Beļģija, kas izmēra ziņā ir divas reizes mazāka par Latviju, ir tā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, kurā ir vislielākā teroristu klātbūtne. Lēš, ka te patlaban uzturas vismaz 300 Sīrijā pabijušu radikāļu.
Pēc nesenajiem notikumiem, kad pēdējā brīdī Beļģijas varas iestādēm izdevās notvert 17 iespējamu teroraktu rīkotājus, valsts ir pastāvīgā trauksmes stāvoklī. Spriedzē ir arī salīdzinoši lielā musulmaņu kopiena, kas, kā apgalvo tās pārstāvji, izjūt negatīvu attieksmi un saņem arī draudus un mudinājumus pamest valsti.
Miera laikā ielās karavīri
Brūnzaļi raibās uniformās ar automātu pie sāna Briseles Eiropas institūciju centrā saltajā ziemas gaisā lēnā solī pastaigājas Beļģijas karavīri. Viņi pa diviem, pa trim, pulciņos uzturas sargājamo māju teritorijā.
Pie reģionu komitejas, Eiropas Parlamenta (EP), Eiropas Komisijas (EK), ES Padomes ēkas. Tas ir neredzēts skats pilsētā, kas teju augām dienām uzņem augstus viesus. Kopš aizvadītās nedēļas operācijas, kuras laikā valstī nošāva divus, bet aizturēja 17 teroraktu plānošanā aizdomās turētos, policija pilda solīto - kamēr izmeklēšana nav beigusies, augsto terorisma draudu līmeni nepazemina, gluži pretēji – pēc ilgiem laikiem ar valdības dekrētu ielās izvesta arī armija.
Citējot vietējās prokuratūras teikto – "pēdējā brīdī novērstie terorakti Beļģijā" un arī slaktiņi Parīzē ir likuši mobilizēties Eiropas valstu valdībām.
Dienā, kad Briselē miera laikos ielās stāv karavīri, aiz ES Padomes ēkas biezajām sienām ES ārlietu ministri ir vienojušies izvērst cīņu pret teroristiem, iesaistot valstis, kurās tā saknes dīgst vai caur kurām radikāļi atrod ceļu uz Eiropu.
Brisele veido ekspertu grupu, kurā būs virkne Āzijas, Āfrikas, Persijas līča un citu reģionu valstu un ANO pārstāvji, un domā, ka delegācijās, kuras strādā ārzemēs, būs jāpalielina drošības atašeju skaits. ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Federika Mogerīni norāda, ka sadarbība ar trešo valstu drošības dienestiem un informācijas apmaiņa būs viens no pirmajiem soļiem.
"Pirmo reizi ES ārlietu ministri diskutēja kopā ar ES pretterorisma lietu koordinatoru, un tā bija ne tikai domu apmaiņa, bet arī konkrēti pieņemti lēmumi," sacīja Mogerīni. "Šeit ir daudz darāmā arī iekšlietu ministriem, taču arī mēs, ārlietu ministri, vienojāmies, ka
turpmāk lielākas pūles ir jāpieliek, lai apmainītos ar slepeno dienestu datiem ne tikai Eiropas Savienības iekšienē, bet arī ar valstīm, kas ir ap mums, sākot no Vidusjūras līdz par arābu valstīm, ar Ēģipti, Turciju, Līča valstīm, Ziemeļāfriku, un, lūkojoties dziļāk ,arī ar citām Āfrikas un Āzijas valstīm," teica augstā pārstāve.
Žurnālists: Uz Sīriju katrs dodas ar savu motivāciju
Statistika patlaban ir skarba – vismaz 5000 eiropiešu ir piebiedrojušies teroristiskajām organizācijām, īpaši grupējumam "Islāma valsts" Sīrijā un Irākā. "Kontinents patlaban piedzīvo pēdējās desmitgades augstāko terorisma draudu līmeni," tā jau pēc teroraktiem Parīzē pavēstīja ES policijas organizācijas "Europol" vadītājs Robs Veinraits. Viņš norādīja, ka
Eiropai visbīstamākā ir tālumā devušos un "Islāma valsts" rindās radikalizējušos tautiešu atgriešanās, retoriski vaicājot – "vai Eiropas drošības spēkiem patlaban ir jauda un spēja tam stāties pretī", un tūlīt arī atbildot – "baidos, ka nē".
Beļģija ir tā ES valsts, no kuras, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, "Islāma valsts" rindās karo vislielākais daudzums pilsoņu. Beļģu žurnālists Pīters Stokmans pats ir devies uz Sīriju un pētījis, kas liek tautiešiem izšķirties par šādu soli. "Sīrijā cīnās ap 350 karotāju no Beļģijas. Lielākoties viņi ir "Islāma valsts" rindās, taču ir pievienojušies arī citām organizācijām," klāsta Stokmans. "Mēs nevaram sacīt, ka viņiem visiem atbilst viens kopīgs raksturojošs portrets vai kopīgs iemesls, kādēļ viņi izvēlas šo soli.
Katram ir sava motivācija. Es domāju, ka tā ir trīs dažādu dinamiku kombinācija – apspiestība Tuvajos Austrumos, Eiropā augošais rasisms, negatīvā attieksme pret musulmaņiem un pavisam ar reliģiju nesaistīts cēlonis – dažu jaunu cilvēku grūtības atrast savu ceļu un īstenot savus sapņus un cerības," novērojis žurnālists.
Stokmans min kādu piemēru no paša pieredzes. "Piemēram, es savulaik veidoju reportāžu par kādu jaunu musulmaņu zēnu, kurš sāka izolēties no sabiedrības pēc tam, kad viņu atskaitīja no futbola komandas. Viņš bija fanātisks futbola spēlētājs, ļoti ambiciozs, uz karjeru orientēts, taču komanda bankrotēja un vairākus spēlētājus nācās atlaist," atminas žurnālists. "Viņš sāka neapmeklēt skolu, bija problēmas ģimenē.
Tā vietā, lai atbalstītu un palīdzētu šādiem bērniem, kuri zaudē savu ceļu, skolas bieži vien zaudē uzticību viņiem. Zēnam piedāvāja mācīties zemākas slodzes skolā, lai gan viņš bija ļoti talantīgs. Un tad uzradās grupa, kura sāka viņu pārliecināt atgūt pašapziņu, lai ko tas arī maskātu. Lūk, tādā ceļā šādi zēni nonāk šādās radikālās grupās," saka Stokmans.
Var iznīcināt radikālu organizāciju, taču ne ideju
"Sharia4Belgium", jeb latviskojot – "Šaria Beļģijai" ir radikāļu grupējums, kurš iestājas pret demokrātiju, sludina Beļģijas islamizāciju, atbalsta nāves sodu un atzīst, ka lūguši par Osamas bin Ladena drošību un aizsardzību. Patlaban pret organizāciju ir ierosināta krimināllieta par pilsoņu radikalizēšanu, iepējamu mēģinājumu rīkot teroraktus un apmācīt teroristus. Tiesa gan, tagad grupa oficiāli ir paziņojusi par savas darbības izbeigšanos, taču tās vārdu aizvien piesauc un min arī analītiķu un ekspertu rindās.
"Sharia4Belgium" idejas iepriekš ir izraisījušas lielus protestus beļģu sabiedrībā un īpaši šeit dzīvojošu musulmaņu vidū, kuri vēlas norobežoties no radikālisma. Lūk, ko savulaik ASV kanālam "CBN" sacīja organizācijas vadītājs Abu Imrans, kurš savulaik aktīvi centās uzstāties medijos, neslēpjot organizācijas mērķus un idejas. "Demokrātija ir pilnīgi pretēja šariata likumiem un islāmam. Mēs ticam, ka Allahs ir visu likumu devējs, un tieši viņš pasaka, kas ir atļauts, kas ir aizliegts. Ir smieklīgi, kad es kādu dzirdu sakām, ka runājis ar demokrātisku musulmani. Tas būtu tas pats, kas teikt, ka esmu runājis ar kristīgu ebreju vai ebreju musulmani. Tāds musulmanis, kurš saka, ka ir pret šariata likumiem, nav musulmanis, tas nav iespējams," iepriekš pauda Imrans.
Pat tad, ja grupējums saka, ka oficiāli ir beidzis savu pastāvēšanu, nenovērtējiet par zemu tā idejas, brīdina Stokmans.
Viņš teic, ka uz šīm reliģiskajām kustībām nav jāraugās kā uz fiksētām organizācijām, bet gan kā uz ideoloģiju, kas paģēr katram musulmanim piedalīties "Islāma valsts" atjaunošanā, kad vien kritīs tā sauktais Eiropas demokrātijas diktāts.
Kad vien kādā islāma valstī sākas karš – Irākā, Afganistānā, Sīrijā, šī ideoloģija mobilizē cilvēkus, un noteiktas organziācijas - tādas kā "Al Qaeda", "Islāma valsts", "Sharia4Belgium" - Beļģijā izmanto ideoloģiju, lai motivētu jaunos musulmaņus. Pat tad, ja pilnībā izdzēstu no pasaules"Sharia4Belgium", tas nenozīmē, ka beigtos arī ideoloģija. Ideju nevar iznīcināt, iznīcinot kustību vai organizāciju, saka Stokmans.
Analītiķis: Jānodala radikālie musulmaņi no pārējiem
Briseles Brīvās universitātes dekāns, profesors un globālo risku analīzes eksperts Joahims Koops stāsta, ka pirms divām nedēļām ieradusies studentu grupa no ASV un, uzzinājuši par notikušo Beļģijā, jaunieši ne pa jokam satraukušies un tagad taujā, vai ir droši iet uz ielas.
Koopa kabinetā pusi sienu nosedz baltos plauktos rūpīgi sarindotas grāmatas par drošību, terorismu un radikālismu. Taujāju, vai viņš pats pēc notikušā Beļģijā un, ņemot vērā lasīto un arī teorētiskās zināšanas, pilsētā jūtas drošs.
"Uz darbu braucu ar velosipēdu," profesors atjoko, norādīdams uz stūrī pieslieto divriteni un vēstīdams, ka nebrauc sabiedriskajā transportā, taču jau pavisam nopietni piebilst, ka draudu risks gan Beļģijā, gan Eiropā ir ļoti augsts.
"Beļģija jau kopš 2012. gada, kad policija atklāja pirmo terorisma šūnu un iekļāva to savā uzraudzības sarakstā, atrodas vidēji augstā terorisma trauksmes līmenī. 2013. gadā valstī bija plaši reidi, iesaistījās policija, Iekšlietu ministrija," atminas Koops un turpina: "Tagad pēc pēdējā gadījuma man kā analītiķim bija pārsteigums, cik tomēr plaši šī problēma ir izplatījusies visā valstī un ka draudi bija nekavējoši, jo joprojām nav skaidrs, vai teroristiem padomā bija uzbrukt tikai policistiem, kā izskanēja iepriekš, vai arī viņi bija mērķējuši uz plašākām civiliedzīvotāju masām".
Arī Koops atzīst, ka ES lielākās briesmas ir eiropieši, kuri devušies uz Sīriju un Irāku, radikalizējušies un tagad atgriežas.
"Lēš, ka 600 vai 700 šādu eiropiešu ir atgriezušies no Sīrijas un Beļģijā ir ļoti augsta viņu koncentrācija – līdz pat diviem simtiem. Tātad kopējo globālu terorisma ainu tagad ir papildinājis šis jaunais elements, šo eiropiešu iesaistīšanās, kas draudus ir būtiski palielinājis," uzsver Koops.
Vērtējot, kādēļ īpaši Beļģijā ir augsts jaunu musulmaņu radikalizācijas procents, arī Koops, gluži kā iepriekš Stokmans, min ekonomiskus iemeslus, integrācijas problēmas kombinācijā ar notikumu attīstību musulmaņu zemēs ārpus Beļģijas.
Viņš norāda, ka patlaban nevar pārmest, ka ES būtu pārāk plaši atvērusi savas robežas, jo brīva ceļošana ir viena no ES pamatvērtībām, bet svarīgāk ir dienestiem būt acīgiem un raudzīties, kas notiek pašmājās, kādi cilvēki uzturas valstī, un zibenīgi reaģēt uz iespējamu vardarbību.
Raksturojot Beļģijas musulmaņu sabiedrību Beļģijā kopumā, Koops norāda, ka ir ļoti strikti jānodala radikālas grupas no pārējiem iedzīvotājiem, kuri ir mierīgi un nevēlas ekstrēmus izlēcienus.
"Beļģijā jau ilgstoši norit debates par integrāciju un multikulturālismu. Lielos vilcienos valdība visai sekmīgi ir šo integrāciju īstenojusi. Taču vienmēr būs kāda daļa sabiedrības, kas jutīsies izstumta, ekonomiski nevienlīdzīgāka, un tā nav tikai Beļģijas problēma. Tā ir daudz kur Eiropā, kad daļa cilvēku nejūtas vienlīdz piederīgi valstij. Bet šajā situācijā ir ārkārtīgi svarīgi nekrist histērijā un ļoti rūpīgi atšķirt radikāļus, noziedzniekus, teroristus no parastas, mierīgas sabiedrības, kura lielākoties Beļģijā tiešām jūtas integrēta un piederīga," saka Koops.
Imams: Islāms ir miermīlīga reliģija, taču mums nepatika "Charlie Hebdo" karikatūras
Dažu minūšu gājienā no Briseles ES institūciju namu kvartāla atrodas Beļģijas Islāma kultūras centrs, kas iekārtots valstī lielākajā mošejā.
Dienas vidū te ir salīdzinoši kluss, taču dzirdams, ka klasēs, kas izkārtojušās apļveida gaiteņos, zum skolēnu balsis.
Eiropas Islāma institūta direktors, imams Mohameds Galaji laipni sagaida un ieved plašajā, greznajā lūgšanu zālē, kur, pirms kāpt uz paklāja, jānovelk apavi. Piektdienās visā namā pulcējoties ap 4000 cilvēku.
Viņš atzīst, ka notikušais Beļģijā musulmaņu kopienu ir ļoti satriecis un, protams, tā gan rēķinās, gan jau sastopas ar sabiedrības nosodījumu. "Vēl šorīt te, centrā, es saņemu e-pastu, kas vēstīja, ka mēs negribam integrēties un ka mums ir jāvācas prom no valsts, un lai mēs te nemaz netaisoties visus pievērst islāmam. Mēs ļoti tieši redzam, ka notikušais ir ietekmējis cilvēkus. Beļģijā ir ap 600 000 musulmaņu un vai tad visi ir teroristi?" retoriski vaicā Galaji.
Dienā, kad notika Parīzes slaktiņi, šeit noturējuši svētbrīdi. Visi stūri bija cilvēku un arī žurnālistu pilni, saka Galaji. "Protams, mēs runājām par notikušo," viņš saka.
"Islāms, kā jūs zināt, ir ļoti miermīlīga reliģija, taču diemžēl ir cilvēki, kuri izmanto noteiktas teksta daļas politiskiem vai citiem mērķiem. Tas mūs ārkārtīgi skumdina.
Šeit, centrā, mēs piedāvajam autentisku Korāna interpretāciju, skaidrojam to un mācām respektēt Eiropas institūcijas un Beļģijas likumus," klāsta Galaji.
Viņš tomēr neslēpj, lai gan absolūti nosoda cilvēku slepkavošanu, "Charlie Hebdo" zīmētās pravieša Muhameda karikatūras viņu un arī citus Beļģijas musulmaņus ir aizvainojušas. "Mēs respektējam izteikšanās brīvību, mēs esam par to, taču šoreiz drīzāk tās neizpratne ievainoja vairāk nekā miljardu cilvēku pasaulē.
Mums vajadzētu atkal un atkal paskaidrot, kādēļ. Viens vienīgs attēls mūs dziļi ievainoja. Mēs visi gribam dzīvot kopā, mierā, saticībā, bez bailēm, taču tādā gadījumā mums citam citu vajadzētu respektēt," skaidro Galaji.
Vairākās klasēs intervijas laikā norisinās arābu valodas un Korāna mācību stundas.
Galaji atzīst, ka viņa princips ir būt atvērtiem, runāt ar sabiedrību, stāstīt, kas ir islāma kultūra, reliģija. Šajās dienās mošejas durvis ver ne viens vien žurnālists. Arī tagad, kad teju beidzam centra apskati, apsargs paziņo, ka kabinetā gaida vēl divi mani amata brāļi. Galaji paspiež roku un aizsteidzas, piekodinādams atnākt vēl, dienās, kad te vairāk cilvēku, nav steigas un pieklusušas domas par terorismu.
