Ekonomiskā krīze, pašvaldību nevēlēšanās redzēt azartspēļu biznesa izplešanos savā teritorijā un arvien pieaugošie nodokļi jau krietni paretinājuši azartspēļu biznesa organizatoru rindas. Vai gaidāma arī turpmāka tirgus konsolidācija un kādi faktori to varētu veicināt, pētīja Latvijas Radio raidījums "Īstenības izteiksme".
- Tirgus sakārtoja pats sevi
- Rīdzinieki nevēlas spēļu zāles
- Samazinās "elles mašīnu" skaits - samazinās nodokļu iemaksas
Laiki, kad Latvijā darbojās vairāk nekā pustūkstotis spēļu zāļu un galvaspilsētā Rīgā daži centra ielu krustojumi tajos esošo kazino un spēļu zāļu daudzuma dēļ atgādināja Elvisa Preslija apdziedāto "grēku pilsētu" Lasvegasu, ir aizgājuši uz neatgriešanos.
"Tā, kā bija kādreiz, tā nebūs nekad vairs," saka Latvijas Spēļu biznesa asociācijas padomnieks Arnis Marcinkēvičs. Ar viņu vienisprātis ir Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne, kura par galveno iemeslu, kas izretinājis azartspēļu iestādījumu rindas, sauc 2009. un 2010.gadā piedzīvoto ekonomikas krīzi. Tās laikā azartspēļu organizatoru ieņēmumi nokritās par aptuveni 50%.
"Šī krīze ir nostādījusi visus attiecīgā tirgus dalībniekus savā vietā, jo tie, kas nespēja izturēt šo krīzi, šīs finanšu grūtības un spriedzi, ir no tirgus aizgājuši," saka Signe Birne. Latvijas Spēļu biznesa asociācijas padomnieks Arnis Marcinkēvičs apstiprina: "Tirugs sakārto pats sevi, tā bija krīzes ietekme. Vienkārši turēt vietas, kas ir nerentablas, vairs nebija izdevīgi, zaudējumi bija pārāk lieli, līdz ar to tirgus sakārtoja pats sevi."
Vairāku faktoru, tostarp jau pieminētās ekonomikas krīzes dēļ pēdējos gados Latvijas azartspēļu tirgū notiek tirgus konsolidācija - lielākie un finansiāli veiksmīgākie azartspēļu organizatori pārpērk savus ne tik veiksmīgos konkurentus. Kā pēdējais no šādiem darījumiem jāmin Latvijā otrā lielākā azartspēļu organizatora - "Olympic Casino" - lēmums iegādāties SIA "Garkalns", kam pieder spēļu zāles "Vulkan" un "Melnais kaķis". Pēc uzņēmumu apvienošanas, kuru nesen sāka izvērtēt Konkurences padome, "Olympic Casino" piederošo Latvijā strādājošo azartspēļu iestādījumu skaits pieaugs līdz 57.
"Man liekas, tas ir tikai loģiski, jo biznesā jāinvestē atpakaļ nauda, un tas, kas to nedara, tas atpaliek. Latvijā šis tirgus ir diezgan sadalīts, no nulles to attīstīt ir diezgan sarežģīti. Vienīgais veids, kā tiem, kas to grib, attīstīties, ir pārpirkt citus. To mēs esam darījuši, "Olympic" to ir darījis," spriež ilggadēja Latvijas azartspēļu tirgus līdera SIA "Alfor" valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns.
Arnis Marcinkevičs domā, ka tirgus konsolidācija, visticamāk, turpināsies: "Pilnīgi iespējams, ka skaits mazināsies. Šis pēdējais "Olympic" darījums, ko arī viņi paši ir teikuši, kādēļ viņi to dara - uz doto brīdi tā ir vienīgā iespēja, kādā attīstīties. Atvērt jaunas spēļu zāles nav iespējams pašvaldību dēļ, kuras nedod atļaujas. Pilnīgi iespējams, ka vēl kādi tiks nopirkti vai apvienosies."
Rīdzinieki nevēlas spēļu zāles
Par vienu no būtiskākajiem faktoriem, kādēļ daudzviet slēgtas spēļu zāles un apklusuši tajās skanošie azartspēļu automāti jeb tā dēvētie "vienroči bandīti", teju visi šīs nozares pārzinātāji sauc pašvaldību nostāju. Proti, liela daļa pašvaldību pēdējos gados vairs neizsniedz atļaujas jaunu "spēļu eļļu" atvēršanai savas administratīvās teritorijas robežās.
"Mēs esam nonākuši tik tālu, ka Rīgas dome konsekventi divus sasaukumus nav devusi nevienu atļauju nevienai spēļu zālei, nevienai likmju pieņemšanas vietai, nevienam nakts klubam. Nevienai ar azarta klubu darbību saistītai lietai," lepojas Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais. Viņš uzsver, ka pašvaldība, atsakot atļaujas jaunu azartspēļu iestādījumu atvēršanai, balstās aptauju datos, kas liecina, ka iedzīvotāji nevēlas, lai viņu dzīvesvietas tuvumā atrastos spēļu zāles vai kazino.
"Mēs esam veikuši vairākas rīdzinieku aptaujas par azartspēlēm, naktsklubiem, restorāniem, spēļu zālēm. Mūsu rīcībā ir fakti, ka sabiedrība - vairāk nekā 70 procenti - ir kategoriski pret, it sevišķi Vecrīgā. Cilvēki vienkārši ir neapmierināti ar to, ka no naktsklubiem un dažādām spēļu zālēm ir trokšņi, kas cilvēkiem traucē naktsmieru, ka - kā likums - spēļu zālei blakus ir lombards, lai cilvēks, kurš nonācis atkarībā, ja krīt iekšā bedrē, tad lai krīt tā, ka, viekārši sakot, lai bikses vairs nepaliek kājās," klāsta Dainis Turlais.
Viņš neslēpj, ka, viņaprāt, pašvaldībām būtu jādod plašākas iespējas lemt arī par jau esošu spēļu zāļu slēgšanu: "Ne pašvaldībai, ne valsts institūcijām ir tiesības pārtraukt biznesu, kas traucē sabiedrībai - vai tie ir trokšņi, kas cilvēkiem traucē naktsmieru, vai tā ir alkohola tirdzniecība pēc pulksten 22, vai tas ir spēļu bizness."
SIA "Alfor" valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns, kura vadītā kompānija ne reizi vien tiesājusies ar pašvaldībām par atļaujas atteikšanu, zina teikt, ka noraidošākās pret jaunu azartspēļu vietu atklāšanu esot tieši lielākās un azartspēļu biznesam pievilcīgākās pašvaldības: "Tas nav visur. Ir pilnīgi skaidrs, ka Rīgā jauna biznesa attīstīšana ir iespējama, tikai pārpērkot uzņēmumus, man liekas, arī Ventspilī un Liepājā ir līdzīgi, Jūrmalā ir tāpat."
Samazinās "elles mašīnu" skaits - samazinās nodokļu iemaksas
Medaļai gan ir arī otra puse. Spēkā esošās atļaujas spēļu zāles darbībai ir kļuvušas par preci, kura tiek pirkta un pārdota, pārņemot mazākos azartspēļu operatorus. Skaidro Arnis Marcinkēvičs: "Tas, kas ir vērtībā, piemēram, viņiem ir spēļu zāles vieta. Šī vieta, atļauja ir, un tu zini, ka tādu nedabūsi."
Iespējams, tieši tādēļ azartspēļu organizatori patlaban mākslīgi "uztur pie dzīvības" nerentablās spēļu zāles. Jānis Zuzāns neslēpj, ka arī "Alfor" tīklā ir spēļu zāles, kas strādā ar zaudējumiem, taču netiek slēgtas, lai nezaudētu atļauju: "Arī mūsu tīklā ir vietas, kuras knapi, knapi izdzīvo."
Zuzāns lēš, ka vismaz ceturtā daļa no Latvijā esošajām spēļu zālēm strādā ar zaudējumiem un patiesībā būtu slēdzamas. Viņš pieļauj, ka gadījumā, ja valdība un Saeima izšķirsies no nākamā gada celt azartspēļu nodevu un nodokli, šīs zāles tomēr tiks slēgtas: "Es domāju, ka tas atkal liks tās manis pieminētās vietas, kas strādā "pa nullēm" vai ar nelieliem mīnusiem, slēgt ciet. Attiecīgi kaut kāds iekārtu skaits tirgū samazināsies, samazināsies arī samaksātais nodevu un nodokļu apjoms. Šķiet, ka tie var būt savi 25 līdz 30 procenti."
Arī Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne, atsaucoties uz inspekcijas rīcībā esošajiem datiem, lēš, ka dažiem azartspēļu organizatoriem vēl viens nodokļu paaugstinājums patiešām varētu likt izšķirties par biznesa slēgšanu: "Lielākus ieņēmumus var iegūt tad, ja ir vairāk spēļu zāļu, vairāk automātu, vairāk spēlētāju. Bet, tā kā mūsu valsts politika ir vērsta uz to, lai šo tirgu maksimāli turētu robežās, tad šis ieņēmumu pieaugums ir visai limitēts. Un, bez šaubām, ne visi azartspēļu organizētāji ir vienlīdz stipri savās finansiālajās pozīcijās. Ir firmas, kurām gandrīz 90 procenti no visiem izdevumiem sastāda nodokļu maksājumi."
No vienas puses, azartspēļu organizatoru apgrozījums pēdējos gados ir pieaudzis. "Tieši ieņēmumi pašiem azartspēļu organizētājiem, apgrozījums - tas gan aug, pēdējā laikā pat 15 līdz 17 procenti," stāsta Signe Birne.
Tomēr azartspēļu nodokļa ieņēmumi pirmkārt ir atkarīgi no ekspluatācijā esošo azartspēļu iekārtu skaita. Attiecīgi, ja spēļu zāles tiek slēgtas un tajās esošie automāti vairs netiek ekspluatēti, sarūk arī ieņēmumi no azartspēļu nodokļa. "Tieši tādēļ ienākumi budžetā varbūt arī pieaug ļoti mēreni nodokļu veidā, kas tiek maksāti no azartspēlēm, jo, kā mēs zinām, azartspēļu nodoklis tiek maksāts no esošo azartspēļu iekārtu skaita. Proporcionāli tam tad arī ir šie nodokļu ieņēmumi," skaidro Birne.
Aizpērn azartspēļu organizētājus pārstāvošā asociācija ar Finanšu ministriju noslēdza vienošanos, kas paredz no 2019.gada visas Latvijā esošās azartspēļu iekārtas saslēgt vienotā tīklā. Visas ar jaunās sistēmas ieviešanu saistītās izmaksas jāsedz šajā biznesā iesaistītajiem.
"Lai ieviestu šo sistēmu, nozarei kopumā ir vajadzīgi vismaz 17 līdz 18 miljoni, plus - šīs sistēmas ieviešanas dēļ ir jāmaina daļa automātu. Kā nu kuram uzņēmumam - kam 30 procenti, kam pat 50 procenti automātu nav ar šo sistēmu salāgojami. Tas nozīmē vēl papildu izdevumus," stāsta Latvijas Spēļu biznesa asociācijas padomnieks Arnis Marcinkēvičs.
Pašreizējā situācijā iezīmējas vairāki iespējami scenāriji, kā azartspēļu organizatori varētu reaģēt uz koalīcijā rosināto nodokļa pieaugumu. Pirmais no tiem - spēļu bizness varētu pieprasīt aizpērn noslēgtās vienošanās pārskatīšanu, otrs - ekspluatācijā esošo spēļu automātu izņemšana no tirgus. Pirmā scenārija īstenošana apdraud pārskatāmākas azartspēļu uzraudzības sistēmas izveidi, bet otrā - plānotos budžeta ieņēmumus. Jebkurā gadījumā spēļu zāļu skaits Latvijā, visticamāk, turpinās sarukt un ar laiku tirgū paliks vien daži lieli spēlētāji.
