«Maxima» pēc Zolitūdes: Solījumi darbiniekiem un divi jauni veikali

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

 

Kopš Zolitūdes traģēdijas pagājuši divi mēneši, un to laikā no uzņēmuma "Maxima" izskanējuši vairāki solījumi.

Piemēram, vēl decembrī viens no "Maxima" akcionāriem solīja piebremzēt ar attīstības plāniem, sakot, ka "Maxima" bija augusi pārāk strauji un izaugsmes gaitā piemirsusi par svarīgām vērtībām. Nu pagājuši divi mēneši, un "Maxima" aktīvi meklē darbiniekus diviem jauniem veikaliem. Vadības solītos darba apstākļu uzlabojumus "Maximā" strādājošie gan pagaidām vēl neizjūt.

Solījumi, solījumi…

"Vispirms uzlabosim savu saimniecību, padarīsim to drošu un tad attīstīsim biznesu" - aptuveni tādu signālu pēc Zolitūdes traģēdijas sniedza uzņēmuma "Maxima" pārstāvji.

"Mums bija plāni atvērt pāris jaunus veikalus tuvākajā nākotnē, bet es zinu, ka šie plāni šobrīd ir apturēti. Es ticu, ka attīstība un izaugsme ir iespējama, kad stabilizējam situāciju, un varam būt pilnīgi droši, ka garantējam drošību" - tā Igns Staškevičs, viens no "Maxima" akcionāriem, pērn decembrī vēstīja preses konferencē. Toreiz - pāris nedēļas pēc traģēdijas - krīzes situācijās rūdītais Staškevičs pirmoreiz "Maxima" vārdā atvainojās un arī atzina uzņēmuma līdzatbildību notikušajā.

"Es domāju, ka Lietuvas uzņēmējiem ir jāizdara nopietni secinājumi, jo ir skarta viņu reputācija. Esmu apmierināta ar to, kā šobrīd, es uzsveru - šobrīd, nevis uzreiz, - reaģē "Maxima"…" - Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, kura pagājušajā nedēļā Zolitūdes traģēdijas vietā nolika ziedus, atzinīgi novērtēja šo "Maxima" izteikto līdzjūtību. Viņa norādīja, ka tā vajadzēja uzreiz reaģēt pēc traģēdijas.

Biznesa plāni kā agrāk, solījumi…piemirsušies

Kopš traģēdijas nu pagājuši divi mēneši, un "Maxima" ir atcēlusi "stopkrāna režīmu" nākotnes plāniem. Tā gatava vērt vaļā divus jaunus veikalus. Darba sludinājumu portālos uzņēmums aktīvi meklē darbiniekus topošajai Mežciema "Maxima" Biķernieku ielā un veikalam Imantā Dammes ielā.

Mežciema "Maxima" ir to pašu Zolitūdes "Maxima" attīstītāju "Homburg" grupas uzņēmuma projekts. Latvijas Radio sazvanīts, "Maxima" akcionārs Staškevičs stāsta par topošajiem veikaliem. "Mēs tagad gatavojamies atvērt divus veikalus, kas pērn bija apturēti uz laiku. Veikaliem Dammes un Biķernieku ielā jau bija jābūt atvērtiem pērnā gada beigās. Bet mēs izlēmām un arī institūcijas rekomendēja apturējām atvēršanu uzreiz pēc traģēdijas, un tagad vēl mēs neesam pārliecināti, kad tos atvērs. Taču mums ir vienošanās saistībā ar šīm telpām, tā ir parakstīta jau pirms diviem vai trim gadiem, un mēs esam apņēmušies atvērt šos veikalus, kad būsim gatavi" - Staškevičs norāda, ka jāsaņem visas nepieciešamās atļaujas un jāpārliecinās par ēku drošību. Vienu no veikaliem, viņaprāt, pat varētu atvērt jau pēc mēneša vai diviem.

Taču, kā veicies ar "Maxima" esošās saimniecības sakārtošanu - atbilde nav tik viennozīmīga. Pagaidām darbinieki saka - nekas daudz nav mainījies.

Drošībai gan tagad pievērš lielāku vērību - pēc signalizācijas atskanēšanas uzreiz evakuē, un tagad arī no precēm atbrīvotas evakuācijas izejas veikalos.

Tiesa, pēc traģēdijas Staškevičs arī vairākkārt publiski solīja uzlabot "Maximas" darbinieku apstākļus. Ar solījumiem viņš neskopojās arī Latvijas Televīzijas raidījumā "Viens pret vienu" decembrī. "Manuprāt, "Maximas" darbinieki Latvijā izmaiņas jutīs jau šajos Ziemassvētkos, viņiem brīvdienas būs vieglākas un labākas nekā pirms gada, un no jaunā gada sākuma būs algas pieaugums, darba apstākļu uzlabošana. Mēs daudz par to runājām ar "Maximas" vadību. Vienīgā lieta, ko vēlos uzsvērt, ka šīs izmaiņas būs ilgtermiņa nevis kāds vienreizējs pasākums," toreiz sacīja Staškevičs.

Staškeviča solījums par labākiem Ziemassvētkiem nozīmēja svētku dienā nedaudz īsākas darba stundas darbiniekiem.

Tagad pēc darbinieku neoficiāli stāstītā, samaksa ir tā pati - minimālā stundas tarifa likme. Šai pamatalgai klāt nāk darbiniekiem neizprotama prēmiju sistēma. Pēc viņu teiktā, virsstundas faktiski apmaksā prēmiju veidā.

Pēc neoficiālām ziņām, alga ir vidēji ap 200 latiem uz rokas, piemēram, kasieriem.

Tāpat darbinieki stāsta, - tā kā "Maximas" veikalos darbinieku trūkst, tagad nereti viņiem pat nākas strādāt pēc kārtas vairāk nekā piecas dienas pa 10 līdz 11 stundām. Tipisku ainu no uzņēmuma dzīves iezīmē kāda bijusī "Maxima" darbiniece. "Tāpēc, ka es jau teicu - viņi taupa uz strādniekiem, ja trīs strādnieku vietā strādā viens strādnieks. Ja zina, ka atbrauks lietuvieši pārbaudīt, uzreiz tiek izsauktas visas maiņas, visi uzreiz ir veikalā. Lietuvieši atbrauc - jā, strādnieku pilns veikals. Viņi taču nezina, ka viens cilvēks strādā par diviem, par trijiem, viņi taču nezina, ka cilvēks nav izgulējies, ka cilvēks jūk prātā," stāsta darbiniece.

Grasās palielināt darbinieku algas

Taču izmaiņas būs un pavisam drīz - tā sola "Maxima" akcionārs Igns Staškevičs. Turklāt uzlabojumus redzēšot ne tikai "Maxima" darbinieki, bet arī veikalu apmeklētāji. Turpina Staškevičs. "Vispirms jau mums jāpadara mūsu esošie veikali pircējiem pievilcīgāki, tas nozīmē, ka ir jāsamazina rindas pie kases, mūsu kasieriem ir jāsmaida, jājūtas ērti, jājūtas droši. Runa nav tikai par algām, bet par kopējo atmosfēru un attieksmi, bet algas jautājums ir svarīgs, un mēs izmantosim šo rīku, lai varētu sacensties darba tirgū, liekot mūsu veikaliem izskatīties labāk," norāda Staškevičs.

Viņš arī akcentē, ka "Maxima" darbiniekus sagaida lielākas algas. "No februāra būs izmaiņas apmaksas sistēmā Latvijas veikalu darbiniekiem. Kopumā apmaksa būs vienkāršāka, labāk izprotama, cilvēki labāk sapratīs  kāda ir saistība starp nostrādātajām stundām un saņemto naudu, kā arī izmaiņas apmaksas sistēmā par brīvdienām un naktīm. Šīs izmaiņas februārī arī iekļaus arī algu paaugstināšanu," bilst ""Maximas" pārstāvis.

No Staškeviča teiktā izriet, ka vidējais algu pielikums būs neliels - vidēji aptuveni septiņi procenti. Tas gan skars tikai pamatalgu, nevis prēmijas. Staškevičs iepazīstina ar vēl citām izmaiņām. "Būs jaunas drēbes mūsu darbiniekiem, jaunas ērtākas uniformas veikala personālam. Kasieriem būs jauni krēsli. Tie eksperimenta veidā dažos veikalos jau izmēģināti, un tagad ir pieņemts lēmums visās darbavietās visā Latvijā lietot šos krēslus. Tas ir jauns ergonomiskā krēsla standarts, diezgan dārgs, bet cilvēki, kas izmēģināja šos krēslus, bija laimīgi. Teica, ka ir kā tāds nieks, bet ērtības kasierim," uzsver Staškevičs.

Kā uzņēmumam veiksies ar pārmaiņām, rādīs tuvākie mēneši.

Zināms vien, ka vairākos veikalos darbinieku tērpi jau ir desmit un vairāk gadu veci.

Neskaidra atalgojuma aprēķināšana

Pēdējo divu mēnešu laikā vairākkārt izskanējis, ka "Maxima" ir līdere sūdzību ziņā -  no darbiniekiem Valsts darba inspekcija trīs gados saņēmusi 70 sūdzības. "Maxima" gan sodīta tikai piecos gadījumos šo gadu laikā. Inspekcijā skaidroja, ka bieži vien darbinieki vairās liecināt pret darba devēju.

Jautāta, kā pasargāt "Maxima" darbiniekus, decembrī labklājības ministre Ilze Viņkele no "Vienotības" rosināja cilvēkus iestāties par savām tiesībām un pievienoties arodbiedrībai.

"Nē, diemžēl nav pievienojies neviens biedrs saistībā ar "Maximu". Pievienojās arodbiedrībā viens cilvēks saistībā ar "Maximu", bet tāpēc, ka viņam ir, var teikt, individuāls darba strīds…" - saka Maira Muceniece, kura vada Latvijas Tirdzniecības darbinieku arodbiedrību. Viņa atzīst, ka bija cerējusi uz lielāku interesi no "Maxima" darbinieku puses par arodbiedrību. Joprojām viņas vadītās arodbiedrības paspārnē "Maxima" Latvija arodorganizācijā ir vien aptuveni 50 biedru. Tas ir niecīgs skaits pret "Maxima Latvija" septiņiem tūkstošiem darbinieku. Taču cilvēki jau iepriekš sacījuši, ka baidās stāties arodorganizācijā.

Muceniece norāda, ka divus mēnešus pēc traģēdijas arī bija cerējusi uz lielākām izmaiņām "Maxima" darbinieku apstākļu uzlabošanā. "Un praktiski es biju gaidījusi, ka viņi cilvēkiem arī par samaksu, par samaksas atšifrējumu būtu skaidrāk visu izskaidrojuši. Jo ja mēs tagad kaut vienam "Maxima" darbiniekam jautātu, tad es domāju, ka diez vai saņēmis apstiprinājumu, ka samaksa būs lielāka. Tikai neaizmirsīsim, ka pati minimālā alga valstī ir paaugstināta," norāda Muceniece.

Muceniece norāda uz galvenajiem identificētajiem trūkumiem. "Lai ir caurspīdīga samaksas sistēma, pamatlikme plus konkrēta piemaksa, prēmija - cik tā ir un kāda. Un otrais - nodrošiniet, lūdzu, darbadevēj "Maxima", ka visas Darba likuma normas, nosacījumi ir pildītas, un jums neviens neuzdos jautājumu, kāpēc nelaiž uz tualeti, kāpēc man nedod pusdienas pārtraukumu, kāpēc, kāpēc..., kāpēc es nevaru iet atvaļinājumā un tamlīdzīgi," viņa saka.

Muceniece norāda, ka arodorganizācija iecerējusi prasīt "Maxima Latvija" uzsākt darba koplīguma sarunas. Koplīgums, viņasprāt, varētu daudz ko risināt, proti, paredzēt, ka arodbiedrību darbībai nekādi šķēršļi netiks likti, ka arodbiedrība drīkstēs izvietot informatīvos materiālus darbinieku atpūtas telpās.

"Ja "Maxima Latvija" patiešām grib atjaunot savu cietušo reputāciju mūsu valstī, tad noteikti viņiem būtu arī jāparāda, ka viņi ir gatavi sadarboties ar arodbiedrību. Protams, ka koplīgumā mums visvairāk būtu vēlme, pašu "Maximas" darbinieku lielākā interese - pirmkārt, sakārtot darba tiesisko attiecību sistēmu, otrkārt, skaidrus darba samaksas noteikumus un tajā skaitā redzu reālu darba algas palielināšanu," saka Muceniece.

Aizvien baidās no vadības

Pēc Zolitūdes traģēdijas Valsts darba inspekcija uzsāka izmeklēšanu un arī izskata administratīvā pārkāpuma lietu par iespējamiem pārkāpumiem.

Apjomīgā izmeklēšana vēl turpinās, taču jau tuvojas finišam. Izmeklēšanas gaita lielā mērā esot atkarīga no sadarbības ar "Maxima".

"Bet diemžēl no savas puses mēs neesam pārliecinājušies, ka "Maxima" būtu ieinteresēta noskaidrot kādus apstākļus, kur viņiem ir nepilnības, respektīvi, atrast vietas, kur kaut kas pieklibo, bet gluži otrādi, sadarbības forma ar Valsts darba inspekciju nav tā labākā. Liekas, uzņēmums stiprina savu pozīciju, lai nebūtu nekādu sankciju, sodu, nevis mēģina noskaidrot, kas nav kārtībā," saka Rīgas reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītāja Baiba Puķukalne.

Puķukalne arī atgādina, ka jau izmeklēšanas sākumā inspekcija saskārās ar problēmām - uzreiz pēc traģēdijas vairāki darbinieki solījuši liecināt, bet tad atteikušies. "Jā, sākotnēji pēc šī notikuma gan darbinieki, gan cietušie sniedza šos paskaidrojumus, un nebija nekādas pretestības, vēlāk jau darbinieki ieradās jau kopā ar juristiem, juridisko palīdzību," viņa atzīst.

Tiesa, "Maxima Latvija" darbinieku nevēlēšanās sadarboties inspekcijai gan nav nekas jauns. Jau iepriekš uzsāktas lietas izgāzušās, jo "Maxima" darbinieki nav vēlējušies pēc tam sniegt paskaidrojumus. "Bet tiešām apstiprinu, ka ilgtermiņā ir problemātiski pieņemt paskaidrojumus un iegūt kādu informāciju no "Maxima" darbiniekiem, nelabprāt liecina pret savu darbadevēju un nevēlas sniegt informāciju, kāda tā ir, varbūt tiešām baidās," saka Puķukalne.

Drīz pēc traģēdijas Valsts darba inspekcijas vadība solīja preventīvas pārbaudes veikalos un veikalu tīklos, ne tikai reaģēšanu uz saņemtām sūdzībām. Puķukalne norāda, ka inspekcija šīm pārbaudēm jau sagatavojusies un janvāra beigās tās sāksies. "Pastiprināti pievērsīsim uzmanību, kā darbinieki instruēti, vai viņi zina, kā rīkoties ārkārtas situācijās, kā nodrošināta darbavietu pamešana, respektīvi, vai evakuācijas izejas nav aizkrautas ar precēm, kā tas nereti notiek, un kā viņi apmācīti. Ļoti kompleksa būs šī pārbaude, tieši jau identificēto risku novēršanai, lai noskaidrotu, vai nav kāds veikals, kur joprojām pastāv draudi," klāsta Puķukalne.

Divi jauni veikali durvis gandrīz jau atvēruši

Savukārt par jaunajiem diviem "Maxima" veikaliem Latvijas Radio jautāja Rīgas pilsētas būvvaldē. Izrādās, ka pavisam nesen janvārī būvvalde saņēmusi iesniegumu ar lūgumu pieņemt ekspluatācijā "Maxima" veikalu Mežciemā Biķernieku ielā. Ēka vēl nav pieņemta ekspluatācijā, jo būvvaldē vēl nav pilnībā iesniegti ģeodēziskie mērījumi.

Šis projekts izpelnījās lielu vietējo iedzīvotāju pretestību, savukārt "Homburg" pārstāvji atrada politiķu atbalstu, lai mainītu būvniecības apstrīdēšanas iespējas.  Savukārt par otru "Maxima" veikalu Imantā būvvalde informē, ka pērn decembrī būvvaldē ir iesniegts izmaiņu projekts, līdz ar to ir atcelts būvdarbu aizliegums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti