Cerības par ražošanas atsākšanu «Līgatnes papīrfabrikā» pagaidām nepiepildās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

 

Pagājušajā gadā Līgatnes mērs Ainārs Šteins ("Vienotība") salīdzināja "Līgatnes papīrfabriku" ar "Liepājas metalurgu". Abos gadījumos uzņēmums bija pilsētas ekonomiskā ādere un rūpniecības simbols. Tāpat uzņēmumu maksātnespēja bija trieciens abu pilsētu iedzīvotājiem. Tomēr, ja "Liepājas metalurgs" jauno ukraiņu īpašnieku vadībā plāno katlus iekurt jau februārī, no "Līgatnes papīrfabrikas" skursteņiem dūmus, visdrīzāk, vēl ilgi neredzēt.

Līgatnieši neziņā par papīrfabrikas nākotni

Latvijas Radio uzrunātie iedzīvotāji Līgatnē stāsta par fabrikas jaunumiem. "Es nezinu, nopirkta laikam tā papīrfabrika, es nezinu. Kaut kāds latvietis nopircis ir," par Līgatnē dzirdēto stāsta Nauris. Savukārt Artūram ir cita versija: "Katlu māja esot izjukusi, viņi neesot varējuši saremontēt, nav bijusi nauda. Un vēl esmu dzirdējis, ka "Līgatnes alus" tajās telpās vēlas kaut ko darīt. Bet es domāju, viņiem nekāda liela sakara tur nav."

Tikmēr aptiekāre Maija stāsta, ka pēdējā laikā viss tiek izvests: "Veco produkciju ved ārā. Vēl ved visādus metāllūžņus. Kaut kāda saimniekošana notiek. Bet to dara banka, cik es saprotu." Savukārt kāda pensionāre apgalvo, ka fabrikā nekas nenotiek; un to pārdzīvo vecie līgatnieši.

Līgatnes iedzīvotāji var tikai minēt, kas notiek aiz aizslēgtajiem papīrfabrikas vārtiem, pie kuriem dežurē apsargi. Uz vārtiem uzstādītas zīmes "Ieeja aizliegta", "Privātīpašums", "Bruņota apsardze", "Bīstami dzīvībai", "Fotografēt aizliegts". Jau kopš pagājušā pavasara darbs rūpnīcā ir pārtraukts. Papīrfabrika vienmēr ir bijis Līgatnes simbols. Kā stāsta vietējie, ja ne katrs, tad vismaz katra radi kādreiz dzīvē ir strādājuši papīrfabrikā. Visvairāk žēl esot pazaudēto darbavietu.

"Pirmkārt, jau cilvēkiem darba nav. Tūlīt beigsies bezdarbnieku laiks tiem, ko atlaida. Kas ir atraduši darbu, kas vēl sēž un cer uz kaut ko labu, bet neizskatās, ka kaut kas labs būs," spriež kāda pensionāre. Andrejs stāsta, ka jaunieši, kas strādāja tajā fabrikā, pārsvarā ir aizbraukuši uz ārzemēm: "Redz, ka te Līgatnē nekādas izejas nav un aizbraukuši. Te palikuši ir tikai pensionāri, tas ir viss." "Ir, protams, kas ir atraduši citu darbu, bet ir, kas te apkārt staigā un vēl kaut ko varbūt cer un gaida kā bezdarbnieki, nu tā ir," saka Ramona.

Cerības par ražošanu diez vai piepildīsies

Pagājušajā gadā pēc SIA "Papīrfabrika "Līgatne"" maksātnespējas pasludināšanas darbu zaudēja 97 fabrikas darbinieki. Līgatnes domes priekšsēdētājs Šteins gan stāsta, ka lielu bezdarba palielinājumu novadā tas neradīja, jo fabrikā strādāja cilvēki no dažādām vietām. Gada nogalē izsolē Līgatnes papīrfabriku par gandrīz pusotru miljonu eiro iegādājās "Norvik Bankas" meitasuzņēmums. Banka bija arī viens no SIA "Papīrfabrika "Līgatne"" galvenajiem kreditoriem.

Pārdotas ir arī ražošanas iekārtas. Šobrīd no uzņēmuma īpašumiem neizsolīts palicis tikai viens, pastāstīja SIA "Papīrfabrika "Līgatne"" maksātnespējas administratore Elīna Dupate.

Līdz jūlijam paredzēts uzņēmumu likvidēt. Cilvēku cerības, ka papīra ražošana varētu atjaunoties, tuvākajā laikā, visticamāk, nepiepildīsies, saka Šteins, tomēr viņš saglabā arī optimismu.

"Cik tas ir reāli? No šī brīža skatoties, varētu šķist, ka ļoti nereāli, jo papīrmašīnas un visas tehnoloģijas, un iekārtas diemžēl arī padomju laikā netika atjaunotas, un šobrīd, protams, tā visa ražošanas sistēma un ražošanas tehnoloģija ir absolūti arhaiska, lai varētu domāt, ka mēs te šodien varētu moderni ražot papīru. Tai pašā laikā jāteic, ka pasaulē ir ļoti daudzi interesantu piemēru, un šādas mazas papīra fabrikas var ļoti veiksmīgi pastāvēt. Bet tas ir ļoti atkarīgs no tā, lai zvaigznes debesīs sastājas pareizā stāvoklī, vai esošiem papīrfabrikas īpašniekiem izdosies atrast investoru, kam interesēs tieši ar papīra ražošanu saistīta joma," norāda Līgatnes novada domes priekšsēdētājs.

Kā stāsta Līgatnes mērs, pašvaldība ar "Norvik Banku" par papīrfabrikas nākotni runā sistemātiski. Nesen esot bijusi tikšanās arī ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru. Lai gan bankas parasti nenodarbojas ar investīciju piesaisti, Šteins redzot, ka "Norvik Banka" ir ieinteresēta, lai ražošana fabrikā atjaunotos.

Runāts esot arī par citām iespējām, kā izmantot papīrfabrikas telpas. Pašvaldība iesaka izveidot muzeju. Tikmēr "Norvik Banka" savus plānus komentē skopi. Bankas pārstāve Valda Ķipāne tikai apstiprināja, ka sarunas notiek: "Šobrīd tiek izskatīti vairāki piedāvājumi un notiek pārrunas ar dažādu uzņēmumu pārstāvjiem un privātinvestoriem, kuri ir izrādījuši interesi papīrfabrikas "Līgatne" teritorijas izmantošanā. Dotajā brīdī neesam gatavi plašāku informāciju dot, jo tās sarunas ir tikai procesā, un ievērosim arī otru pušu intereses."

Nepieejama ne maziem nomniekiem, ne tūristiem

Viens uzņēmums, kas pagājušā gada nogalē cerēja iekārtot stūrīti Līgatnes papīrfabrikā, ir "Līgatnes alus". Tomēr banka neesot vēlējusies teritoriju nomāt pa daļām. "Tā ideja sākotnēji bija tāda, ka mēs varētu pavisam nelielu Līgatnes papīrfabrikas daļu, burtiski vienu telpu nomāt, kur varētu izvietot ražotni. Banka, protams, bija ieinteresēta realizēt visas papīrfabrikas telpas. Mums savukārt tik lielu teritoriju nevajag, mēs vienkārši fiziski nevaram to piepildīt. Mūsu interese būtu tikai par vienu atsevišķu ēku," stāsta "Līgatnes alus" pārstāvis Kaspars Spunde.

Papīrfabrikas slēgšana ir arī zaudējums Līgatnes tūrismam. Kā stāsta Līgatnes Tūrisma centra darbiniece Ieva, bijis jāatraida daudz zvanītāju, kas vēlējušies ekskursiju papīrfabrikā: "Piezvana, viņi grib papīrfabriku kā vienu objektu paskatīties un arī pārējo, piemēram, bunkurus un dabas takas. Uzzina, ka papīrfabrika ir slēgta, viņi nebrauc arī uz bunkuriem un dabas takām. Viņi aizbrauc uz citu pusi vispār. Arī tas, ka papīrfabrikai šogad būtu 200 gadu jubileja, arī mēs no tūrisma viedokļa gaidījām, ka svinēsim svētkus, jo tie ir arī pilsētas svētki. Diemžēl, tā sanāca."

"Nāksies svinēt dzimšanas dienu bez paša jubilāra," secina Tūrisma centra darbiniece.

200 gadus pilsētas dzīve cieši saistīta ar fabriku

Līgatnes papīrfabrika ir tieši saistīta ar Līgatnes iedzīvotāju dzīvēm. Rasma Vanaga fabrikai veltīja visu savu 44 gadus ilgo darba mūžu. Tagad viņa vada ekskursijas un apkopo Līgatnes papīrfabrikas vēsturi.

Rasma Vanaga pārliecināti apgalvo – ja nebūtu papīrfabrikas, nebūtu arī Līgatnes: "Visa Līgatne ir sākusies no "Līgatnes papīrfabrikas". Visa dzīve 200 gadu garumā ir bijusi saistīta ar papīrfabriku. Papīrfabrika ir cēlusi visu, gandrīz visu infrastruktūru, kas mums ir bijusi 20. gadsimta sākumā. Izņemot, protams, privātās mājas, viss ir papīrfabrikas celts. Un mūsu, līgatniešu, uztverē fabrika ir ļoti, ļoti cieši sasaistīta ar Līgatnes pilsētu."

Kā atzīst Vanaga, papīrfabrikai bieži ir bijuši grūti laiki. Tomēr tā vienmēr izķepurojusies. Ar pašreizējo fabrikas stāvokli Rasma Vanaga esot samierinājusies, tomēr joprojām nomāc jautājums, kādēļ fabrika izjukusi:

"Ir tas pārsāpēts, ka fabrika vairs nestrādā, bet ļoti grūti ir reizēm saprast, kā tas varēja notikt, ja paaudžu paaudzēs līgatnieši tomēr ir bijuši papīra ražotāji."

Produkti bez augstas pievienotās vērtības

Viens no pēdējiem papīrfabrikas vadītājiem bija Normunds Dzērve, kurš fabriku vadīja gandrīz trīs gadus. Dzērves vadības laikā papīrfabrikai sāka tiesiskās aizsardzības procesu.

Bijušais vadītājs fabrikas zaudējumos vaino nepareizu produktu izvēli. Mazām fabrikām ir jāražo produkti ar augstu pievienoto vērtību, bet Līgatnes papīrfabrika nodarbojās tikai ar makulatūru, no kā varot izveidot tikai lētus produktus, saka Dzērve.

"Ražojot vislētāko produktu un neieguldot naudu tehnoloģijās, nevar iegūt augstvērtīgu preci. Ar to papīrfabrika arī nodarbojās. Ražoja lētu produktu, un, tā kā tehnoloģija bija slikta, tad to pašu lēto produktu ražoja arī nekvalitatīvi. Mēs mēģinājām to mainīt, bet, ņemot vērā, ka iepriekšējie gadi bija uzkrājuši 1,6 miljonus zaudējumus, man absolūti nebija apgrozāmo līdzekļu. Es strādāju jau pilnīgi bez naudas," skaidro Dzērve.

Normundam Dzērvem tā arī neizdevās piesaistīt investorus, lai ražošanu modernizētu. Līgatnes mērs Ainārs Šteins stāsta, ka tagad investorus piesaistīt būs vieglāk, jo no fabrikas ir nokratīta parādu nasta. Tomēr modernas papīra ražotnes izveide prasītu lielus ieguldījumus.

Rasma Vanaga tikmēr cer, ka Līgatnei izdosies saglabāt papīra pilsētas tēlu: "Mēs ceram, ka varbūt mums būs papīra muzejs, ka kaut kā šo vēsturi saglabāsim, jo mēs sevi bez papīra, es vismaz personīgi, bez papīra Līgatni nevaram iedomāties."

Lai gan tūristi Līgatnes papīrfabrikā netiek ielaisti, viņi Līgatnes amatmājā joprojām var paši papīru liet ar rokām, tādēļ arī šobrīd, kaut nelielos apmēros, papīra veidošanas māksla Līgatnē ir dzīva.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti