Budžets 2016: Pie papildu naudas nākamgad tiks gandrīz visas ministrijas

Nākamgad augs gan budžeta ieņēmumi, gan izdevumi, pie tam salīdzinājumā ar šo gadu 2016. gadā plānoto izdevumu pieaugums jau atkal apsteidzis ieņēmumu palielinājumu. Turklāt, gatavojot budžetu, valdība balstījusies visnotaļ optimistiskās prognozēs par ekonomikas attīstību.

• Izdevumu apjoms aug, dižķibeles sekas vēl jūtamas
• Lauvas tiesa sociālajai aizsardzībai
• Aizsardzība: Neapspriežama prioritāte
• Iekšlietas: Saņems vairāk, taču gribēja vēl
• Belēvičs: Veselības aprūpe turpinās strādāt izdzīvošanas režīmā
• Latvijas Banka un Eiropas Komisija norāda uz reformām; Straujuma atturīga

Izdevumu apjoms aug, dižķibeles sekas vēl jūtamas

"Būtiski ir pieauguši praktiski visu nozaru ministriju budžeti," šķirstot 2016. gada valsts budžeta prezentācijas lappuses, secina Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece budžeta jautājumos Jolanta Plūme. Ņemot vērā, ka, runājot par nākamā gada valsts budžeta tapšanu, valdībā pēdējos gados neierasti bieži dzirdētas runas par budžeta konsolidāciju un negatīvu fiskālo telpu, šāds gala rezultāts varētu pārsteigt.

Nākamā gada valsts budžeta izdevumi salīdzinājumā ar šo gadu pieaugs par 183 miljoniem eiro.

Salīdzinoši neliels – pusotru procentu liels izdevumu palielinājums plānots valsts pamatbudžetā, bet sociālā budžeta izdevumi nākamgad varētu pieaugt par teju 4%.

Runājot par nākamā gada budžetu, Plūme lēš, ka budžeta izdevumi sasniegs pirmskrīzes jeb 2008. gada līmeni.

"Mēs esam sasnieguši apmēram to pašu izdevumu līmeni, kas bija 2008. gadā, bet būtiski ir pieauguši budžeta ieņēmumi salīdzinājumā ar 2008. gadu," saka Plūme. Tomēr nu jau piemirstās dižķibeles sekas valsts budžetā vēl arvien ir jūtamas, kaut vai runājot par izdevumiem valsts parāda apkalpošanai.

2016. gadā tie būs par gandrīz 175 miljoniem eiro lielāki nekā laikā, kad valsts ārējais parāds pret iekšzemes kopproduktu bija vairākkārt zemāks. Pieaugušas arī Latvijas iemaksas Eiropas Savienības (ES) budžetā. Tagad šiem diviem mērķiem – valsts parāda apkalpošanai un iemaksām ES budžetā jau tiek tērēti 7,7 centi no katra nodokļos samaksātā eiro.

Lauvas tiesa sociālajai aizsardzībai

"Liela daļa no 2016. gada budžeta – 34% - tiek tērēti sociālajai aizsardzībai. Ekonomiskā darbība pārsvarā tiek finansēta no fondu līdzekļiem. Būtiski ir atzīmēt, ka vispārējiem valdības dienestiem finansējums sastāda 13%, un sākotnēji varētu šķist, ka šis finansējums ir ļoti liels, bet tur lielākā daļa ir mūsu saistību izpilde – kārtējie maksājumi valsts parāda apkalpošanai un kārtējie maksājumi ES budžetā," skaidro Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece.

Citiem vārdiem runājot – 36 centi no katra nodokļos samaksātā eiro nākamgad tiks tērēti pensiju un pabalstu izmaksai.

Tikmēr tādām par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm noteiktām jomām kā aizsardzība un iekšējā drošība tēriņi būs daudz mazāki, tomēr liela daļa no nākamajam gadam paredzētajiem papildu piešķīrumiem aizies tieši šīm jomām.

Aizsardzība: Neapspriežama prioritāte

Nākamā gada valsts budžets ir jau otrais, kurš top Ukrainas notikumu ēnā. Kopš Krievijas īstenotās Krimas aneksijas Latvijā vairs netiek diskutēts par to, vai ir nepieciešams palielināt budžeta finansējumu valsts aizsardzībai, bet gan – cik ātros tempos tas jādara.

Aizsardzības ministrija ir vienīgā, kas prasīto budžeta līdzekļu palielinājumu saņems pilnā apmērā – izdevumi valsts aizsardzībai nākamgad plānoti par 69 miljoniem eiro lielāki nekā šogad un sasniegs 1,4% no iekšzemes kopprodukta. Ar detalizētu informāciju par to, kur šī nauda tiks tērēta, ministrija skopojas, tomēr pagājušajā nedēļā notikušā brīfingā aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) iezīmēja vismaz dažas ieceres.

"Ir nepieciešamas papildu investīcijas infrastruktūrā. Konkrēti, tā būs kazarmu izbūve Lielvārdē, sabiedroto karavīru pagaidu nometnes laukums Ādažos, noliktava Ādažos un poligona infrastruktūras attīstība," teica Bergmanis.

Ieguldījumi ministra nosauktajos objektos nepieciešami, lai nodrošinātu NATO sabiedroto klātbūtni Latvijā.

Daļu infrastruktūras izveidei nepieciešamās naudas – aptuveni 22 miljonu ASV dolāru apmērā - apņēmušās ieguldīt ASV. Tomēr, kā uzsver Bergmanis, sabiedroto ieguldījums ir atkarīgs arī no Latvijas puses gatavības finansēt militāro infrastruktūru.

Tuvākajos gados Aizsardzības ministrija plāno vērienīgus ieguldījumus arī pretgaisa aizsardzības sistēmas uzlabošanā, tostarp radaros un pretgaisa aizsardzības iekārtās.

Bergmanis liek noprast, ka arī valsts aizsardzības spējas būtiski vājinājusi krīzes laikā pārciestā budžeta tēriņu apcirpšana. "Lai gan lielākie personāla samazinājumi tika īstenoti administratīvā personāla kategorijās, neskartas nepalika arī kaujas vienības. Lai nodrošinātu nepieciešamo personālu kaujas vienībās, aizpildot trūkstošās amata pozīcijas, nepieciešams straujš personāla skaita palielinājums. Atvēlētā finansējuma ietvaros turpināsim audzēt Nacionālo bruņōto spēku personāla skaitu ar prioritāti kaujas vienības," saka Bergmanis.

Nākamgad Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem paredzēto valsts budžeta finansējumu plānots palielināt par aptuveni 46%. Papildu līdzekļi paredzēti arī jaunsargiem un Zemessardzei.

Iekšlietas: Saņems vairāk, taču gribēja vēl

Iekšlietu ministrijā par to, kur plānots tērēt paredzēto papildu naudu, runā daudz atklātāk. Iekšlietu ministrijai paredzētais papildu piešķīrums gan sasniedz vien aptuveni trešdaļu no prasītā, atklāj ministrijas Finanšu vadības departamenta direktore Larisa Tumaņana. "Priekšlikumos jaunajām politikas iniciatīvām Iekšlietu ministrija bija iesniegusi priekšlikumus par 122 miljoniem eiro. No tiem tika atbalstīti priekšlikumi neatliekamām vajadzībām 35 miljonu eiro apmērā,"saka Tumaņana.

Lielākā daļa šo līdzekļu tiks izlietota, lai palielinātu atalgojumu Iekšlietu ministrijas dienestos un ieslodzījuma vietās strādājošajiem.

Tas, par cik pieaugs atalgojums katram konkrētam policistam, ugunsdzēsējam vai robežsargam, būs atkarīgs no dienesta pakāpes, skaidro Tumaņana. "Pašreizējā redakcija paredz palielināt kadetu mēnešalgu no pašreizējiem 412, 63 eiro uz 443 eiro, tālāk, sākot ar ierindniekiem bija plānots…šobrīd spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi paredz pielikumu nepilnu trīs eiro apmērā. To ir plānots palielināt līdz 14 eiro. Atbilstošs pieaugums, piemēram, ģenerālim pašreiz ir paredzēta piemaksa 143 eiro, jaunajā noteikumu redakcijā mēs piedāvājam piemaksu 170 eiro mēnesī," saka departamenta direktore.

Valsts budžeta papildu piešķīrums ļaus iegādāties jaunu bruņojumu Iekšlietu ministrijas sistēmā strādājošajiem. Arī jauna bruņojuma iegādei nepieciešamās naudas apjoms mērāms miljonos, atzīst Iekšlietu ministrijas Finanšu vadības departamenta direktore. "Otrā prioritāte ir mūsu jaunā pārapbruņošanas koncepcija, kas paredz finansējuma piešķiršanu mūsu dienestiem. Tie būtu tieši pārapbruņošanai - trīs miljoni eiro. Bet, ņemot vērā, ka 27. augusta sēdē Ministru kabinets ir lēmis, ka arī no Aizsardzības ministrijas līdzekļiem tiks veikta daļēja Valsts robežsardzes pārapbruņošana un šis pieaugums ir mērāms 1,5 miljonos eiro 2016. gadā un, sākot no 2017. gada, 3,7 miljoni eiro apmērā, tad, skaitot kopā, pieaugums tieši jaunajai pārapbruņošanas koncepcijai ir visai ievērojams," viņa saka.

Vēl trīs miljonus eiro plānots tērēt valsts robežas drošības stiprināšanai, tostarp nekustamo īpašumu atpirkšanai un jaunas tehnikas iegādei. Tāpat jāņem vērā, ka atbilstoši jau iepriekšējos gados pieņemtajiem lēmumiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam nākamā gada valsts budžeta ilgtermiņa saistībās paredzēti 11 miljoni eiro jaunas specializētās tehnikas iegādei.

Belēvičs: Veselības aprūpe turpinās strādāt izdzīvošanas režīmā

Neliels papildu piešķīrums 2016. gada valsts budžetā paredzēts arī veselības aprūpes nozarei. Runājot par nākamā gada valsts budžetu, veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) nelaiž garām izdevību pasūroties par hronisko naudas trūkumu.

"Valsts atvēl līdzekļus veselības nozarei nevis atbilstoši vajadzībām, bet gan atbilstoši savām iespējām," atgādina ministrs.

Viņš lēš, ka ar nākamā gada budžetā paredzēto papildu naudu – aptuveni 12 miljoniem eiro – pietiks vien dažu prioritāšu īstenošanai. "Attiecībā par nākamā gada budžetu – tas būs izdzīvošanas budžets. Lai arī skaitļos tas būs nedaudz lielāks par 2015. gada budžetu, šie 12 miljoni eiro aizies tikai divām vajadzībām. 7,7 miljoni eiro aizies valsts galvoto kredītu atmaksai un vēl mums ir nedaudz virs 4 miljoniem C hepatīta un HIV/AIDS kompensējamiem medikamentiem," norāda Belēvičs.

Latvijas Banka un Eiropas Komisija norāda uz reformām; Straujuma atturīga

Vēl šovasar, brīdinot valdību par nepieciešamību ierobežot nākamā gada budžeta izdevumus, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs teica: "Papildu nauda sabiedrības vajadzībām ir jāmeklē un jāatrod, bet nevis palielinot budžeta deficītu un valsts parādu, bet veicot strukturālās reformas," uzsvēra Rimšēvičs.

Jau iepriekš Latvijas valdību uz reformām mudinājusi arī Eiropas Komisija.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma optimistiski sola, ka uz brīdi, kad Saeima lems par nākamā gada budžeta likuma apstiprināšanu galīgajā lasījumā, ar izglītības nozari varētu izdoties panākt vienošanos par pedagogu atalgojuma sistēmas reformu. Savukārt veselības aprūpes nozares reformu, kuras galvenais balsts būtu obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana, gan izdošoties sagatavot tikai nākamgad. Vaicāta par reformām, Straujuma teic, ka nelielas un varbūt ne īpaši pamanāmas reformas ministrijas sagatavojušas, izpildot valdības lēmumu par savu izdevumu samazināšanu. "Es uzskatu par zināmu reformu arī 3% noņemšanu no budžeta katrai ministrijai, izņemot četras ministrijas, jo katrai ministrijai ir jāmeklē iekšēji pašai savas reformas," teica Straujuma.

Valdības vadītāja neslēpj, ka nekādas radikālas reformas, viņasprāt, nav vajadzīgas.

Vēlamo rezultātu esot iespējams sasniegt, arī sperot mazus solīšus. "Es nekad neesmu gribējusi milzīgas revolūcijas, jo tas tikai kādu laiku izrauj cilvēkus no viņu ritma, un jautājums ir, vai tas, ko revolūcija dos, būs vajadzīgais rezultāts," saka Straujuma. "Ir nepieciešama pakāpeniska administratīvā sloga samazināšana, un uz to arī ministrijas pakāpeniski iet. Un es domāju, ka mēs arī turpināsim par 3% vai kādu citu skaitli samazināt, jo 3% ir pietiekoši būtiski, lai meklētu risinājumus," viņa klāsta.

Šī vēlme pēc stabilitātes lielā mērā atspoguļojas arī nākamā gada valsts budžeta likumā. Tikai viens piemērs – 23 miljonu eiro liels ietaupījums nākamā gada budžetā tiks nodrošināts, atliekot uz labākiem laikiem vairāku investīciju projektu īstenošanu. Īstermiņā šāds risinājums ļauj savilkt kopā budžeta bilanci un nepārkāpt noteiktos deficīta rāmjus, taču neapmierinātu vajadzību tādēļ nekļūst mazāk.