Katrs trešais Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigādes brauciens pie pacienta ir nepamatots, un bieži vien cilvēki sauc "ātro palīdzību" tad, kad būtu jāvēršas pie ģimenes ārsta. Tie ir tādi saslimšanas gadījumi kā gripa, augsta temperatūra vai galvassāpes. "Ātrās palīdzības" mediķi ir noraizējušies par velti tērēto laiku un līdzekļiem, ko prasa braucieni pie tiem pacientiem, kuru dzīvības nav apdraudētas.
Palika slikti; kamēr atbrauca "ātrie", kļuva labi
Cilvēki neatliekamo medicīnisko palīdzību izmanto, jo laikus neapmeklē ģimenes ārstus, par ātrās palīdzības pakalpojumiem nav jāmaksā, un tie ir pieejami visu diennakti.
"Man pēkšņi paliek slikti, slikti, slikti. Tad apkārtējie skatās. Es aizeju ēst un tad palika slikti. Apkārtējie skatās un domā- saukt vai nesaukt. Nu ko tur saukt? Izsauca tomēr. Atbrauca ātrā palīdzība, kamēr atbrauca, tikmēr man jau bija labi. Tad palaida vaļā,"
šis ir citāts no Zaigas Puškinas pētījuma par neatliekamās medicīniskās palīdzības komunikācijas aktivitātēm, kas mērķētas uz sekundāro izsaukumu mazināšanu. Tie ir tādi izsaukumi, kad pacienta dzīvībai briesmas nedraud.
NMPD statistika rāda, ka aptuveni katrs trešais ātrās palīdzības brigādes brauciens pie pacienta izrādās lieks. "Pagājušajā gadā bija viena situācija, kad biju spiesta saukt ātro palīdzību. Kopš tā laika esmu pārskaitusies uz ātro palīdzību," saka pensionāre no Purvciema.
Viņa nav apmierināta ar to, ka pašlaik NMPD dispečeri sarunā ar zvanītāju uzdod vairākus jautājumus un skaidro - vai ir nepieciešams pie pacienta braukt. Pēc statistikas sirmgalvji ir viena no grupām, kas visbiežāk vēršas pie "ātrajiem" arī tādos gadījumos, kad veselībai un dzīvībai briesmas nedraud. Dienesta aptaujā ar pacientiem noskaidrots, ka cilvēki sauc brigādes tādēļ, ka tās atbrauc ātri un ir bezmaksas.
Vēl viens citāts no pētījuma. "Sauc jau tāpēc, ka tas ir ērtāk. Dzīvoju mājā, guļu gultā, nu kāpēc man neizsaukt? Es uzskatu, ka dienā ir obligāti jāiet pie ārsta, ja ir iespēja. Naktī citādāk - ja cilvēkam ir slikti, viņam ir jāsauc," klāsta kundze.
Asociācija: Piezvanīt "ātrajai palīdzībai" ir ētrāk un lētāk
Problēma ar nepamatotajiem "ātrās palīdzības" izsaukumiem Latvijā ir aktuāla jau gadiem. Vidēji diennakts laikā "ātrā palīdzība" veic 1200 braucienus pie pacientiem uz mājām un puse no tiem katru dienu ir velti. NMPD darbinieki ir noraizējušies par to, ka patiešām dzīvībai bīstamā situācijā kāda no 190 brigādēm var nebūt pieejama tāpēc, ka ir devusies liekā izsaukumā.
"Ātrā palīdzība" cer problēmu risināt sadarbībā ar ģimenes ārstiem, stāsta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītājs Armands Ploriņš. "Mums ir gana daudz regulāru zvanītāju. Par tiem regulārajiem zvanītājiem mēs informējam ģimenes ārstus. Diemžēl situācija no tā īpaši nemainās. Neatliekamās palīdzības brigāžu skaits ir tāds, kāds viņš ir," saka Ploriņš.
"Daļēji es piekrītu - jā, "ātrie" veic šo mūsu pienākumu daļu, bet ne tāpēc, ka mēs būtu nepieejami kā tādi," saka Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents Pauls Princis.
Viņš to skaidro ar iedzīvotāju bailēm no izmaksām, kas būs nepieciešamas medikamentiem un citu speciālistu konsultācijām, kādas nozīmēs ģimenes ārsts. Lētāk un ērtāk ir zvanīt "ātrajiem". Princi Latvijas Radio sazvana viņa ārsta praksē Ventspilī. "Latvijas medicīna pēc savas būtības - lai taupītu naudu, ir uzbūvēta kā šķēršļu josla. Ja tu pārvari pirmo šķērsli, nu, piemēram, ģimenes ārstu, tad sākas nākošie – izmeklēšana, zāles, speciālisti," saka Princis.
Ģimenes ārsts Jānis Žīgurs praktizē Alūksnē. Viņš arī stāsta, ka pacientu daudz un pieraksts ir pilns, jo viņš papildus paņem arī tuvējā pagasta iedzīvotājus. Žīgurs arī novērojis, ka "ātro palīdzību" visbiežāk sauc vientuļie pensionāri. "Prakse man ir pilna! Man ir 2080 pacientu. Katru dienu man ir viena stunda akūti saslimušajiem pacientiem un patiesībā - ja akūti saslimušais atnāk pieņemšanas laikā, tad es atrodu laiku un kaut kā dienas laikā viņu pieņemu," saka Žīgurs. "Pieraksts ir tā kā likumdošanā teikts: piecu darbadienu laikā visi tiek. Es skatos, ka tie, kas sauc "ātro palīdzību" un ko atstāj mājās, ir vientuļie pensionāri, kuri aizmirst izdzert zāles, kuri sajauc zāles, kuri nepamana, ka viņiem ir beigušās zāles. Viņi ir pamesti vieni, bērni ir lielajās pilsētās, ārzemēs, kaut kur kāds kaimiņš kaut ko atnes, un tie tantuki vienkārši nespēj [citādi]," norāda ģimenes ārsts no Alūksnes.
Par ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni nezina
Kā diennakts alternatīva "ātrajai palīdzībai" ir ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis. Tas darbojas darbadienu naktīs un brīvdienās, svētku dienās. Nacionālais veselības dienests, kā pārraudzībā ir šis tālrunis, informē, ka pēdējo trīs gadu laikā četrkārtīgi pieaudzis saņemto zvanu skaits. Tiesa, pērn gan saņemts par 1000 zvaniem mazāk nekā 2013.gadā. Vidēji tie ir 180 zvani dienā jeb viena desmitā daļa zvanu, ko saņem "ātrās palīdzības" dispečeri.
Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis 66016001 pieejams darba dienās no plkst.17.00 līdz 8.00, bet brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti. Pa to ģimenes ārsti un ārstu palīgi sniedz medicīniskas konsultācijas iedzīvotājiem, kuriem nepieciešams medicīnisks padoms vienkāršu saslimšanu gadījumos.
Uz ielas satiktie iedzīvotāji vairumā ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni nemaz nezina un veselības problēmu gadījumā vērstos vai nu pie radiem, paziņām, vai arī zvanītu "ātrajai palīdzībai".
Kāda dāma atzīst, ka viņai vedekla ir ārste, tāpēc nav nepieciešams zināt īpašus numurus. Savukārt Maija saka, ka labāk zvanītu "ātrajiem", jo "viņiem es vairāk uzticos". Tāpat saka arī kāda sieviete. "Nu, "palīdzībai" noteikti. Ja nevar sazvanīt savu ģimenes dakteri," saka sieviete.
Informatīvā kampaņa pensionāriem
Pirms trim gadiem Veselības ministrija rīkoja informatīvu kampaņu "Jūties švaki? Nav tik traki!". Tās mērķis bija informēt sabiedrību par to, kādos gadījumos ir pamats saukt "ātro palīdzību", kā, piemēram, ir krampji, spēcīga asiņošana, pēkšņas sāpes krūtīs un citi. Bet kādos gadījumos zvanīt uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni, ar kuru tieši tolaik tika iepazīstināta sabiedrība. Kampaņas izmaksas bija 17 000 eiro. Rezultātā nepamatoto izsaukumu skaits samazinājies par 1%. Ploriņš veltīgu līdzekļu šķērdēšanu noliedz. "Kampaņa beidzās, un tie rezultāti ir tādi paši, kādi tie bija pirms kampaņas uzsākšanas. (..) Nē, par velti nav iztērēti, vismaz kaut kāda daļa cilvēku ir informēti. Tā problēma joprojām pastāv, jo nav cēlonis novērsts. Ja mēs skatāmies, tad sekundāro izsaukumu skaits uz doto brīdi tāpat mums ir 27%," pauž Ploriņš.
Viena informatīva kampaņa pārmaiņas neveicinās. Lai tās būtu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam ir jāveido mērķtiecīga un ilgtermiņa komunikācijas stratēģija ar primāro mērķauditoriju – pensionāriem. Tā uzskata Puškina, kas pētījusi dienesta komunikācijas aktivitātes.
"Dienesta statistika rāda, ka lielākoties šos izsaukumus veic seniori jeb iedzīvotāji vecumā virs sešdesmit gadiem. Diemžēl šī nav galvenā auditorija, uz kuru dienests strādā, un arī neuzskata, ka šī ir tā auditorija, kuras rīcību var mainīt. Tā problēma ir tāda, ka šāda komunikācija ir īstermiņa. Piemēram, ir viena kampaņa, bet nekāda tālāka rīcība neseko. Komunikācija ar šo auditoriju šajā gadījumā ir jāveic ilgtermiņa, un tas ir tāds mērķtiecīgs, saskaņots plāns, kā to problēmu risināt," skaidro Puškina.
Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) nav apmierināts ar to, ka pašlaik "ātrā palīdzība" vēl vērtē - braukt vai nebraukt pie pacienta uz mājām. Tam, ka dienests ir gana noslogots, ministrs piekrīt un sola šo jautājumu šogad risināt.
"Jebkurā gadījumā, ja cilvēks griežas pēc palīdzības, tad ir jābrauc un jāskatās, vai šī palīdzība ir nepieciešama," norāda Belēvičs. "Mēs plānojam stiprināt ģimenes ārstu institūtu ar nolūku atslogot hospitālo sektoru, jo ļoti daudzās apdzīvotās vietās ģimenes ārsti strādā, teiksim, līdz trijiem pēcpusdienā vai līdz četriem. Tad pacientam nav citur kur griezties, kā slimnīcas uzņemšanas nodaļā. Tas varbūt ir ceļš, kas būtu ejams. Bet ne jau kāds ierēdnis pie telefona neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā izvērtēs - vajag cilvēkam palīdzību, vai nevajag. Ir jābrauc un jāskatās!" viņš atzīmē.
Pašlaik ģimenes ārstu prakses nestrādā ilgāk par pieciem vai sešiem vakarā un cilvēki joprojām vai nu nezina ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni vai neuzskata, ka varēs kāds palīdzēt, pa telefonu izstāstot, kā rīkoties vai kādus medikamentus lietot. Tas galvenokārt noslogo "ātro palīdzību".
