Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Cer atgriezt sabiedrībā 700 cilvēku ar garīgiem traucējumiem

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Ārpus atklātības paliek medicīnisko ierīču ražotāji, daļa ārstu un interešu konflikti

«Kopā braukšana» priecē pasažierus, bet biedē taksometru kompānijas un «Rīgas satiiksmi»

Alternatīvie «takši» Latvijā priecē pasažierus, bet biedē taksometru kompānijas un «Rīgas satiksmi»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

 

Lai gan taksometru nozari nereti sauc par bandītisku ēnu ekonomikas saimniecību, bez taksistu pakalpojumiem Rīga tomēr iztikt nevarētu. Tagad spēcīgs lobijs ar politiķu rokām draud izputināt tradicionālo biznesu Autopārvadājumu likuma topošajos grozījumos paredzētās "kopbraukšanas" idejas vārdā. 

Taksisti mūsdienu Rīgā kļuvuši par tumsnēja biznesa sastāvdaļu. Par braucienu no lidostas līdz centram no naiviem tūristiem tiek prasīti 50 eiro, taksisti nereti strādā par kurjeriem līdz pērkamas miesas mitekļiem vai atver par bāriem pārvērstos bagāžas nodalījumus pēc desmitiem vakarā.

Daudzi pavisam nekautrējoties šo nozari dēvē par bandītisku, kur tirgus sadalīts tā, ka iebraukšana svešā Vecrīgas kvartālā var beigties ar pārdurtām riepām vai Purvciemā nodedzinātu mašīnu.

27 stundas mēnesī par 64 eiro

Atšķirībā no pašiem taksistiem valsts iestādes cīniņos iztiek bez beisbolu nūju ņemšanas talkā, taču ierēdņi nevarībā rausta plecus un samierinās, ka 90% nozares atklāti dzīvo ēnas zonā.

Oficiālie Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie dati rāda, ka vidējais taksists mūsu valstī ir slinks trūkumcietējs. Turklāt tādu ainu statistika zīmē pēdējos gados diezgan nemainīgi: viens taksists mēnesī nostrādā tikai mazliet vairāk par diennakti jeb 27 stundas un stundā pelna 2,71 eiro. Tādējādi rēķināms, ka vidējā taksista mēneša ienākumi ir 73 eiro, kas pēc godīgas nodokļu nomaksas "uz rokas" ir 64 eiro mēnesī.

Izplatītākās profesijas taksometru pakalpojumu nozarē 2015.gadā:

Turklāt visā valstī taksistiem ir tikai pusotrs tūkstotis darbavietu, un šie rādītāji ik gadu krītas.

Viens no krituma iemesliem ir arī Ģirts Mazurs, kurš nu sevi sauc par bijušo taksistu. "Nevienam jau nav noslēpums, ka taksisti tagad strādā kā vergi. Ļoti daudz jāstrādā, gandrīz 400 stundu mēnesī jāpavada darbā," situāciju ilustrē Mazurs. Viņš strādājis vienā no labākajām un prestižākajām Rīgas kompānijām, bet oficiāli bijis noformēts kā pusslodzes darbinieks, tādējādi arī saņēmis pusi no minimālās algas.

Taksista darbu Ģirts pameta, kad pēc kāzām ģimenē pieteicās mazulis. Pārejot uz darbu valsts iestādē, ticis pie normēta darba laika, kā arī ieguvis stabilitāti un līdz ar nomaksātiem nodokļiem arī sociālās garantijas. Pirms nepilna gada ar mērķi aizstāvēt taksistu tiesības Ģirts Mazurs nodibināja arī Taksistu arodbiedrību. "Fakts ir tāds, ka taksometru nozarē Rīgā tiek apgrozīti tuvu pie simt miljoniem eiro gadā. To var izrēķināt pēc mašīnu skaita un tā, cik naudas jānodod firmai," lēš Mazurs.

Viņš zina teikt, ka taksisti Rīgā pelna vidēji 500 – 700 eiro "uz rokas", bet strādā ap 300 stundām mēnesī. Ja nodokļus maksātu godīgi un ievērotu normatīvus, taksisti par virsstundām, nakts darbu un stūrēšanu svētkos mēnesī varētu saņemt vairāk par tūkstoti eiro, uzskata Taksistu arodbiedrības vadītājs.

Tomēr realitāti ietekmējot lielā konkurence, kuras dēļ tiek pazeminātas cenas.

Svētkos un pīķa stundās šoferu trūkst

Taksistu arodbiedrības vadītājam nepiekrīt platformas "Taxify" uzturētājas kompānijas reģionālais vadītājs Latvijā Juris Krūmiņš, sakot, ka darāmā būtu vēl vairāk šoferiem. "Taxify" ir no Igaunijas tikai pērnruden oficiāli pie mums ienākusi forma, kas strādā kā sava veida zvanu centrs, apvienojot ap 400 taksometru no dažādām kompānijām. Ar mobilā telefona aplikāciju ikviens var izsaukt tuvāko taksometru, turklāt norēķini notiek bez skaidras naudas starpniecības. "Taxify" ir kā starpnieks starp klientu un šoferi, par to paturot daļu brauciena maksas.

Krūmiņš apgalvo, ka pašreizējā tradicionālā taksometru nozare uzrāda problēmas. "Jaungada naktī bija tā, ka ap 15 tūkstošiem unikālo lietotāju mūsu aplikācijā neredzēja automašīnu. Tomēr situācija bija krietni labāka nekā pirms gada, jo sistēmai bija pieslēgušies ļoti daudz vadītāju, neskatoties uz to, ka cenas bijām pacēluši tikai līdz Rīgā atļautajiem maksimālajiem tarifiem," stāsta "Taxify" vadītājs.

Ļoti lielas problēmas tikt pie taksometra esot tā sauktajās pīķa stundās, kā arī vakaros nedēļas nogalē. Tas savā ziņā atklāj problēmu, kādēļ oficiālā ceļā taksisti nav dabūjami, jo daļa pieprasītākajā laikā izliekas, ka paņēmuši brīvdienu. Bet patiesībā vienkārši tiekot izslēgti skaitītāji, savukārt pasažieri pārvadāti nelegāli un jau par salīgtu augstāku maksu.

Tādēļ "Taxify" ar Rīgas domi sācis sarunas, ka tarifu griestus varētu paaugstināt.

Čeku neņem un nesūdzas

Kamēr sarunas ar Rīgas domi sāktas tikai neoficiāli un līdz konkrētām izmaiņām vēl tāls ceļš ejams, paši taksometru izmantotāji nebūšanas nozarē akceptē. Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) pagājušajā gadā par taksometru pakalpojumiem saņemtas tikai trīs sūdzības.

Kā stāsta centra pārstāve Sanita Gertmane, lielākās problēmas patērētājiem sagādā neadekvātā braukšanas maksas aprēķināšana: "Cilvēks braucis maršrutā, kurā iepriekš devies jau vairākas reizes, bet saskaitīti 45 eiro par nelielu braucienu."

Nelielo sūdzību skaitu patērētāju tiesību sargi drīzāk saista ar to, ka braucēji pret darbošanos ēnu ekonomikā neiebilst.

"Varbūt patērētāji nav tik apzinīgi un neizmanto legālu pakalpojumu, par ko var saņemt čeku. Līdz ar to – ja nav čeka, nav arī par ko sūdzēties," saka PTAC pārstāve.

Par "Taxify" šoferiem sūdzības Rīgas domē

Rīgas domes Satiksmes departamentam ir savs pasažieru kontroles dienests, kas ikdienā pārbauda sabiedrisko transportu un arī taksometru pārvadājumus. Ik mēnesi Rīga licencē 2200 taksometru, ar kuriem strādā ap 600 dažādu pārvadātāju. Tomēr kontroles nav biežas, tādēļ ar mērķi stiprināt dienestu Satiksmes ministrijā gūts atbalsts normatīvu izmaiņām, ka kontroles pirkumus bez policijas varēs veikt pašu dienests.

Braucēji domei sūdzas arvien biežāk, atzīst Pasažieru pārvadājumu pārvaldes priekšniece Jeļena Dzikoviča: "Ir ļoti daudz sūdzību, ka, izsaucot taksometru tieši ar "Taxify" lietotni, atbrauc mašīna ar "baltiem" numuriem, bez aprīkojuma, nedod čeku.

Cilvēki ir ļoti neapmierināti, viņi nejūtas droši un nesaprot, kāpēc, izsaucot taksometru, atbrauc privātais transportlīdzeklis,

kas nav reģistrēts kā taksometrs, nav aprīkots ar skaitītāju un nevar uzreiz izsniegt čeku."

Vairāk šoferu, elektroniski norēķini, ērtas kontroles

Rīgai agresīvā "Taxify" ienākšana galvaspilsētā nav tīkama ne jau tikai aiz rūpēm par braucēju drošību. Pārvietošanās, izmantojot šo pakalpojumu, jau drīzā nākotnē var izrādīties pavisam tiešs drauds pilsētas regulārajiem pārvadājumiem.

Latviju jau iekārojis arī "Uber", kas aizvien lielāku popularitāti gūst citviet pasaulē.

Atšķirībā no ierastajiem taksometru pakalpojumiem "Uber" sistēmā vizināt pasažierus var jebkurš.

Tas ļoti ieinteresējis arī "Taxify" biznesa īpašniekus, skaidro vadītājs Latvijā Juris Krūmiņš: "Būtu iespējams palielināt mašīnu skaitu, kas būtu gatavas izvadāt pasažierus pīķa stundās." Uz jautājumu, ko iegūtu valsts, Krūmiņš atbild – visi braucieni tiek reģistrēti sistēmā, valsts varot viegli veikt auditus un pārbaudīt, cik daudz katrs autovadītājs apgrozījis.

Turklāt visi norēķini ir elektroniski, tādējādi tas varot izskaust ēnu ekonomiku taksometru nozarē.

Likumprojektu virza bez ministriju akcepta

Lai gan tādi pārvadājumi notiek jau pašlaik, taču mūsu valstī tam nav normatīvu. Alternatīvo "takšu" idejas virzītāji bijuši tik steidzīgi, ka ar rosinājumu mainīt likumdošanu nav gājuši ierasto ceļu pie izpildvaras, piemēram, Satiksmes un Ekonomikas ministrijās, bet uzreiz lobējuši lēmējus.  Pirmajā lasījumā kopbraukšanu kā vēl vienu pārvadājumu veidu likumā Saeima iekļāvusi pēc trīs deputātu ierosinājuma.

Galvenais idejas piekritējs ir Edvards Smiltēns ("Vienotība"), kas braucienos ārpus Latvijas jau pašlaik izmanto "Uber" pakalpojumus. "Pēdējo reizi, kad biju Zagrebā, ielidoju lidostā, izsaucu kopbraukšanas pakalpojumu, automašīna ieradās pēc divām minūtēm. Uzreiz bija redzams, cik maksā brauciens līdz viesnīcai, turklāt norēķins notika ar karti – nekādas skaidras naudas!" stāsta deputāts Smiltēns, kas to sauc par drošu pārvietošanās veidu. Turklāt līdzīgi kā viesu izmitināšanas biznesā par pakalpojumu var atstāt atsauksmes, veidojot sava veida reitingu.

"Eiropas Komisija ir lēsusi, ka tam ir miljardos eiro vērtējama ietekme uz Eiropas Savienības ekonomiku," deputāts Smiltēns ir tā sauktās dalīšanās ekonomikas fans.

Runājot par nodokļu iekasēšanu šajā jomā, viņš atgādina, ka Finanšu ministrija aprīlī sola jaunu nodokļu aprēķina koncepciju, savukārt Ekonomikas ministrija līdz vasarai apņēmusies izstrādāt uzlabojumus uzņēmējdarbībai. "Nekustamā īpašuma jomā ir ļoti vienkārši – tu maksā 10% no summas, ko saņem par savu, piemēram, izīrēto vasarnīcu.

Tādus – atvieglotus – režīmus vajadzētu piemērot jaunajām darbības formām," uzskata deputāts Smiltēns.

Pārpratuši kopbraukšanas ideju?

Rīgas domes Pasažieru pārvadājumu pārvaldes priekšniece Jeļena Dzikeviča uzskata, ka kopbraukšanas legalizācija tādā variantā, kā to pasniedz mūsu politiķi, sakropļos pārvadājumu tirgu, kas Rīgas autobusos tikai nesen ticis sakārtots.

"Eiropas Savienības informatīvajā ziņojumā rakstīts, ka kopbraukšana paredzēta tam, lai kopā ar kaimiņu aizbrauktu līdz kādam punktam un sadalītu brauciena izmaksas. Tā nav domāta peļņas gūšanai!" saka Dzikeviča, norādot, ka

kopbraukšanas legalizācija var radīt ievērojamus zaudējumus arī Rīgas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem,

jo tad jau varēšot tādu kopbraukšanu īstenot arī ar autobusiem.

Iespējams, tieši cīņa pret kopbraukšanas ideju ir viens no iemesliem, kādēļ dibināta minētā Taksistu arodbiedrība. Tās adrese reģistrēta Rīgas domes Satiksmes departamenta telpās, turklāt vienā namā ar "Rīgas satiksmes" dotēto it kā arodbiedrību "Laba". Abas organizācijas vieno arī tās pašas amatpersonas valdēs.

Vispirms grib sakārtot taksometru jomu

Strauji virzītā alternatīvo "takšu" doma likumdevēja namā pašlaik iestrēgusi, netiekot tālāk par pirmo lasījumu. Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Tavars (Zaļā partija) pauž, ka kopumā ideja ir atbalstāma, taču vispirms jāsakārto taksometru nozare: "Jo bardaks taksometru nozarē pašlaik ir diezgan liels. Mēs redzam daudz situāciju, sākot no nodokļu nemaksāšanas un ēnu ekonomikas un beidzot ar automašīnām un tehnisko izpildījumu – brīžiem tie pakalpojumi ir bīstami, lai gan taksometriem tehniskā apskate jāiet divas reizes gadā."

Pagaidām ar nozares sakārtošanu ministrijām gan sokas gausi. Pagājušā gada nogalē grozīti normatīvi, lai taksometru kompānijas par saviem darbiniekiem avansā maksātu 130 eiro sociālo nodokli, kas sniegs vismaz minimālas sociālās garantijas taksistiem. Taču ieguvēji būs tikai maza daļa, jo vairums strādā mikrouzņēmumu vai citos režīmos.

Satiksmes ministrijas ieskatā arī kopbraukšanai jābūt stingri regulētai, drošai braucējiem un ar pilnīgi skaidru kārtību, kā tiek aprēķināti un iekasēti nodokļi.

Tikpat skaidri definētai jābūt rīcībai gadījumos, kad netrafaretā mašīna nezinātāju tūristu par 50 eiro vadā ap Vecrīgu vai šoferis nemaksā nodokļus, bet Valsts ieņēmumu dienestam skaidro, ka aizvadītajā mēnesī vakaros nedēļas nogalēs bez maksas vizinājis tikai savas kuplās dzimtas pārstāvjus.

Alternatīvo "takšu" idejas agresīvie virzītāji pasaulē apgroza miljardiem eiro, tādēļ nav arī brīnums par šīs domas straujo nonākšanu mūsu deputātu darba kārtībā. Tomēr politiķu un izpildvaras nespēja tikt galā ar nebūšanām taksometru nozarē neliecina, ka alternatīvo "takšu" pakalpojums Latvijā varētu piedzimt kā kristāltīra platforma ar primāru domu maksāt nodokļus.

Drīzāk var gadīties, ka arī legālie taksisti kļūs par kopā braucējiem, nodokļus nemaksās nemaz, bet klientu pārskaitītā nauda plūdīs uz ārvalstīs reģistrētām sistēmām, līdz kurām mūsu Valsts ieņēmumu dienesta rokas nesniedzas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti