Pavasarī beigsies četru gadu līgums, saskaņā ar kuru privātā kompānija "Rīgas sanitārā transporta autobāze" galvaspilsētā uz slimnīcām ved pacientus. Rīgas reģionam šajā ziņā ir izņēmuma situācija, jo citur "ātrās palīdzības" mašīnas pērk un šoferus algo pati valsts bez starpniekiem.
Taču Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) nedomā mainīt jau pirms pāris gadiem kritizēto kārtību, kas vienam uzņēmējam ar slimnieku vešanu garantē ievērojamu peļņu. Tā vietā tagad risinās jauns konkurss, kas vedina domāt – tajā pie 52 miljonu eiro līguma var tikt tikai pašreizējais komersants. Par to trauksmi ceļ Valsts kontrole, kas netipiski citām reizēm vēl pirms revīzijas noslēguma aicinājusi valdību mašīnu konkursa gaitā nekavējoties iejaukties. Tas savukārt var maksāt amatu "ātrās palīdzības" vadītājam.
Pašlaik Rīgā slimniekus katru dienu pārvadā 76 "ātrās palīdzības" mašīnas, bet vēl desmit rezerves spēkrati ir gatavi ik mirkli nomainīt no ierindas izgājušos. Tādi brīži gadās, jo daļa autoparka ir novecojusi. Pirms četriem gadiem Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta iepirkumā par pacientu pārvadāšanu Rīgā uzvarēja firma "Rīgas sanitārā autotransporta bāze". Uzņēmums bija konkursa vienīgais pretendents, jo citi nespēja izpildīt prasības.
Līdz nākamā gada aprīlim spēkā esošais līgums starp dienestu un šo firmu paredz, ka Rīgas ielās nedrīkst ripot par septiņiem gadiem vecākas mašīnas. Taču ripo gan, turklāt "ātrā palīdzība", lai gan vienošanās paredz, nepiemēro soda sankcijas. Kā stāsta dienesta pārstāve Ilze Bukša, vecas mašīnas ir jāpiecieš, jo valsts savukārt atbilstoši līgumam firmai nemaksā vairāk līdz ar minimālās algas un degvielas cenu kāpumu.
14 mašīnu būs valsts īpašums
Līdz 8. decembrim Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests aicina atsaukties uzņēmējus, kas būtu gatavi "ātro palīdzību" ar mašīnām un šoferiem apgādāt nākamos septiņus gadus. Valdība tam atļāvusi tērēt 52,5 miljonus eiro jeb 7,5 miljonus gadā.
"Maksimālais laiks, ko spēj nobraukt neatliekamās palīdzības mašīna, ir septiņi gadi," līguma termiņu raksturo dienesta vadītājs Armands Ploriņš. Tāpat kā līdz šim pretendentam "uz līnijas" būs jānodrošina 76 mašīnas, no kurām nu jau 14 būs valsts sagādātas. Tādējādi konkursa uzvarētājam par savu naudu jānopērk 62 spēkrati, kā arī vēl desmit rezervei, tāpat jānodrošina visiem braucamajiem šoferi un apkope.
Uzņēmējs nopelna miljonu gadā
Uzņēmums "Rīgas sanitārā autotransporta bāze" līdz šim bijis vienīgais Rīgas slimnieku pārvadātājs. Rīgas dome savulaik nolēma akciju sabiedrību ļaut privatizēt. Vairumu kapitāldaļu ieguva kompānijas ilggadējais šefs Adigjozals Mamedovs, kas tās pamatkapitālā ieguldījis vairāk par pusmiljonu eiro.
Taču valsts garantētais bizness Mamedovam iet no rokas – saskaņā ar "Lursoft" datu bāzu ziņām pagājušo gadu uzņēmums noslēdza ar viena miljona eiro peļņu. Gadu iepriekš "Rīgas sanitārā autotransporta bāze", vadājot slimos rīdziniekus, nopelnīja gandrīz trīs miljonus eiro.
Mamedovs sarunai par līdzšinējo darbu pierunājams grūti. Sākumā prasa jautājumus e-pastā, bet atbildēt nesteidzas. Uzrunāts uzņēmumā, viņš strupi apstiprina, ka iepirkumā piedalīsies. Mamedovs nedomā, ka konkursā arī šoreiz var uzvarēt tikai viņa firma. Konkurenti pat interesējušies, kā tiek strādāts pašlaik.
Jautāts, ko darīs, ja zaudēs šo biznesu, Mamedovs izsakās lakoniski: "Nu, pakārties kaut kur tiešām negrasos. Strādāsim tālāk, dzīvosim tālāk".
Vaicāts, kas notiks ar teju 300 algotajiem šoferiem, Mamedovs saka – tā ir viņa darīšana. Bez Mamedova komentāra paliek arī autovadītāju sūdzības par zemajām algām un prasību par savu naudu salūzušās mašīnas remontēt.
Prasības ne tikai stingras, bet arī nelikumīgas
Arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītājs Ploriņš noliedz, ka konkursā var uzvarēt tikai Mamedova kompānija. "Konkurss pilnīgi noteikti nav uztaisīts Mamedovam kaut vai tikai tāpēc, ka daudzi pretendenti interesējas par šo konkursu un ir iesnieguši dažādus jautājumus. Būtībā visi pretendenti apstrīd to, kāpēc esam izvirzījuši tik stingras prasības," saka Ploriņš.
Taču prasības ir ne tikai stingras, bet daļa – arī nelikumīgas. Konkurss šoruden jau divas reizes apstrīdēts Iepirkumu uzraudzības birojā, kā dēļ no sākotnējā septembra uz decembri pagarināts pieteikšanās laiks. Biroja vadītāja Dace Gaile sarunā ar Latvijas Radio norāda – pašlaik izskatīta tikai viena uzņēmēja sūdzība.
"Ātrā palīdzība" pretēji normatīviem bija rīkojusies ar vismaz divām konkursa prasībām. Paģērēts, ka tad, ja līgumcenu piedāvās lielāku par valsts atļautajiem 52 miljoniem, jāsamazina piegādājamo "ātrās palīdzības" mašīnu skaits. Gaile piekrīt, ka tādējādi pretendenti nevar plānot savu darbu. Savukārt otra nesamērīgā prasība – lai mašīnas būtu darba gatavībā jau nepilnu četru mēnešu laikā pēc līguma noslēgšanas, stāsta biroja vadītāja Gaile.
"Arī [sūdzības izskatīšanas] sēdē pats pasūtītāja pārstāvis nenoliedza, ka mašīnu piegādei trīs vai, maksimums, četri mēneši ir šaubīgs cipars. Viņi [NMPD] rēķina, ka varētu būt nepieciešami seši mēneši. Savukārt SIA "Baltic Ambulance" iesniegumā ir arī [mašīnu] ražotāja dokumenti, kas runā par sešiem līdz astoņiem mēnešiem. Tāpēc mēs norādījām – no iepirkuma skatu punkta, lai kādas [dienestam] nebūtu problēmas, tas neattaisno to, ka pasūtītājs izveido iepirkumu, kas nav izpildāms – mašīnas nevar parādīties pēc trim mēnešiem," skaidro Gaile.
Šīs abas prasības, ko birojs lika mainīt, nebūtu problēmu izpildīt Mamedovam ar savu "Rīgas sanitārā transporta autobāzi". Viņam ir ne tikai ļoti vecas, bet daļa arī tikai četrus gadus kalpojušas mašīnas. Tāpēc Mamedovs darbu varētu sākt, īsti nemaz nepārtraucis.
Rīgas autobāze privatizēta ar visu zemi
"Es drīzāk gribētu teikt, ka tā Rīgai ir sodība," Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta šefs Ploriņš taisnojas, ka Rīgā atšķirībā no pārējās valsts pašiem savu mašīnu un šoferu nav vietas un starta kapitāla trūkuma dēļ.
