Šmēdiņam pirms sacensībām šķitis, ka izdosies sasniegt devīto, varbūt veiksmes gadījumā piekto vietu, taču izdevies parādīt ļoti labu volejbolu. Savukārt finālā jau bija iespējas, ko atlika pašiem izmantot. Ar katru gadu Eiropas čempionu zelts bija arvien tuvāk, jo iepriekšējās divas sezonas tika gūtas sudraba medaļas, atgādināja Šmēdiņš.
Daļu sezonas Šmēdiņš šogad izlaida ceļgala operācijas dēļ, un savainojums nav izgaisis bez pēdām. Kājas tagad Šmēdiņam pēc slodzes sāp vispirms un prasa papildu uzmanību. Viņš pateicās fizioterapeitam Mārim Eikenam, bez kura medaļas izpaliktu un komanda jau pirms vairākām dienām būtu atgriezusies mājās.
Savukārt Samoilovs uzsvēra, ka pludmales volejbols pēdējos gados ir kļuvis par ļoti fizisku sporta veidu, kurā arvien vairāk ir gara auguma tehniski meistarīgu atlētu, pret kuriem augumā mazākajam Latvijas duetam jāspēlē radoši un jāizdomā efektīva taktika sāncenšu neitralizēšanai. Klāgenfurtē Samoilovam lielākās emocijas bijušas mirklī pēc uzvaras punkta gūšanas, kad uzreiz sekoja uguņošana un pirotehnikas efekti.
Jau vēstīts, ka Samoilovs/Šmēdiņš Eiropas čempionāta finālā spēlēja trešo gadu pēc kārtas, taču pirmajās divās reizēs kļuva par sudraba medaļniekiem. Veiksmīgāks viņiem bija starts Klāgenfurtē, Austrijā, kur Latvijas duets svētdien finālmačā ar 2:0 pārspēja itāliešus Aleksu Ranjeri/Adrianu Karambulu.
