Ceturtdien Skotijā norisināsies referendums par tās atdalīšanos no Lielbritānijas. Eiropas Savienības (ES) pilsoņi, kas pastāvīgi dzīvo Skotijā, arī ir balsstiesīgi, tostarp tur dzīvojošie latvieši. Pirms referenduma saruna ar četrām Skotijā dzīvojošām meitenēm: Leldi, Lindu, Kati un Madaru. Visas Skotijā ieradušās, lai studētu. Referendumu viņas nav palaidušas garām. Tas vienkārši nebūtu iespējams.
Uzstājīgi aicina piedalīties referendumā
"Jā, viņi ir ļoti uzstājīgi. Mums nāca uz dzīvokli katru dienu pa vienai [lapiņai]. Balso "jā" vai balso "nē". Katru dienu viena un tā pati lapiņa. Tad dažādās variācijās viņi mainīja. Tur pāris dienas nāk vieni, tad nāk otri. Jā, viņi ir ļoti uzstājīgi," skotu rīcību pirms referenduma vērtē Linda.
Tikmēr Kate uzskata, ka šī uzstājība piedalīties referendumā ir ļoti pamatota. "Piemēram, nesen bija Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Man liekas, ka Latvijā bija mazāk nekā 30% dalība. Lielbritānijā bija 31% vai 32%. Referendums tomēr ir milzīga lieta, kas viņiem jāizvēlas, un, ja nobalso 30% cilvēku, tad tas neatspoguļo [visu cilvēku viedokli," saka Kate.
Bet, runājot par pašu referendumu, atdalīšanās atbalstītāji argumentē, ka neatkarīga Skotija ekonomiski būtu spēcīgāka. Lielas cerības viņi liek uz naftas ieguvēm Ziemeļjūrā. Tikmēr neatkarības pretinieki argumentē, ka skoti krietni pārvērtē savas iespējas.
Vēl tiek runāts par Skotijas pārstāvniecību Londonā. Neatkarības atbalstītāji uzskata to par pārāk mazu, un tāpēc Skotijai nereti jāsamierinās ar sev nepatīkamiem Vestminsteras lēmumiem. Kate šo situāciju salīdzina ar Latvijas un ES attiecībām. "Tas ir līdzīgi kā Latvija EP, kad mums ir astoņas vai deviņas vietas no ļoti daudzām. Tā ietekme tieši no mums ir ļoti, ļoti minimāla. Viens cilvēks nevar iet un izkarot visu lielo pasauli," salīdzina Kate.
Neskaidrības attiecībās ar ES
Pirmsreferenduma aģitācijā vairāk dzirdami ekonomiskie un politiskie argumenti. Skotu identitātes faktors ieskanas mazāk. Tas gan nenozīmē, ka tas nav klātesošs. Par to stāsta Lelde. "Man ir bijušas diskusijas ar pašiem skotu iedzīvotājiem, un mēs esam strīdējušies. Es saku – Skotija nav valsts. Jūs esat zem Lielbritānijas karoga jebkur, kur jūs esat. Jūs neesat valsts. Jūs neesat tāda valsts, kā Latvija, kas ir atzīta, ka ir valsts, un tā tālāk. Bet viņiem tas ir tāds strīds pretī. Viņi saka, "Nē, mēs esam valsts!" Tas ir tāds ļoti spēcīgs identitātes jautājums," norāda Lelde.
Atdalīšanās pretinieki stāsta, ka, Skotijai pametot Lielbritāniju, tai būs arī jāatstāj ES. Ironiskā kārtā, iespējams, tieši atdaloties Skotija varētu palikt tur. Tā norāda Madara - Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons savas uzvaras gadījumā nākamajās vēlēšanās sola referendumu par izstāšanos no ES. "Skotija ir noteikti daudz proeiropeiskāka. Tāpēc, pat balsojot "pret", tu nezini vai viss paliks tā, kā šodien. Tas ir koks ar daudziem galiem," domā Madara.
Latviešu studentēm dažāda attieksme pret referendumu
Vēl ir daudz citu spekulāciju, piemēram, vai Skotijai būs jāatsakās no mārciņas kā valūtas. Taču pati galvenā spekulācija – kurš uzvarēs referendumā. Patlaban atdalīšanās atbalstītāji un tās pretinieki dalās pusi uz pusi. Linda un Madara nepieder nedz pirmajiem, nedz otrajiem. Viņas izlēmušas nebalsot. Madara savu izvēli pamato šādi.
"Es uzskatu, ka par neatkarību var tikai balsot, kā es parasti tēlaini saku, ar sirdi un ar prātu, un mana sirds ir Latvijā. Es nejūtos tiesīga izlemt par citas valsts neatkarību," saka Madara.
Toties Lelde izlēmusi balsot "pret". Viņa tā dara solidaritātes nolūkos.
Daudzi viņas draugi ir nolēmuši balsot "pret", un Lelde tiem sekos. "Daļa [draugu tā balsos] tāpēc, ka viņu vecāki balsos "pret". Tā ir tāda ķēdīte. Viņi netic Skotijas kā neatkarīgas valsts idejai. Viņi netic, ka būs stabilitāte," norāda Lelde.
Kate vienīgā nolēmusi atbalstīt atdalīšanos no Lielbritānijas. Skotijā viņa atgriežas dienu pēc referenduma, tāpēc balsot netiks. Lai kāds būtu referenduma iznākums, tas viņu satrauc. "Viena puse, kas ir ļoti daudz, būs ļoti laimīga, un otra puse būs ļoti nelaimīga, un - kā to valsti saturēt, lai nesākās haoss? Protams [zaudētāju[ pusei būs skumīgi ļoti ilgu laiku, bet [jautājums], kā to visu saturēt kopā," spriež Kate.
Ja Skotija nobalsos par palikšanu Lielbritānijā, tai tiek solīta lielāka pašnoteikšanās. Ja tā nobalsos par atdalīšanos, to sagaida apmēram divus gadus garš pārejas process uz neatkarīgu valsti.
