vai tādēļ, ka pārdošana notiek pēdējā brīdī. Vienošanās ar Eiropas Komisiju (EK), kas Latvijai krīzes laikā aizdeva naudu, ko iepumpēt "Parex" bankā, paredz, ka valsts atbalstam no bankas izdalītajā "labajā" bankā "Citadele" jābeidzas šī gada beigās. Vienošanās arī paredz, ka par "Citadeles" jaunajiem īpašniekiem nevar kļūt valsts kapitālsabiedrības.
Akciju izlikšana biržā pagarinātu procesu
Viena no iespējām bija izlikt bankas akcijas biržā, bet tas nav izdarīts. Pēc amatpersonu teiktā tādēļ, ka vēl vasaras sākumā EK nebija pateikusi, vai "Parex" glābšanā nav bijuši pārkāpumi. "Publiskā piedāvājuma variants ievilktos vēlu rudenī, un tas ir vēl sarežģītāks un dārgāks process," tā neiešanu uz biržu pamato pārdošanas organizētāja Privatizācijas aģentūras valdes loceklis Ansis Spridzāns.
Tā vietā valsts konsultanti no Francijas "Societe Generale" pa tiešo uzrunāja aptuveni 100 pretendentus. Interesentu loks pakāpeniski savilkās. Līdz padziļinātai izpētei un cenas nosaukšanai palika pieci. Pēc neoficiālas informācijas tie bija – vieniem no Latvijas bagātākajiem cilvēkiem piederošā "Rietumu banka"; ar zaudējumiem strādājošā "Norvik banka", kurā augstu amatu ieņem premjerministres dēls; divi fondi no ASV un "Latvijas Balzama" akcionārs Krievijas pilsonis Jurijs Šeflers.
Jūnija beigās ministri nolēma sarunas turpināt ar trijiem. Jūlijā Finanšu policija veica kratīšanas prāvā nodokļu izkrāpšanas lietā, kurā figurēja arī būvkompānija "Moduls-Rīga". Uzņēmuma īpašnieks Māris Martinsons bijis ASV fonda "Ripplewood" partneris "Citadeles" pirkšanas procesā.
Priekšroku dod amerikāņiem
Lai arī iepriekš gana augstu vērtētas Šeflera izredzes, jūlija beigās valdība slepenībā izteica ekskluzīvu piedāvājumu amerikāņiem, bet nu jau bez partneriem no Latvijas.
Protams, augstākā cena spēlē ļoti svarīgu lomu, tāpēc, ka valstij ir svarīgi atgūt pēc iespējas vairāk no valsts atbalsta. Bet līdzīgi svarīgi ir stratēģiskie apsvērumi, lai iegūtu investoru, kas saglabātu darbavietas, kurš piedāvātu labu biznesa plānu," priekšrokas došanu "Ripplewood" pamato Spridzāns.
Pēc neoficiālām ziņām, "Ripplewood" piedāvātā cena bija ja ne pati zemākā, tad starp zemākajām – zem 100 miljoniem eiro. Tādēļ, visticamāk, par labu amerikāņiem nospēlējuši ģeopolitiski apsvērumi - lai Latvijas banku tirgū būtu ne tikai vietējais, Skandināvijas un Krievijas kapitāls.
Izskan, ka netieša ietekme pretendenta izvēlē ir otram "Citadeles" akcionāram - Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai (ERAB). Akcionāru vienošanās paredz ERAB tiesības gada beigās iziet no "Citadeles" un valstij pienākumu atpirkt šīs akcijas par nofiksētu, bet publiski nenosauktu summu. Valsts būtu ieinteresēta, lai ERAB ar pircēju paliek apmierināta un Latviju nepamet.
Pretendentu sijāšanā iesaistītas arī drošības iestādes. "Viss ir pārbaudīts, jo pirms investori piedāvāja, [viņi] tika pārbaudīti gan Drošības policijā, gan Satversmes aizsardzības birojā, gan Finanšu un kapitāla tirgus (FKTK) komisijā," šonedēļ LTV teica premjerministre Laimdota Straujuma ("Vienotība").
Banku uzrauga FKTK vadītājs Kristaps Zakulis gan apgalvo, ka atbilstoši likumam pircēju nopietni vērtēs tikai pēc līguma noslēgšanas.
Ministrs lobēšanu nesaskata
Noprotams, ka valdībai pēdējā izšķiršanās nosacīti bijusi starp "krieviem un amerikāņiem" jeb šņabja magnātu Šefleru, kas dēļ apsūdzībām Krievijā reiz bijis izsludināts Interpola meklēšanā, un respektabla investīciju fonda dibinātāju Timotiju Kolinsu, kurš regulāri ziedo ASV prezidenta Baraka Obamas pārstāvētajiem demokrātiem.
Vairāki avoti "De facto" apgalvojuši, ka, piemēram, ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska ("Vienotība") simpātijas pret Šeflera piedāvājumu bijušas skaidri redzamas. Dombrovskis noliedz kāda lobēšanu, bet aizvien cenšas saglabāt slepenību pār visu darījumu, kā finanšu pasaulē pieņemts: "Balsojums [valdībā] bija, viedokļi bija dažādi."
Ministram noteicošie bijuši saimnieciskie apsvērumi, tajā skaitā cena. Jāatzīmē, ka vislielāko summu bijis gatavs maksāt tieši Šeflers.
Savukārt, kā atklājis portāls pietiek.com, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) atbalstījis amerikāņus, jo tie solījuši kreditēt lauksaimniecību. Ko tas tieši nozīmē, nav skaidrs, jo "Ripplewood" sarunvedēji publiski komentārus nesniedz. Arī Šefleram piederošā "SPI group" izvēlējās ar "De facto" nerunāt.
Dūklavs gan apgalvo, ka nav zinājis pretendentu vārdus, jo tie slēpti aiz segvārdiem. Tomēr kādā no darījuma stadijām ministriem personas atklātas, lai izvairītos no interešu konflikta, kā to izdarīja Straujuma, atstatot sevi no lemšanas par dēla darba devēju – "Norvik" banku.
Neoficiāli zināms, ka, atstājot pie sarunu galda tikai "Ripplewood" fondu, valdība pacēlusi cenu virs 110 miljoniem eiro. Tik vērta ir valsts daļa bankas kapitālā. Papildus vēl "Citadelē" palikuši 64 miljoni subordinētajā kapitālā, ko bankai ar laiku valstij jāatmaksā.
Amerikāņiem atbilde valdībai jādod līdz piektdienai.
Kopumā no nodokļu maksātāju naudas "Parex" bankā tika iepludināti 1,7 miljardi eiro. No bankas izveidotajā "labajā" bankā "Citadele" un "sliktajā" bankā "Reverta" kopā valsts atbalsta veidā aizvien stāv gandrīz miljards eiro.
