Likums ir noteicis, ka līdzīgi kā par ielām un parkiem arī par kapiem ir jāgādā pašvaldībām, taču vairums domju ir iemanījušās kapu saimniecību uzturēšanu uzvelt uz bēdās nonākušo tuvinieku pleciem. Jūrmala pilsētas budžetu pilda gan ar maksājumu par kapa vietas ierādīšanu, gan ikgadēju nomas maksu. To tiesā apstrīdēja ārzemēs dzīvojošā jūrmalniece Ruta Kangere, taču tiesa pieņēma Jūrmalas pilsētas pašvaldībai labvēlīgu lēmumu.
Jūrmalā ir piecas kapsētas – Slokas jaunie un vecie kapi, kā arī Ķemeru, Jaundubultu un Beberbeķu kapsēta, ko dome uztur sadarbībā ar Babītes pašvaldību. Ja vien dzimtai nav jau pusaizņemtu ģimenes kapu, jauniem apbedījumiem atvērti tikai Slokas jaunie kapi. Tos patlaban paplašina, tāpat blakus kapiem izveidots kolumbārijs – no ķieģeļiem būvēti divu un trīs stāvu namiņi, kuros izvietot urnas ar mirušo pelniem. Kolumbāriju gan dome arvien nav pieņēmusi ekspluatācijā.
Slokas jauno kapu centrā iekārtots arī pašvaldības iestādes "Jūrmalas kapi" birojs, kas kapavietas ik nedēļu ierāda no diviem līdz sešiem mirušajiem. Iestādes vadītāju Guntaru Lasi Latvijas Radio aicina izskaidrot, kā jārīkojas jūrmalniekam, ja ģimeni piemeklējušas bēdas.
"Ja cilvēks nomirst, jūs nākat uz mūsu biroju. Ja nav ģimenes kapavietas un vajag jaunu, jāapliecina, ka mirušais bijis Jūrmalas iedzīvotājs. Radinieki parasti uzreiz prasa divas vai četras vietas, tādēļ kapu arī sāk trūkt," stāsta Lasis. Uz jautājumu, kas ietilpst maksā par kapa ierādīšanu, viņš atbild lakoniski: "Vietas ierādīšana un dokumentu noformēšana."
Par vienvietīgas kapavietas ierādīšanu Jūrmalas dome prasa 46 eiro, bet 12 kvadrātmetru laukums četrām atdusas vietām izmaksā 110 eiro. Tomēr Jūrmalā tas nav vienīgais obligātais maksājums.
Papildu tam ik gadu jārēķinās arī ar nomas maksu – vienu eiro par katru ierādīto kvadrātmetru jeb 12 eiro gadā par četrvietīgu kapavietu.
Statistika rādot, ka iedzīvotāji maksā salīdzinoši disciplinēti – šogad saņemta nauda par 70% izrakstīto rēķinu.
Kā stāsta iestādes "Jūrmalas kapi" vadītājs Lasis, nemaksātāju kapavietas drīz vien rotā atgādinājuma zīmīte, bet pavisam nolaistās tiek aktētas. Tādas ar laiku var atņemt, ierādot citiem apbedījumiem.
"Ja mēs uzliekam, ka kapavieta ir aktēta, cilvēks vēršas pie mums, slēdz līgumu un maksā. Turklāt maznodrošinātie maksā labāk nekā tie, kam nebūtu problēmu. Tie savukārt izsaka pretenzijas," situāciju raksturo Lasis. Pašlaik arī aktīvi tiekot pārslēgti līgumi, jo izmaksas kapu uzturēšanai, atkritumu izvešanai un sūkņu darbināšanai ir ievērojamas.
Jūrmalas kapu saimniecības budžets ir vairāk par 320 000 eiro gadā. Ap 60% no šīs summas jeb nepilnus 200 000 eiro veido domes piešķirtā dotācija. Savukārt otru daļu iekasē ar dažādiem maksas pakalpojumiem, lielākoties par jaunu kapavietu piešķiršanu un ikgadējo nomu.
Turklāt tiesa lēmuma motīvu daļā ne tikai šauri runāja par oficiālās atbildes sniegšanu, bet arī to, vai par kapavietu vispār drīkst prasīt nomu.
"Konkrētais zemes gabaliņš, kas tiek piešķirts personai, ir publiskas lietas piešķiršana sevišķā lietošanā. Tam nevajadzētu notikt, iznomājot zemi, bet gan piešķirot atļauju izmantot šo gabaliņu. Juridiski tam ir liela atšķirība – nomas maksa vai nodeva. Kapavieta nav saimnieciskās apgrozības priekšmets," skaidro Augstākās tiesas tiesnese Jautrīte Briede.
Tātad tiesa spriedumā secina, ka nomas maksas būtība ir gūt labumu, tomēr kapavietas ar mirušu cilvēku apbedīšanu tradicionāli nekad nav bijis apgrozības priekšmets, tās nav pieņemts tirgot vai iznomāt ienākumu gūšanai. Taču lēmuma daļā Augstākā tiesa par to vairs nerunā, vien aprobežojas ar sākotnējo lietas būtību, vai Jūrmalas kapu uzņēmumam tomēr ir jāsniedz atbilde pilsētniecei. Arī zemākās instances tiesa, vēlreiz skatot lietu, nomas maksas tiesiskuma jautājumu izliekas neredzam. Tā nosprieda, ka domes uzņēmums jūrmalniecei atbildi ir sniedzis, tādēļ prasību ar visu morālo kompensāciju noraidīja. Turklāt spriedums nav pārsūdzams.
Jūrmalas domei tiesas nevēlēšanās iedziļināties lietas būtībā nākusi par labu, un nomas maksu atcelt tā nedomā. Pašvaldības izpilddirektora pienākumu izpildītājs Jānis Ķēniņš taisnojas, ka tāda nomas maksa ir arī Tukumā, Saldū un Rēzeknē, "tā ka tas nav tikai Jūrmalas untums".
"Tāda ir bijusi domes griba," viņš saka, piebilstot, ka nekādas pārmaiņas tuvākajā laikā nav plānotas.
Iespējams, jūrmalniece Ruta Kangere likumisko pamatojumu kapu nomas prasīšanai gribējusi tikai tādēļ, lai tālāk jau tiesas ceļā mēģinātu pierādīt, ka pašvaldību iedzīvošanās uz aizgājēju tuvinieku rēķina īsti likumīga nav. Ar viņu Latvijas Radio sazināties gan neizdevās.