Privatizēta tika ne tikai tā autobāze, kas bija izveidota Tallinas ielā. Arī šeit [Duntes ielā 8], izveidojot Rīgas reģionālo centru, tā teritorija, kas atrodas mums blakus un kur bija paredzēta dienestam sava autobāze, ir privatizēta. Līdz ar to, pat ja mēs no valsts dabūtu līdzekļus autobāzes izveidei, mums pašlaik nav zemes, kur to darīt," stāsta Ploriņš.
Jau pirms vairāk nekā diviem gadiem tālaika veselības ministre Ingrīda Circene ("Vienotība") asi kritizēja iepirkumu, kā rezultātā noslēgts līgums ar monopolistu Mamedovu. Taču šajā laikā tā arī sava autobāze nav izveidota. "Par maz naudas!" vairākkārt atkārto Ploriņš, līdz aizsvilstas: "Jums laikam kaut kas ar matemātiku nav labi! Šogad vai, pieņemsim, 2015. gadā, mums ir septiņi miljoni eiro, kas mums būs jāsamaksā par ārpakalpojumu. Lai nopirktu mašīnas, mums vajag 4,2 miljonus. Ja tos no šiem septiņiem miljoniem paņemšu nost, paliks trīs miljoni. Bet tie trīs miljoni beigsies apmēram jau maijā, bet jaunās mašīnas parādīsies septembrī vai oktobrī! Kurš nodrošinās pārējā laikā? Saprotiet – nevar Neatliekamās palīdzības dienestā riskēt vai strādāt ar citādiem modeļiem. Jābūt skaidrai shēmai, kas ir diezgan primitīva!"
Valsts kontrole šo gadījumu sauc par ārkārtas
Šo primitīvo shēmu drīz būs beigusi pētīt Valsts kontrole. Revidenti pēta, cik ekonomiska ir Veselības ministrijas rīcība ar valsts budžeta miljoniem, Rīgā "ātrās palīdzības" mašīnas un šoferu pakalpojumus pērkot no Mamedova. Revīzijas ziņojumu Valsts kontrole sola tikai gada beigās vai nākamā sākumā.
Tā kā noslēgumam tuvojas kārtējais šaubīgais iepirkums, Valsts kontrole netipiski citām revīzijām jau tagad paudusi savu satraukumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai ("Vienotība"), kas arī kopš Circenes atkāpšanās pildīja veselības ministres pienākumus. "Ātrās palīdzības" Rīgas iepirkumu Valsts kontrolē sauc par ārkārtas gadījumu, jau tagad sakot, ka gala ziņojums nebūs glaimojošs. Valsts ne tikai izšķērdējot nodokļu naudu, bet arī pieļaujot risku rīdziniekus atstāt bez "ātrās palīdzības".
Tāpēc notikumu gaitā plāno iejaukties jaunais veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS). "Es runāšu ar Straujumas kundzi, pie kā tas ir novedis, kāda ir esošā situācija, un, protams, iejaukšos. Nedrīkst rakstīt konkursa noteikumus vienam pretendentam, tā nedrīkst būt!" konkursa ideju, ka jāizvēlas valstij izdevīgākais pretendents, raksturo ministrs. Viņš uzsver, ka Rīga bez autotransporta mediķiem nepaliks, jo valstij jau būs pašai savas 14 mašīnas Rīgai, turklāt uz laiku galvaspilsētai varot palīdzēt arī reģioni.
"Tikšos ar Valsts kontroles darbiniekiem, kas veica pārbaudi, lai iepazītos ar to, kas pašlaik ir konstatēts, negaidot, kad šīs Valsts kontroles atklāsmes tiks izklāstītas revīzijas ziņojumā! Ja Valsts kontrole apstiprinās, ka tur varētu būt notikušas valstij neizdevīgas un valsts līdzekļus šķērdējošas darbības, tiks pieņemti kaut kādi mēri. Par to vispār nav šaubu," Belēvičs sola – ja atklāsies nepilnības mašīnu iegādes procesā un konkursā, to likšot nekavējoties apturēt. Savukārt "ātrās palīdzības" šefam Ploriņam tas varot prasīt arī amata zaudēšanu.
