Pērn nopietna braukšana Phjončhanas trasē neiznāca, jo augstas gaisa temperatūras dēļ buksēja saldēšanas iekārtas, bet šoreiz tās darbojās pat ar pārslodzi un ledu sasaldēja lielos mīnusos. Grūtākā virāža - devītā, un tas skaidri bija redzams bobslejistu sacensībās.
Bobslejistu treneris Sandis Prūsis pirms startiem par trasi nebija sajūsmā - neko īpašu, izņemot dažas āķīgas vietas, tur nesaskatot. Pēc sacīkstēm viņš atzina, ka iespaidi mainījās. Ledus bija krietni ātrāks, un trase līdz ar to kļuva arvien sarežģītāka un no skatītāju viedokļa interesantāka, jo daudzkas rezultātos strauji varēja mainīties gan uz vienu, gan otru pusi. Prūsis sagaida, ka olimpiskajās spēlēs ledus būs vēl labāk sagatavots.
Savukārt pasaules čempions skeletonā Martins Dukurs trasi nosauca par labi sagatavotu, braukšanas knifus viņš uztvēris ātri, vienīgi pārsteigusi lielā ledus temperatūras starpība trases augšdaļā un finišā.
Viens no Phjončhanas trases iekārtotājiem un apsaimniekotājiem ir Normunds Kotāns, latviešu bobsleja celmlauža Riharda Kotāna dēls. Viņš Phjončhanā spēļu organizācijas komitejā atbild par bobslejistu, skeletonistu un kamaniņu braucēju startu. Normunds atzīst, ka trase nav visgrūtākā, bet tajā ir grūti atrast pareizās braukšanas līnijas labākā rezultāta sasniegšanai.
"Ļoti interesanta trase, pats esmu pāris reizes izbraucis kā pilots," teica Normunds Kotāns. "Ir noteikti sarežģītākas trases, gan arī vieglākas. Arī ātrums ir vidējs un zems kritienu skaits. Bet, lai sasniegtu labu rezultātu, jābūt labai meistarībai."
Olimpisko spēļu organizatori ņems vērā starptautisko federāciju viedokļus, lai trasi sagatavotu visaugstākajā līmenī un atrastu noderīgu kompromisu visiem iesaistītajiem sporta veidiem.
Teicamie latviešu rezultāti ir lielisks motivators olimpiskajai sezonai. Var tikai atgādināt Martina Dukura teikto, ka līdz tai darbu vēl kā jūra.
