Bēgļi un ES: emocijas pāri racionālajam

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

 

Ir milzums dažādu viedokļu, dažādos līmeņos un diskusiju platformās izskanējis, kopš Eiropas Komisija (EK) ierosināja Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm obligātu kvotu sistēmu nelegālo migrantu uzņemšanai, kuri ierodas Eiropā pāri Vidusjūrai. EK prezidents Žans Klods Junkers ierosināja "obligātu migrantu kvotu sistēmu", saskaņā ar kuru ES 28 dalībvalstīm būs jāsadala atbildība par nelegālajiem migrantiem ārkārtas situācijās.

Pēdējo 15 gadu laikā Vidusjūrā 25 000 bojā gājušo

Jautājums aktualizējās pēc tam, kad aprīlī simtiem cilvēku aizgāja bojā kuģa katastrofā Vidusjūrā, nelegālajiem migrantiem ar nedrošiem kuģiem dodoties no Āfrikas uz Eiropu. Pēdējos mēnešos visa ES ir bijusi iesaistīta dilemmā - uzņemt vai neuzņemt bēgļus. Nu ir skaidrs, ka bēgļi ir jāuzņem. Tomēr tagad jādomā, kā to darīt. Bet vēl iepriekš Junkers, lai aktivizētu procesus, vērsās pie ES līderu sirdsapziņām. "Aptuveni 25 000 cilvēku pēdējo 15 gadu laikā Vidusjūrā ir zaudējuši dzīvību. Eiropadomei  jātiek galā ar bēgļu krīzi. Nepietiek tikai ar to, ka naktī raudam pie TV ekrāniem, kad cilvēki noslīkst jūrā, un nākamajā rītā padome rīko piemiņas klusuma minūtes. Komisijas uzdevums ir izveidot plānu," saka Junkers.

"Patvēruma meklētāji", "bēgļi", "migranti", "ekonomiskie emigranti", "baltie cilvēki", "melnie cilvēki", "viņi", "tie", "citi" - visdažādākajos veidos tiek dēvēti ļaudis, kuri pārvietojas starp dažādām valstīm, robežām, uzskatiem, tradīcijām, ambīcijām, aizspriedumiem, stereotipiem.

Pastāv uzskats, ka jēdzieni migrants un bēglis ir jānošķir un jāskata atsevišķi, vienlaikus tiek norādīts arī, ka – jēdzienus nošķirt nevajag, jo bēgt no bada nāves ir līdzvērtīgi, piemēram, bēgšanai no nāves draudiem  kara apstākļos. Šis ir tikai viens no retajiem un iespējams mazāk strīdīgajiem diskusiju tematiem.

Profesors: Eiropiešiem ir jāmaina priekšstats par Eiropu

Pavisam nesen Latvijas Radio raidījumā "Septiņas dienas Eiropā" Rīgas Stradiņa Universitātes profesors Deniss Hanovs skaidroja, ka kontinents patlaban saskaras ar strauji mainīgu situāciju, kas apsteidz struktūras un spēju rast ātru problēmu risinājumus, tāpēc vieni riski strauji nomaina nenovērstus iepriekšējos un aizvien nāk klāt jauni.

"Šie cilvēki, kas pieder kultūrām un kopienām ārpus Eiropas kristietības kultūras, tagad ir daļa no šīs Eiropas. Respektīvi galvenais, kas ir mums visiem eiropiešiem jāmaina, ir mainīt savu uztveri, ka šie cilvēki tagad ir arī eiropieši," saka Hanovs.

"Viņi ģērbjas savādāk, viņi svin citādus svētkus un viņi ir, neskatoties uz šo visu atšķirību klāstu, daļa no mums. [..] Mēs esam piedzīvojuši divus karus, tāpēc tas, kas mani satrauc, izejot no tā, ar ko mēs runājam ar studentiem, ir šī aizraujošā spēle ar stereotipiem un arī ienaidnieka tēliem," viņš piebilda.

Bet tikmēr pašiem cilvēkiem, kuri bēg, meklē pavērumu, ir gluži vienalga, kā viņus dēvē, un kas un kur viņus uzņems, ja vien tas nozīmē drošību. Piemēram, raidstacijā "Euranet Plus" tiek prognozēts, ka šogad aptuveni 500 000 migrantu mēģinās aizbēgt no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem uz Eiropu.

Eiropas sabiedriskā doma sadalījusies divās daļās

Jau gada sākumā nepilnos divos mēnešos Itālijas krastos bija nokļuvuši 5500 migrantu. Kā īstermiņa risinājums tika pagarināta operācija "Tritons", ko pārrauga ES robežkontroles aģentūra "Frontex".

Operācija ļāva palīdzēt Itālijai un citām Vidusjūras valstīm uzraudzīt jūras robežu. EK apgalvoja, ka robežpatruļas operācija "Tritons" bija ļāvusi izglābt 6000 cilvēku dzīvību. Tikmēr pēdējo mēnešu laikā aizvien vairāk un vairāk izskanēja aicinājumi visām Eiropas valstīm būt solidārām un uzņemties bēgļu izmitināšanu savā teritorijā, jo nedz Itālija, nedz kāda cita valsts ar to viena pati vairs netiks galā.

Vēl iepriekš jūnijā karstajās diskusijās Itālijas premjerministrs Mateo Renci pārējiem Savienības līderiem darīja zināmu, ka tie, kuri nepiekrīt dalīt slogu, kas saistīts ar bēgļu uzņemšanu, "nav cienīgi saukt sevi par Eiropu".  

Bet, vienkāršoti vērtējot risinājumu meklējumus, šķiet, ka ES ir divas dominējošās nostājas. Pirmā – lai tie nabaga cilvēki nāk šurp, jo tas ir mūsu cilvēcīgais un solidārais pienākums palīdzēt viņiem. Otra -  ceļam sētas, žogus, mūrus – lai tikai nenāk, neievazā slimības, vai pat nerada terorisma draudus un kas vēl ļaunāk – "apēd pabalstu veidā to, kas pienākas mums". Bēgļu sadalījums Eiropā ir izraisījis arī plašas debates Latvijas sabiedrībā. LR1 raidījumā "Krustpunktā" "Latvijas Avīzes" žurnāliste Māra Libeka atzina, ka bēgļu jautājumā tā ir diskusija, ne šķelšanās, un norādīja, ka viņai ir nepieņemami, ka tiek radīta milzīga fobija sabiedrībā, runājot par bēgļiem.

Žurnāliste, viegli ironizējot, norādīja, ka varbūt ne mums no bēgļiem jābaidās, bet gluži otrādi. "Es domāju, ka šiem nelegāliem imigrantiem jeb bēgļiem tieši vajadzētu baidīties no situācijas Latvijā, piemēram. Mēs te uztraucamies, ka viņi atvedīs slimības," sacīja Libeka. "Mums te plosās C hepatīts Latvijā. Ja skatās tā triviāli …Es domāju, ka bēgļu jautājums ir stipri pārspīlēts, sabiedrībai tas nav izskaidrots. Skaidrots tikai vienpusēji. Varbūt arī pašiem skaidrotājiem nav īstas izpratnes, kā tas būs. Un tas, ka mēs esam ES valsts un mums ir jāiekļaujas noteikumos, mums ir tiesības izstrādāt savu noteikumus. Lai viņi zina, ar ko rēķināties," norāda Libeka.

Turklāt arī mūsu pašu tauta – visiem zināmu iemeslu dēļ – ir bijusi visai nesenā pagātnē saistīta ar bēgļu gaitām, deportācijām un emigrāciju.

Daudzi negatīvi noskaņotie viedokļi balstās pamatotās un arī nepamatotās bailēs, pieredzē un arī gluži cilvēcīgā aizvainojumā. Tas uzskatāmi redzams, piemēram diskusijās sociālajos tīklos, kas mudž no uzsaukumiem, noliegumiem un neizpratnes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti