Budžets 2016: Pašvaldībām nākamgad par 92 miljoniem eiro vairāk; kāpumu lielākoties «noēdīs»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

 

Nākamajā gadā visām 119 pašvaldībām rocība būs par 92 miljoniem eiro jeb 7% lielāka nekā šogad. Ieņēmumu kāpums vietējo varu budžetos ir ar trīs reizes lielāku tempu nekā šajā gadā, vien Latgalē un dažviet Kurzemē pašvaldību maciņi būs tādi paši kā šogad. Taču īstu prieku par nākamajā gadā sagaidāmu labāku dzīvi  pašvaldībās nedzird.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

It kā visi ir ieguvuši, ko gribējuši

Visu pašvaldību kopējais maciņš sasniegs gandrīz pusotru miljardu eiro. Atšķirībā no valsts budžeta, kas nākamgad pieaugs ar mazāku tempu, taču jau būs sasniedzis pirmskrīzes gada augstumus, pašvaldību ieņēmumi nu būs vērtējami 2006., 2007. gada līmenī.

Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece budžeta jautājumos Jolanta Plūme tādu budžeta kāpumu sauc par būtisku. "Pašvaldībām nākamais gads ir ar būtisku finanšu pieaugumu. Salīdzinājumā ar 2015.gadu ieņēmumi vien pieaugs par 92 miljoniem eiro. Plaši debatētais jautājums par to, kāds ir pašvaldību ieņēmumu īpatsvars no kopējiem budžeta ieņēmumiem - īpatsvars ir stabils un tuvojas 20%," saka Plūme.

20% atzīme ir arī galvenais rādītājs līdz šim karstākajās sarunās starp valdību un pašvaldībām. Proti, Ministru kabinets un Latvijas Pašvaldību savienība vienojušies, ka gan nākamajā, gan divus gadus vēl pēc tam tiks saglabāta proporcija, kā tiek dalīts galvenais pašvaldību ieņēmumu avots.

Tāpat kā līdz šim arī turpmāk no iekasētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) 20% paliks valsts budžetā, bet lauvastiesu jeb 80% saņems pašvaldības.

(Avots: Finanšu ministrija)

Tādēļ, lai gan ikgadējais domstarpību protokols starp pašvaldībām un valdību izklāstīts deviņās lappusēs, vietvaras budžeta plāniem devušas zaļo gaismu. Īpašs gandarījums dzirdams deviņu lielo pilsētu pārstāvja - Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektora un Saeimas deputāta "zaļzemnieka" Māra Kučinska vērtējumā. "Šis gads lielajām pilsētām ir bijis ārkārtīgi labs un pašvaldībām kopumā, ņemot vērā, ka pirmdien ir parakstīts protokols starp valdību un Latvijas Pašvaldību savienību par to, ka [puses] piekrīt budžetam [valsts budžeta projektam] un ka valdība nesamazināja 1% un atstāja pašvaldībai dabīgo pieaugumu. Ļoti labs valdības darbs ir jaunais, pieņemtais Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums, kas dod skaidru un prognozējamu nākotnes ainu. Tas arī likvidē kaut kādas, vēl no 90.gadiem esošās atšķirības pašvaldību finansējumā un nemainot arī proporciju [no IIN ieņēmumiem] 80 pret 20. Iespējams, tas ir labs sākums, lai plānotu savus ieguldījumus un attīstītos," norāda Kučinskis.

Ar attīstību viņš domā beidzot pieejamos Eiropas Savienības (ES) kārtējā plānošanas perioda atbalsta līdzekļus. Valsts noteikusi, ka fondu nauda lielākoties pienāksies 21 attīstības centram un lielajām pilsētām.

"Šobrīd Eiropas struktūrfondi tiek mērķtiecīgi virzīti uzņēmējdarbības atbalstam, kam nepieciešams diezgan liels pašvaldības līdzfinansējums.

Ja katrā pilsētā parādās, kā teikts prognozēs, pa pieciem sešiem ražošanas uzņēmumiem, tad būs attīstība, (..)" saka Kučinskis, atzīstot, ka daudz līdzekļu nepieciešami sociālajām un citām nepieciešamībām.

Krimuldas piemērs: Cik saņem, tik "noēd"

Krimuldas novada mērs Juris Salmiņš (Reģionu alianse) varētu priecāties, jo Krimulda ir to deviņu pašvaldību vidū, kam nākamajā gadā plānots vislielākais ieņēmumu kāpums – 13% pret šī gada budžeta rādītājiem.

Saprotamākos skaitļos tas nozīmē, ka uz vienu novada iedzīvotāju pašreizējo 570 eiro vietā nākamajā gadā Krimulda varēs tērēt par gandrīz 60 eiro vairāk. Lielākā daļa no pieauguma gan tiks burtiski "noēsta", jo jāpalielina algas, atzīst Salmiņš.

"Nākamais gads var radīt lielas problēmas, un tas viss saistīsies ar pedagogu algām. Ja tiks ieviests jaunais modelis, kurš paredz lielākas pedagogu algas, tad mūsu novadu tas neietekmē. Taču ir otra lieta - likmes. Šobrīd valsts finansē vispārizglītojošo un profesionālo skolu pedagogus. Taču nefinansē pirmsskolas izglītības pedagogus, kur ir zema likme. Lai mēs tās izlīdzinātu ar kopējo pedagogu līmeni, var būt nepieciešami diezgan lieli līdzekļi," saka Salmiņš.

Atšķirībā no lielajām pilsētām, kas katra, pēc Kučinska teiktā, sagaida atveramies piecus sešus jaunus ražošanas objektus, Krimuldas novads var priecāties tikai par pakalpojumu jomas attīstību. "Mēs atrodamies starp Rīgu un Valmieru, Siguldu,  Saulkrastiem. Mēs redzam kādas 15-20 jaunas darbavietas. Šeit savu biznesa vietu ir izvēlējusies kompānija "Statoil", kas jau ir izsludinājusi konkursu uz darbinieku vietām. Veidojas arī citas vietas - vairāk tās gan ir tirdzniecības vietas. Ir arī ražošana - taču tā attīstās daudz lēnāk vispārējās ekonomiskās situācijas dēļ," vērtē Salmiņš.

Par izaugsmi nerunā

Piesardzīgāka par lielajām pilsētām un valdību ir arī Pašvaldību savienība, kas, lai gan nākamā gada budžeta plānus atbalsta, kopumā par īpašu izaugsmi nerunā.

"Vidēji pašvaldību ienākumi ir auguši. Bet vidējā temperatūra ir vidējā temperatūra. Ir pašvaldības, kurām ienākumu būs tikpat daudz, cik pagājušajā gadā. Protams, ka salīdzinājumā ar pagājušo gadu, situācija ir nedaudz jaukāka, taču problemātika paliek," norāda Latvijas Pašvaldību savienības padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere.

"Tas, ko es gribētu uzsvērt, ka nākošā gadā nevienai pašvaldībai nebūs mazāk līdzekļu tikai tāpēc, ka jaunajā finanšu izlīdzināšanas likumā ir pārejas periods, kas gan būs tikai vienu gadu. Līdz ar to ir jautājums, kas notiks 2017.gadā," norāda Šķiltere.

Viņasprāt, cietējas būs lielākā daļa Latgales pašvaldību un vēl šur tur Latvijā.

Attīstīt uzņēmējdarbības vidi pavisam tieši var arī pašas vietējās varas. Taču Pašvaldību savienība norāda uz jau pieminēto, ka garantēti Eiropas nauda pienāksies tikai lielajām pilsētām. Kā redzams pašvaldību un Ministru kabineta domstarpību protokolā, 89 mazākajām pašvaldībām nākamajos trīs gados būs pieejami tikai 35 miljoni eiro, ko uzņēmējdarbības attīstībai dod Eiropas Reģionālais attīstības fonds. Tāpat pašvaldībām nepatīk valsts noteiktais ierobežojums palielināt aizņēmumu iespējas. Valdība visām pašvaldībām nākamgad ļaus aizņemties par 118 miljoniem eiro vairāk, bet pašvaldības prasa, lai valsts kredītu limitus kāpina par vismaz 10%.

Vajadzību kļūst arvien vairāk, norāda Pašvaldību savienības padomniece Šķiltere.

"Pat tām pašvaldībām, kurām būs šie pieaugumi - nevarēs teikt, ka tās būs ļoti laimīgas.

Ja skatāmies uz Pierīgu, tad tur ir bērnudārzu problēmas, iedzīvotāju koncentrācija, jo, ja valstī iedzīvotāju skaits rūk, tad Pierīgas pašvaldībās tas ir pieaudzis absolūtos skaitļos (..)," saka Šķiltere. Viņa atzīst, ka aizvien liela problēma ir reģionālo ceļu kvalitāte, pašvaldību ielas un ceļi, sabiedriskā transporta pieejamība.

Tāpat Šķiltere atzīst, ka daļu budžetu pieaugumu "noēdīs" pie minimālās algas pieliktie 10 eiro, jo pašvaldībās zemāk atalgoto kategorijā nodarbināts liels skaits strādājošo. Lai gan par algu palielināšanu pārējiem pašvaldību darbiniekiem pirms budžetu pieņemšanas vietvaras runā negribīgi, ar valdību parakstītais dokuments liecina, ka ir tādas ieceres. Domstarpību protokola noslēgumā pausta apņemšanās, ka Finanšu ministrija veiks grozījumus pašvaldību darbinieku atlīdzības likumā, paaugstinot pieļaujamās maksimālās mēnešalgas.

Valsts kontrole: Pašvaldību finanšu pārvaldība bieži vien ir neapmierinoša

Kamēr pašvaldības pukojas, ka ar budžeta ieņēmumu kāpumu pietiks labi ja minimālai algu celšanai, finanšu jomas eksperti norāda uz pašvaldību spēju domju maciņos nonākušo naudu prasmīgi tērēt. Tā nule Valsts kontrole nāca klajā ar kārtējo vērtējumu par pašvaldību pērnā gada tēriņu pārbaužu rezultātiem. Valsts kontrolieres Elitas Krūmiņas secinājumi pašvaldībām neglaimo.

"Mēs joprojām konstatējam būtiskas kļūdas finanšu uzskaitē, un šogad revīziju laikā tikai izlasē iekļautajos gadījumos mēs novērsām kļūdas 184 miljonu eiro apmērā.

Tas, kas mūs satrauc, ir tas, ka mēs joprojām redzam nelikumīgu rīcību ar nodokļu maksātāju naudu no amatpersonu puses. Tādi fakti kā grāmatvedības datu falsifikācija vairāku gadu garumā, prettiesisks naudas pārskaitījums pašvaldības amatpersonām gandrīz 85 000 eiro apmērā viena gada laikā ir pārkāpumi, kas valsts institūcijās netiek konstatēti," uz pašu pašvadību atbildību un godaprātu norāda Krūmiņa.

Eksperts: Dzīve aizvien koncentrēsies ap attīstības centriem

Savukārt "DNB" bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš pat izteicies, ka pašvaldības veido 80% no sabiedriskā sektora neefektivitātes. "Latvijā centrālā vara darbojas samērā efektīvi un korupcijas līmenis tajā ir visnotaļ zems. Savukārt, runājot par pašvaldībām, tur ir dažādas situācijas. Bet man nav šaubu, ka daudz mazāka daļa, kas iet caur pašvaldību budžetiem jebkādā veidā nozīmīgi veicina nācijas attīstību," pauž Strautiņš.

Viņš neslēpj uzskatu, ka

daļa pašvaldību nodarbojas ar "neapmierinātas situācijas uzturēšanu, skarbāko stūru un malu pielīdzināšanu, sociālās palīdzības [sniegšanu] vienam, nabagmāju - citam, tad vēl pa Eiropas naudām uztaisa glītus trotuārus un strūklakas, kas tomēr neatrisina šī ciema fundamentālās problēmas".

Runājot par labajiem piemēriem, Strautiņš izceļ Valmieru, Jelgavu, Ventspili un Liepāju, kuru attīstība lielā mērā bijusi pašu pilsētu nopelns. Savukārt daudz ir arī gadījumu, kad pašvaldības stagnācija nav pat pašu domnieku vaina, jo situācija reģionos ir skarba.

Attiecībā uz jauno finanšu izlīdzināšanas modeli, kas vairāk atņems bagātajām pašvaldībām un mazāk dos nabagajām, mudinot tās pašas sākt domāt par attīstību, Strautiņš ir kritisks. "Latvijā cilvēki turpina koncentrēties ap attīstības centriem, un nākamajos gados šis process tikai paātrināsies, lai kas arī nebūtu rakstīts Nacionālajā attīstības plānā par iedzīvotāju īpatsvaru," viņš saka. Ekonomists pieļauj, ka Valmierā un vēl šur tur iedzīvotāju skaits pieaugs, tomēr tie būs tikai izņēmumi.

Tāpēc ekonomists iesaka skatīties realitātei acīs, pašiem sev atzīstot, ka vienlīdzīgu attīstību visās teritorijās panākt nevarēs. Viņš vērtē, ka vairāk jāpalīdz tieši Rīgai, Pierīgai un attīstības centriem, kas jau attīstās un kur infrastruktūras trūkums nodara lielu kaitējumu iedzīvotājiem un līdz ar to ekonomikai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti