Par visu ir padomāts, bet ne par darbiniekiem - tā ne bez pamatojuma saka cilvēki no uzņēmuma, kurš pērn nopelnīja 14 miljonu latu un kurš ir līderis sūdzību ziņā darba tiesību un darba aizsardzības jautājumos.
Tā ir "Maxima Latvija" - uzņēmums, kurš nesen zaudēja piecus savus darbiniekus un daudzus klientus, sagrūstot veikalam Zolitūdē. Latvijas Tirdzniecības darbinieku arodbiedrībā norāda, ka izmaiņas ir ļoti nepieciešamas - minimālā stundas tarifa likme "Maximas" darbiniekiem ir nesavienojama ar šīs kompānijas peļņu, tās mārketingu un daudzu jaunu veikalu atvēršanu. Par to, kā pasargāt "Maximas" darbiniekus, atbildīgās institūcijas izsakās atturīgi.
Kopš Zolitūdes traģēdijas nekas nav mainījies
Kopš Zolitūdes traģēdijas pagājusi nedēļa, un šajā laikā veikalu tīkls "Maxima" ne uz dienu nav slēdzis veikalu durvis. Kasu troksnis aprāvās vien uz valstī noteikto klusuma brīdi. Par laiku pēc traģēdijas darbinieki stāsta, ka pircēju "Maximās" ir mazāk, daudzi cilvēki nes atpakaļ "Paldies" kartes, taču daudz kas sadzīvē nav mainījies. Darbinieki runā anonīmi, ne radio ierakstam. Tāpēc kolēģe no radio pārstāsta kādas darbinieces minēto. "Mainījies nav pilnīgi nekas, it kā tas būtu noticis kaut kur tālu prom. Dienā, kad notika nelaime, kolēģi, kas nāca uz otro maiņu, savā starpā runāja - Zolitūdes "Maximā" iebrucis jumts. Neviens par notikušo ar mums nākamajā dienā nerunāja. Vienā no brīvdienām visus no rīta sasauca vadība, pateica, kur ir izejas durvis - ja kas notiek, skrieniet ārā. Un tie, kas todien strādāja, redzēja, kur ir drošības izejas. Kas nestrādāja, tie palika neziņā. Arī cilvēki, kas ilgus gadus strādājuši, tādas durvis nebija zinājuši. Tās bija aizkrāmētas ar produktiem, kastēm," stāstījusi kāda "Maxima" darbiniece.
Nepilna laika līgumi ar summēto darba laiku, ne mazāk kā 120 stundas mēnesī, neskaidra apmaksas kārtība, garas darba stundas un sodu politika darbiniekiem - tādu "Maximas" seju šogad pētījumā atklāja Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re Baltica". Sarunās ar Latvijas Radio bijušie "Maxima" darbinieki atklāj tādu pat ainu. Darba apstākļi ir skaudri - piemēram, lai apmeklētu tualeti, jāsaņem vecākā kasiera atļauja. Stāsta "Maximas" bijušās darbinieces. "Viena vecākā kasiere laiž bez problēmām, otra - pilnīgi, tas ir kaut kas drausmīgs - nē, pasēdi, pagaidi, bet, cik ilgi sēdēt un gaidīt. Labi, es vairs sēdēt nevaru, aizeju, pēc tam jāraksta paskaidrojumi, pēc tam uztaisa to minimālo algu," stāsta kāda bijusī darbiniece.
Savs stāsts ir kādai citai, agrākajai "Maxima" darbiniecei. "Tā vietā, lai sūtītu mājās, pasaka - aizej uz aptieku, nopērc tabletes un sēdi tālāk. Pat tad, kad vairākkārtīgi biju izgājusi izgāju no kases bez atļaujas, jo es to vienkārši nedrīkstēju, bet man vajadzēja - veselības apstākļu dēļ, pēc tam man pienāca apsargs un teica - pārskaitīsim naudu, jo laikam domāja, ka es naudu no kases nesu uz mājām," piebilst kāda cita.
Ā, tā ir ugunsdrošība
Tiesa, darbinieki atzīst, ka daudz kas ir atkarīgs no veikalu vadītājiem. "Maxima" bijusī darbiniece arī atceras uzņēmumā valdošu formālo attieksmi pret drošības instrukcijām. "Visas instrukcijas ir tikai formāli, paraksti tur, tur, tur un šeit. A, par ko tu paraksties? Ā, tā ir ugunsdrošība. Tīri kursu novadīt, kas un kā būtu jādara ekstremālos apstākļos, ugunsnelaimē vai kādā citā nelaimē, tu netiec instruēts. Pat tad, kad skan sirēnas, tad tiek pateikts, ka jāturpina sēdēt kasē," viņa atminas.
Bijušās "Maximas" darbinieces norāda - nereti pie kasēm drūzmējas cilvēki, jo, ekonomējot uz darbiniekiem, netiek vērtas vaļā visas kases. Bet ironiskā kārtā tas neliedz uzņēmumam vērt vaļā arvien jaunus veikalus. Darba slodze ir liela - nereti cilvēki strādājuši, piemēram, trīs dienas 11 stundu darbadienu un pēc tam tikai viena brīvdienu. "Tāpēc, ka es jau teicu - viņi taupa uz strādniekiem, ja trīs strādnieku vietā strādā viens strādnieks. Ja zina, ka atbrauks lietuvieši pārbaudīt, uzreiz tiek izsauktas visas divas maiņas, visi uzreiz ir veikalā. Lietuvieši atbrauc – jā, strādnieku pilns veikals. Viņi taču nezina, ka viens cilvēks strādā pa diviem, pa trijiem, viņi taču nezina, ka cilvēks nav izgulējies, ka cilvēks jūk prātā," saka darbiniece.
Par iztrūkumiem – no savas kabatas
"Maxima" ir padomājusi arī par sodu politiku. Ja kasē ir iztrūkums, tas jāsedz no sava maka, ja pārpalikums - tas jāatdod veikalam. To izbaudīja arī Ilze Vēbere, kura piedalījās "Re Baltica" pētījuma veikšanā - eksperimentā pusotru mēnesi strādāja veikalā "Maxima". Pirms došanās uz darbu, Vēbere parasti izņēma no bankomāta naudu. "Es nostrādāju to pusotru mēnesi, un šādos sodos un iztrūkumos, kas bija kasē, iemaksāju 30 latus. Kasieriem jāatmaksā iztrūkums kasē, ir tā, ka, sākot maiņu, es pārkaitu naudu, kas ir kasē, bet, piemēram, kad es eju pusdienās, vecākā kasiere mani aizstāj. Nekur nav teikts, ka iztrūkums nav viņa vainas rezultāts. Bet tas jāatmaksā man. Vienā reizē tie bija desmit lati. Sanāk to, ko es esmu nostrādājusi, es arī samaksāju iztrūkumā," stāsta Vēbere.
Viņa samaksāja aptuveni septīto daļu no nopelnītās naudas, kas mēnesī kopā ar virsstundām bija ap 200 latiem. Tā "Maximā" skaitās laba alga. Vēbere stāsta par darbu Maxima veikalā. "Nav runa par to, ka tas ir smags. Attieksme no darba devēja puses ir tik nepateicīga, ka cilvēki vienkārši vēlas meklēt ko citu. Nevar ilgstoši nostrādāt vietā, kur nav cieņa pret cilvēku, ir nesaprotama darba samaksa, nesaprotami darba grafiki, nevar plānot savu dzīvi uz priekšu, atvelk no darba algas par to, ka kaut kas nav izdarīts. Ir soda naudas, tas nemudina cilvēku strādāt labāk, bet mudina meklēt citu darbu," uzskaita žurnāliste.
Maza un "Maximas" vadības apspiesta arodbiedrība
Veikalu tīklā "Maxima" šobrīd strādā aptuveni 7500 darbinieku, taču ceļš līdz arodbiedrībai bija ilgs un grūts. "Līdz 2010.gada 5.maijam šī visa sadarbība notika tā, ka darba devējs atbildēja pie jebkuras tikšanās - nekāda arodbiedrība te nav vajadzīga, darbinieki ir apmierināti ar visu..." - tā ir Latvijas tirdzniecības darbinieku arodbiedrības vadītāja Maira Muceniece. Viņa stāsta par to, kā pirms trim gadiem izveidojās "Maxima Latvija" arodorganizācija kā viņas vadītās arodbiedrības struktūra.
"Maxima Latvija" arodorganizācijā šobrīd ir 53 cilvēki, daudzi darbinieki, pēc Mucenieces teiktā, baidās iestāties arodbiedrībā. Lai arī maz te ir darbinieku, taču izdevies jau atsevišķus jautājumus iekustināt, piemēram, saistībā ar darba stundu uzskaiti. Uz jautājumu, kā "Maximai" strādāt tālāk pēc traģēdijas, Muceniece saka - vispirms "Maximai" būtu jāatvainojas saviem dzīvajiem darbiniekiem par bojā gājušajiem kolēģiem un bojā gājušajiem pircējiem. "Viņiem ir jāatvainojas visai Latvijas sabiedrībai. Otrkārt, viņiem ir skaidri un gaiši jāpasaka un tam ir jāseko darbiem, ka viņiem rūp savu darbinieku darba apstākļi un, ka viņi izveidos tādus savus veikala darbinieku standartus un kārtību, ka darbinieks, kurš strādā "Maximā", varēs pateikt, ka man patīk mans darbs "Maximā", ka es nāku uz darbu ar prieku," saka Muceniece.
Tāpat arī viņa rosina "Maximas" vadību beidzot ļaut veikalu atpūtas telpās izvietot informāciju par arodbiedrību, tas ir bijis liegts. Viņa arī aicina "Maximas" darbiniekus iestāties par savām tiesībām un stāties esošajā arodorganizācijā vai dibināt savu.
Arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības apvienības vadītājs Pēteris Krīgers labi zina par problēmām "Maximā". Viņš atzīst, ka lai arī Darba inspekcija rakstījusi protokolus un uzlikusi sodus, situācija neuzlabojas. Tomēr, kā pasargāt "Maximas" darbiniekus, Krīgeram atbildēt esot grūti. "Jā, nu varbūt tā varētu būt lielāka un biežāka Valsts darba inspekcijas kontrole un varbūt lielāki sodi par tiem pārkāpumiem, kādi ir tirdzniecības uzņēmumos, īpaši neizceļot "Maximu", arī citos bieži vien ir pārkāpumi. Bet es domāju, ka situāciju mēs varēsim tikai tad sakārtot un uzlabot, kad paši cilvēki tomēr gribēs cīnīties par savām tiesībām," pieļauj arodbiedrības līderis.
"Maximas" vadībai pašai ir jāmaina sava attiecību kultūra
Tiesa, nevarētu teikt, ka "Maximas" darbinieki par darba tiesību un darba aizsardzības jautājumiem nebūtu sūdzējušies. Iesniegumi par lielveikaliem no citiem lielveikaliem tik lielā skaitā nenāk kā no "Maximas". Valsts darba inspekcijas vadītājs Renārs Lūsis gan arī uzreiz norāda, ka nereti sūdzības tiek iesniegtas anonīmi, vai arī, ja parakstītas - cilvēku lūdz savu identitāti neizpaust. "Mēs redzam to, ka cilvēki ir bijīgi, viņi baidās būt atklāti pat tām problēmām, kas ir "Maximā", tas nozīmē, ka viņi nevar droši runāt ar uzņēmuma vadību, jo tajā brīdī, ja runās atklāti, cilvēks jūt, ka nav pasargāts, ka pret viņu iespējams, var tikt vērstas kādas sankcijas," saka Lūsis.
Pēdējo trīs gadu laikā par iespējamiem pārkāpumiem "Maximas" veikalos Darba inspekcija saņēmusi daudz sūdzību - gandrīz 70. Piemēroto sodu gan ir maz - šo trīs gadu laikā tikai piecos gadījumos. Šogad - neviens. Pērn un aizpērn tika piemērots 250 latu liels sods par darbā notikušu neizmeklētu nelaimes gadījumu, un pērn vēl Maximai bija jāsamaksā tūkstoš latu sods par to, ka vairāki darbinieki nebija instruēti darba aizsardzības jautājumos."Sodīta tā ir, bet es nevaru teikt, ka ļoti lielā skaitā tādēļ, ka ļoti grūti pierādīt pārkāpumus. Līdz sodam tikām par darba aizsardzību, reāli fiksējām, ka cilvēks nav apmācīts. Par to arī tūkstoš latu piemērojām tajā gadā, tas bija viens no lielākajiem sodiem, ko mēs varējām uzlikt," saka Lūsis.
Viņš gan arī atzīst, ka pēc pārkāpuma fiksēšanas un soda nomaksas uzņēmumam pēc tam jāatbild, kas darīts, lai tos novērstu. Tiesa, lai arī sūdzību tik daudz, pārbaudēs uz "Maximu" inspektori līdz šim parasti devušies vien pēc iesnieguma saņemšanas. Iemesls - tirdzniecības joma no darba aizsardzības viedokļa nav nozare, kur ir lielākie riski, skaidro inspekcijā. Par to, ko mainīt "Maximā", Lūsis norāda, ka vispirms jau sagaidītu, ka pēc traģēdijas uzņēmuma vadība izdarīt secinājumus par uzņēmuma kultūru ilgtermiņa. "Vai tiešām tā ir labākā kultūra, ka mūsu darbinieki ir bailīgi, nedroši, pirmkārt vērtē vispirms kases drošību, ne savu personisko drošību, vai tomēr mēs varam pamainīt kaut ko un iet uz labo uzņēmumu piemēru. Vai šīs ir lietas, ar kuru mēs gribam sevi asociēt?" viņš retoriski vaicā.
Par inspekcijas nodomiem Lūsis sacīja, ka lielveikalos nākotnē varētu veikt arī preventīvas pārbaudes. Tiesa, viņš uzskata, ka preventīvas pārbaudes nebūtu novērsušas Zolitūdes traģēdiju. "Nevarētu teikt, ka inspekcijas preventīva pārbaude, ka mēs būtu izķēruši ko tādu, kas novērstu šo negadījumu. Tas neliecina par to. Inspekcijas pārbaude, mums aizejot, negarantē, ka uzņēmums neko nepārkāps," norāda Lūsis.
Par Zolitūdes traģēdijas vietu Priedaines ielas veikalu Valsts darba inspekcija neesot sūdzības saņemtas. "Tik daudz, cik valsts var darīt, tiek darīts šobrīd...." saka Lūsis.
Viņķele: Pašiem darbiniekiem ir jāstājas pretī vadībai
Par nodarbinātības jomu atbildīgā labklājības ministre Ilze Viņķele no "Vienotības" norāda, ka jau tagad Labklājības ministrijas iestāde Valsts darba inspekcija darījusi visu kas tās spēkos - esot regulāri pārbaudījusi "Maximu". "Diemžēl jāatzīst, ka šis klients ir pastāvīgais klients Valsts darba inspekcijai, un ir piemēroti sodi arī par vidēji smagiem Darba likuma pārkāpumiem - piemēroti maksimālie naudas sodi un acīmredzot, tas nav līdzējis," saka Viņķele.
Viņa uzsver, ka izmaiņas nebūs, kamēr cilvēki neuzdrošināsies saņemties un kaut vai ar arodbiedrību palīdzību stāsies pretī darba devējam. Proti, kamēr paši darbinieki neapzināšoties, ka viņi kopā ir svarīgākais spēks, izmaiņas būs ļoti lēnas, uzsvēra ministre.
Pirmdien "Maxima Latvija" tika pie jauna vadītāja. Atbildes uz jautājumiem, kā "Maxima" plāno uzlabot saviem darbiniekiem darba apstākļus un nodrošināt viņu drošību, uzņēmums atbildes nesniedza. Informācija tiek apkopota un gatavota, atbildēja "Maxima" runasvīrs Jānis Beseris. Jaunākie "Dienas Biznesa" izdevuma dati par "TOP 500 Latvijas lielākajiem uzņēmumiem" ierindo "Maxima" Latvija piektajā vietā pēc apgrozījuma pērn, uzņēmums nopelnījis 14 miljonu latu.
