Līdz ar jauno Saeimu jauns darba cēliens sākas ne tikai Saeimas deputātiem. Jauni līgumi ir jāslēdz arī ar deputātu palīgiem un frakciju konsultantiem. Savulaik bijuši skandāli, kad deputāti par saviem palīgiem algojuši radiniekus, taču pēdējā laikā šī prakse ir izskausta.
Partijas ar valsts piešķirtajiem resursiem rīkojas dažādi: vienas tos izmanto, lai atalgotu jaunatnes organizāciju aktīvistus, citas sagādā ienākumus bijušajiem politiķiem, bet ir arī tādas, kas palīgus pamatīgi nostrādina.
Saeimas deputāta palīgs – melnā un neredzamā darba darītājs
Saeimas kārtības rullis nosaka: katram deputātam var būt ne vairāk kā divi palīgi, kas tiek atalgoti no valsts budžeta.
Viena deputāta palīgiem atvēlētā atalgojuma summa šobrīd ir 807 eiro pirms nodokļu nomaksas. Palīga uzdevums ir kārtot visus ar deputāta darbību saistītos organizatoriskos, tehniskos, konsultatīvos un citus jautājumus.
Savi palīgi ir arī frakcijām – tie ir frakciju konsultanti, kas ir pilna laika algoti darbinieki.
Katrā frakcijā ir viens tehniskais sekretārs, viens vecākais konsultants un konsultanti, kuru skaits ir atkarīgs no frakcijas lieluma. Šobrīd trīs lielākajās Saeimas frakcijās ir pa četriem konsultantiem, bet abās mazākajās – pa vienam. Savukārt Nacionālajai apvienībai pienākas trīs konsultantu vietas.
12.Saeimas frakciju pieredze ir dažāda – dažām tā ir pirmā reize Saeimā, citas parlamentā ir jau vairākus sasaukumus, kuru laikā strādāts gan koalīcijā, gan opozīcijā, un ir arī mūžīgi opozicionāra lomā atstātā "Saskaņa". Tikpat atšķirīga ir arī frakciju personāla politika.
NSL: Par palīgiem kļūst agrākie deputātu amata kandidāti
Lai gan formāli darba tiesiskās attiecības ar deputāta palīgu Saeimas Kanceleja nodibina pēc paša deputāta priekšlikuma, vairākās frakcijās neslēpj, ka šis process notiek centralizēti vai vismaz tiek saskaņots.
12.Saeimā tas ir raksturīgi opozīcijas frakcijām, arī mazākajai parlamenta frakcijai "No sirds Latvijai" (NSL).
Tās vecākā konsultante ir partijas biedre, bijusī Valsts kontroles padomes locekle Dace Nulle.
Savukārt palīgu amatos paņemti vairāki saraksta kandidāti – bijušais Daugavpils mērs un 7.Saeimas LSDSP frakcijas vadītājs Valdis Lauskis, kādreizējais kultūras ministres biroja vadītājs Valters Bolēvics, Rīgas Dabaszinību skolas direktore Daiga Kalniņa un advokāte Inna Laizāne.
"Tas ir kopējs stāsts gan par darbiniekiem frakcijā, gan par deputātu palīgiem, lai vienlaicīgi mēs maksimāli izmantotu cilvēkus, kuri jau kopā ir strādājuši partijā un kustībā. (…) Mums ir svarīgi izveidot profesionāli spēcīgāko komandu: lai zināšanām un profesionālajai pieredzei, kas ir katram deputātam, pievienotu zināšanas, kompetences, pieredzes un spēju izpildīt pienākumus, kas ir frakcijas darbiniekiem," stāsta partijas "No sirds Latvijai" līdere Inguna Sudraba.
"Gan tehniski tikt galā ar lietvedības apriti, gan spēt koordinēt visu saraksti, likumprojektu virzību, arī pēc būtības izprast. Tas pats attiecas arī uz deputātu palīgiem – mums ir svarīgi, lai katrā komisijā, kur strādā deputāti, būtu arī attiecīgās kompetences palīgi.
Mēs vērtējām cilvēkus, kuri līdz šim jau ir strādājuši mūsu kustības darba grupās. Protams, ir svarīgi, lai cilvēks arī spēj tagadējos amata pienākumus apvienot ar deputāta palīga pienākumiem," norāda Sudraba.
LRA: Neredzamo darbu veic bijušie deputāti un partijām tuvu stāvoši cilvēki
Tāpat kā NSL, arī Latvijas Reģionu apvienības (LRA) frakcijā vairumam deputātu šī ir pirmā reize Saeimā. Tomēr parlamentārā darba pieredze ir frakcijas vecākajai konsultantei Ingai Vanagai.
11.Saeimā Vanaga tika ievēlēta no Zatlera Reformu partijas, taču gadu pirms vēlēšanām frakciju atstāja un kļuva par neatkarīgo deputāti. Šoruden viņa kandidēja no Reģionu apvienības saraksta, bet netika ievēlētā. Tagad Vanaga cenšas izmantot savu deputātes pieredzi, lai pēc iespējas atvieglotu frakcijas locekļu ikdienu.
To pašu cenšoties darīt arī deputātu palīgi. Starp tiem ir bijušais Rīgas domnieks Jānis Mārtiņš Skuja, bijusī Rīgas mēra un vairāku ministru preses sekretāre Kristīne Liepa, vairāku Kurzemes pašvaldību jurists Edgars Štāls.
Partija deputātu izvēli neesot ietekmējusi, saka Vanaga. "Es esmu dzirdējusi, ka ir frakcijas, kur ir noteikts klāsts ar personām, kuras ir piestiprinātas noteiktam deputātam. Bet mūsu gadījumā deputāti paši izvēlējās sev palīgus," saka Vanaga. "Bet mums ir arī frakcijā izrunāta vienošanās, ka deputātu palīgus mēs varam piesaistīt arī partijas kopīgo jautājumu risināšanai. Kāds ir jurisprudencē spēcīgs, un, protams, ir labi, ja viņš arī kā jurists paskatās uz izstrādāto likumprojektu. Kāds ir pašvaldību jautājumos spēcīgs. Tā ka viņš te strādā gan deputātam, gan arī frakcijai kopumā," norāda Vanaga.
"Saskaņa": Pieņem palīgus, kuriem ir "sava jēga"
Arī Saeimas lielākā frakcija – "Saskaņa" – strādā opozīcijā. Jau vairākus gadus tai ir stabils frakcijas darbinieku kodols, kurā šajā Saeimā ir nelielas izmaiņas.
Nupat kā tautsaimniecības padomniece tajā atgriezusies ekonomikas doktore Ilona Lejniece, kas ir arī SIA "Laika stars" finanšu eksperte. Lejniece bijusi arī savulaik Rīgas pašvaldībai piederošās akciju sabiedrības "Ceļu pārvalde" finanšu direktore, bet šogad Saeimas vēlēšanās piedalījās no Aināra Šlesera vadītās partijas "Vienoti Latvijai" saraksta.
Mēs nepieņemam politiskos konsultantus vai palīgus, mēs pieņemam pārsvarā tādus, kuriem ir sava jēga," par frakcijas personāla izvēli stāsta "Saskaņas" līderis Jānis Urbanovičs.
"Mēs arī deputātiem iesakām pārskatīt savu palīgu politiku. Mums gandrīz nevienam nav, kuram būtu uz pilnu slodzi. Ja kādam arī ir, tad tas ir laicīgi.
Tā kā mēs esam pārstāvēti vairāk reģionos, tad reģionālajiem noteikti jābūt puspalīgam tur, no kurienes viņš nāk – cilvēks, kas viņam reāli palīdz noturēt saikni ar vēlētājiem. No otras puses, ir arī puspalīgu armija, kas var palīdzēt frakcijai kopīgo plānu realizācijai," atzīmē Urbanovičs.
Pie varas esošo partiju frakcijās darbinieku slodze ir mazāka. Tas skaidrojams ar plašāku pieeju administratīvajiem resursiem. Piemēram, Saeimas komisiju vadītājiem likumprojektu izstrādāšanā var palīdzēt komisijas konsultanti. Tāpēc arī atbalsta personāla meklēšanā koalīcijas partijas nav tik saspringtas – frakciju konsultanti nav mainīti jau vairākus gadus, bet palīgu amatos bieži vien tiek ņemti partijas jaunieši.
Saeimā kā palīgs atgriezīsies Kabanovs
Saeimā kā deputāta Ivana Ribakova palīgs tomēr atgriezies arī "Saskaņas" veterāns Nikolajs Kabanovs, kurš šovasar paziņoja, ka vēlēšanās vairs nekandidēs, jo turpmāk strādās par arodbiedrības LABA ārējo sakaru un komunikāciju direktoru.
Ribakovs stāsta, ka Kabanovu par palīgu izvēlējies pats, tomēr ar frakciju viņš to arī esot apspriedis. "Bijušais mūsu kolēģis – kāpēc ne?" Deputāts uzsver, ka Kabanovs viņam būs reāls palīgs, kas būs sastopams arī Saeimā, nevis tāds, kas paņemts vien kā bijušais politiķis. "Viņš palīdzēs man masu medijiem kaut ko rakstīt un tā tālāk. Viņš strādās un strādā. Visās frakcijas sēdēs ir piedalījies. Protams, nav tā, ka uz pusslodzi viņam jāsēž šeit no paša rīta līdz vakaram. Bet strādā," skaidro Ribakovs.
Palīgi arī no Rīgas domes
"Saskaņas" frakcijā vairākiem deputātiem ir palīgi, kuru pamatdarbs ir Rīgas domē.
Piemēram, bijušais žurnālists, tagad domes Sabiedrisko attiecību nodaļas darbinieks Mārtiņš Vilemsons šo darbu nu apvienos ar palīdzēšanu diviem deputātiem – Sergejam Potapkinam un Ivaram Zariņam.
"Es lūdzu, ka man ir vajadzīgs palīgs kāds – kā jūs zināt, es esmu pietiekami aktīvs, un man ļoti daudz laika aiziet, savu viedokli gatavojot masu medijiem," par sadarbības aizsākumu ar Vilemsonu stāsta Zariņš. "Es lūdzu, vai man varētu būt kāds palīgs, kas var palīdzēt tieši ar šo jomu. Un man piedāvāja un palīdzēja atrast šādu cilvēku. Es esmu ļoti pateicīgs, ka man tagad tāds palīgs būs. Skatīsimies, kā viņš varēs tikt galā – pirmie uzdevumi viņam ir doti, skatīsimies. Tāpēc jau viņš tagad ir uz pusslodzi," klāsta Zariņš.
Vilemsonu kā palīgu deputātam ieteikuši partijas birojā, un pēc tikšanās kļuvis skaidrs, ka abi varēšot sastrādāties.
Arī Regīna Ločemele-Luņova Rīgas domē atradusi vienu no palīgiem. Tā ir Olga Portnova, kas kā palīdze jau darbojas Rīgas mēra un partijas "Saskaņa" vadītāja Nila Ušakova birojā.
Deputāte Portnovu jau 15 gadus pazīstot kā aktīvu cilvēku, tāpēc ir pārliecināta, ka viņa spēs darbu domē apvienot ar palīdzēšanu divām Saeimas deputātēm – arī Zentai Tretajakai, ar kuru Ločmele-Luņova dala kabinetu.
"Mums ir nepieciešami palīgi, kas varētu palīdzēt ne tikai vienam deputātam, bet vairākiem, atbildot par konkrētām jomām," saka Ločmele – Luņova.
"Nevar viens cilvēks, viens palīgs būt kompetents gan kā jurists, gan kā labi funkcionējošs sekretārs, gan kā darba organizētājs. Portnovas gadījumā mani interesē tieši viņas pieredze, strādājot gan žurnālistikā, gan Rīgas pašvaldībā, jo bieži vien cilvēki neapzinās, ka viņu problēmas ir risināmas pašvaldības līmenī," viņa klāsta.
Urbanoviču Rīgas domes darbinieku piesaistīšana nemaz nemulsina. "Tas būtu ļoti dīvaini, ja mums veidotos vairākas partijas. Mums ir viena partija – gan tie cilvēki, kas ir ar rīdzinieku dotu pilsētas, gan ar Saeimas deputāta mandātu," saka Urbanovičs.
"Skaidrs, ka mijiedarbība notiek. Un mēs arī cenšamies izmantot visas tās iespējas, lai nebūtu atkarīgi no sponsoriem. Ja mēs varam partijas darbu savietot ar darbu Rīgas domes uzdevumu pildīšanai un Saeimas darba organizēšanai, tas mums atvieglo… Mums nevajag ar izstieptu roku iet pie sponsoriem. Mēs neatkarīgāki caur to kļūstam," viņš piebilst.
"Vienotība": Palīgi kā jauno kadru kalve
Lai gan "Vienotības" frakcijas nolikums paredz, ka deputātu palīgu un konsultantu pieņemšana darbā notiek koordinēti ar frakcijas lēmumu, tomēr deputāti netiek sevišķi ierobežoti, atzīst partijas un frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa ("Vienotība").
"Ir dažādi – mēs tradicionāli esam lūguši tomēr iesaistīt cilvēkus, kas ir partijā, tātad partijas jauniešu pārstāvjus, ko viena daļa deputātu arī dara," norāda Āboltiņa.
"Ir viena daļa deputātu, kuriem ir jau iepriekšējā pieredze sadarbībā ar saviem deputātu palīgiem. Tas kaut kādā veidā varbūt ir nepieciešams resurss, kad ir budžeta sagatavošana, lai mēs varētu šos palīgus izmantot.
Un viennozīmīgi es to redzu kā jauno kadru kalvi, jo tomēr, esot blakus deputātam, viņš nav nekāds vēstuļu iznēsātājs vai mapīšu kārtotājs tikai. Katrā ziņā, ja tie ir partijas jaunieši – lai viņiem ir iespēja iepazīties ar procesiem, kas notiek Saeimā, kā strādā politiķis, kādi ir viņa pienākumi un kādas ir viņa tiesības," klāsta deputāte.
Palīga izvēle – "Vienotības" aizkulišu cīņu ierocis un demonstrācija
Dažreiz deputāta palīga izvēle var tikt izmantota kā varas demonstrēšanas instruments. Vismaz tā lielā mērā izskatās norises "Vienotības" frakcijā. Zaudējusi Saeimas priekšsēdētājas amatu un parlamentā nonākusi tikai pēc tam, kad mandātu dīvainos apstākļos nolika Jānis Junkurs, Solvita Āboltiņa tomēr kļuva par frakcijas vadītāju.
Visticamāk, decembra sākumā viņa grasās tikt pārvēlēta par partijas vadītāju. Tāpēc diezgan neparasta sākotnēji var šķist viņas palīdzes izvēle – par to ir kļuvusi bijusī "Vienotības" Jaunatnes organizācijas vadītāja Linda Medene. 11.Saeimā viņa palīdzēja Lolitai Čigānei, kas šobrīd atklāti pievienojusies Āboltiņai opozīcijā esošajai partijas nometnei.
Pati Medene gan neuzskata, ka šīs izmaiņas būtu kāds pārsteigums. "Mums ar Lolitu bija savstarpēja vienošanās, ka viņai mainās profils (komisijā), līdz ar to tas nav īsti man vairāk tā tuvs, un Solvita Āboltiņa man piedāvāja. Tāpēc," skaidro Medene. Viņa gan noliedz, ka frakcijas vadītāja palīgs būtu īpaši pagodinošs amats, jo "mums nav savstarpēja hierarhija deputātu palīgu starpā," tāpat viņa uzskata, ka jaunatnes organizācijas valdes locekļiem neesot īpašu privilēģiju sev tīkamākā deputāta izvēlē.
Jaunatnes organizācijas līderu pielabināšana varētu būt īpaši vērtīga pirms partijas kongresa, kurā gaidāma valdes pārvēlēšana, un frakcijā šis Āboltiņas solis neoficiāli tiek skaidrots arī šādi.
Pati Āboltiņa gan apgalvo – palīdzes izvēles pamatā bijuši paši labākie nodomi. "Viņa ir bijusī jauniešu nodaļas vadītāja, tagad arī jauniešu nodaļas valdes locekle. Tiešām ļoti aktīva, kandidēja vēlēšanās, diemžēl to laikā salauza kāju un nevarēja aktīvi darboties kampaņā, tāpēc tas rezultāts nav ļoti labs," par sadarbību ar Medeni stāsta Āboltiņa. "Bet katrā ziņā viņa ir spējusi mobilizēt jauniešu nodaļa, turpina tajā darboties un ir interese arī turpmāk būt politikā," viņa piebilst.
Āboltiņa arī apgalvo, ka Medenes iepriekšējā darbība Čigānes palīdzes amatā neesot šķērslis. "Nekādā veidā, jo es kā partijas vadītāja ar Lindu Medeni sadarbojos regulāri. Mums bija ar jauniešu valdi regulāras ikmēneša tikšanās, kurās mēs pārrunājām politiskās aktualitātes, politiskos procesus. Tā ka man ar Lindu Medeni ir bijusi vienmēr ļoti laba sadarbība neatkarīgi no tā, kura deputāta palīdze viņa ir bijusi," norāda "Vienotības" līdere.
NA: Par palīgiem kļūst tikai pārbaudīti cilvēki
Nacionālās apvienības (NA) frakcijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš apgalvo, ka partija atstāj palīgu izvēli pašu deputātu ziņā, tomēr neslēpj, ka arī Nacionālā apvienība mudina biedrus iesaistīt Saeimas darbā jaunatnes organizācijas pārstāvjus.
Starp pieredzes bagātākajiem frakcijas deputātu palīgiem ir no jauniešu nodaļas nākusī Ilze Bertāne, kura darbosies jau trešajā Saeimā. Iepriekš viņa bijusi partijas līdera Raivja Dzintara palīdze, bet tagad nonākusi pie pirmo reizi ievēlētā Riharda Kola.
Bertānes stāstītais liek domāt, ka jaunatnes organizācija deputātu palīgu meklēšanā iesaistās visai nopietni. "Jā, tieši tādu praksi mēs principā izmantojam. Tāpēc, ka tie ir cilvēki, kas jau ir pārbaudīti, kuriem nesāksies pēkšņi citas intereses vai viņi aizies projām. Mēs arī paši kā jaunatnes organizācijā darbojošies cilvēki arī virzām – iesakām deputātiem, ka tas ir jauns, aktīvs cilvēks, kurš varētu iet un palīdzēt," norāda Bertāne.
Ļoti svarīgi ir, lai šie cilvēki būtu lojāli partijai un partijas vērtībām, nevis piesaistīti kaut kur no malas vai pavisam no ielas. Ir arī daudzi deputāti, kuriem palīgi atrasti ar CV un pieteikumiem. Protams, arī palīgi no jauniešu organizācijas iesniedz savu CV, bet prioritāte ir tieši viņu izpratne par politisko darbību un partijas darbu," uzsver Bertāne. Viņa atzīst, ka vēl nupat ir bijis gadījums, kad par palīgu gribējis strādāt Nacionālajai apvienībai nelojāls cilvēks, "bet mēs laikus viņu identificējām un to nepieļāvām".
Arī "Saskaņa" vēlēšanu kampaņā aktīvi izmanto jauniešu resursus, tomēr frakcijas vadītājs Urbanovičs neuzskata, ka tāpēc starp viņiem būtu jāmeklē arī deputātu palīgi.
"Mums ir deputāti jaunatnes organizācijā, mums jaunie netiek marinēti jaunatnes kaut kādās organizācijās. Mēs diskriminējam drīzāk vecos – ja jaunie parāda saturu, spējas un duku, mēs palīdzam kļūt par deputātu un neturam viņu par palīgu," saka Urbanovičs.
"Viņiem iespēja kandidēt tika dota, un mēs sarakstos neesam likuši dažus pieredzējušos, pat bijušos deputātus, tādā veidā dodot vairāk iespēju jaunajiem. Bet mēs nevaram vēlētāju vietā izdarīt izvēli," viņš piebilst.
ZZS: Palīgu izvēlē brīva izvēle; Brigmanis atbalstītu arī radu piesaisti
Vislielākā brīvība palīgu izvēlē ir Zaļo un Zemnieku savienības deputātiem. Vismaz tā apgalvo frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
Mums ir brīva izvēle. Absolūti brīvs, katrs dara, ko viņš uzskata par pareizu, ko sev par vislabāko palīgu ņemt, ar ko vislabāk strādāt. Līdz ar to frakcijā neko nesaskaņojam. Jau no 2002.gada es esmu frakcijā un esmu sapratis, ka to nav vajadzīgs un nav iespējams regulēt," norāda Brigmanis. "Katram cilvēkam ir jāatrod, ar ko kopā viņš vislabāk var sastrādāties četrus gadus, un tā ir brīva izvēle katram deputātam," viņš piebilst.
Deputāta Andra Siliņa palīdze ir ZZS preses sekretāre Dace Kārkliņa, taču Brigmanis uzsver – viņa Siliņam ir ieteikta kā labs un konstruktīvs palīgs, "jo kāpēc neizmantot cilvēkresursu," bet viņa paša ziņā esot bijis, vai tam piekrist.
Lai gan ZZS frakcijā deputāti par palīgiem savus radus vairs nenodarbina, kā ir bijis senāk, Brigmanis neesot mainījis savas domas, ka "vislabāk ir sastrādāties kopā ar cilvēku, ar ko tu ikdienā esi," un to pierādot arī ES prakse, kur tāds liegums nepastāvot.
Izskatās gan, ka apvienībā ietilpstošās partijas par šiem amatiem nav vienaldzīgas, jo par palīgiem ir pieņemta, piemēram, Zaļās partijas biroja vadītāja Līga Bulmeistere, bijušais Talsu domes deputāts Alfons Spēks, Liepājas mēra Ulda Seska biroja vadītājas meita Laila Brūna un padomniece Vita Plūksna.
Arī frakcijas vadītāja sieva Elita Brigmane turpina darbu kā deputāta Jāņa Vucāna palīdze. Palīgi pienākas arī vienīgajam deputāta mandātu nenolikušajam valdības loceklim – veselības ministram Guntim Belēvičam. Iepriekš, stāstot par mandāta paturēšanu, Belēvičs uzsvēris: viņam būšot deputāta palīgs. Tas varēs būt klāt visās komisijās, kurās viņam kā ministram fiziski nebūšot laika piedalīties. Tomēr šobrīd Belēvičs ir pieņēmis divas pusslodzes palīdzes, kas ir aizņemtas pamatdarbos: Inga Štāle, kas vada viņa biroju ministrijā, kā arī partijas biedra – aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa biroja vadītāja Egita Kazeka.
Belēvičs savos komentāros par palīgu izvēli ir visai lakonisks. Viņš vairākkārt atkārto, ka "laiks rādīs," vai viņa palīdzes spēs tikt galā ar visiem pienākumiem.
Pagaidām gan visi deputāti savus palīgus nav izvēlējušies, taču nav arī dzirdēts, ka kāds no šī resursa grasītos atteikties.
