„Te kādreiz bija kolhoza „Rosme” palīgražošanas komplekss, kur pudelītes krāsoja. Mēs šīs telpas esam privatizējuši un iebūvējuši cehu,” stāsta Ēriks Škutāns. Turpat blakus dzīvojamai mājai Ēriks Škutāns attīsta bioloģisko griķu pārstrādi.
Speciālu pārstrādes iekārtu viņš iegādājies Ukrainā, kur griķu audzēšana ir populārāka. Lai produkts būtu augstvērtīgs, bija nepieciešama vēl kāda iekārta. „Fotoseparatoru esam iegādājušies ar Eiropas Savienības atbalstu. Tā ir mašīna, kas uzlabo griķu kvalitāti. Pirmā mašīna atstāj iekšā melnos graudiņus un visus simtprocentīgi neizlasa. Šī iekārta produktu fotografē un izpūš melnos griķus ārā. Pirms lobīšanas mēs vēl attīrām kviešu piejaukumu, jo kalte un kombaini mums ir vieni un to paši, bet ar savu iekārtu visu lieko varam izlasīt ārā.”
Saimniecībā izaudzētos griķus Ēriks Škutāns sāka pārstrādāt jau pirms diviem gadiem, taču tikai šogad viņš ir nonācis līdz kvalitatīvam iznākuma – bioloģiskiem zaļajiem un tvaicētiem griķiem, klijām, miltiem un citiem produktiem.
„Zaļie griķi ir mūsu pamatprodukts. Kad mēs paņemam nokulto griķi, kas ir melnā krāsā, līdzīgi kā saulespuķu sēklas, noplēšot mehāniski miziņu, mēs iegūstam zaļos griķus. Tur iekšā ir palikuši visi vitamīni, nav kā veikala griķi, kas ir tvaicēti,” skaidro Ēriks Škutāns.
Tvaicētiem griķiem ciete tiek sakarsēta, tātad notiek izmaiņas, taču zaļie griķi paliek dabiski, turklāt tos var arī diedzēt, uzsver saimnieks. „Mums ir astoņi produkti – zaļie griķi, griķu putraimi, kas ir uz pusēm pāršķelti zaļie griķi. Smalkāks produkts ir griķu manna. Kā arī divu veidu milti – baltie un rupjie kliju milti, kam ir plašs pielietojums," produkcijas veidus uzskaita ražotājs Škutāns.
Produkcijas daudzveidība rodas, ražojot zaļos griķus, stāsta saimnieks: „Mēs speciāli produktus nemaļam, bet, lobot zaļos griķus, tiem ir netikums savas trīsstūrainās formas dēļ – tas grib šķelties. Produkts kaut kur pazūd, līdz ar to zaļo griķu sanāk mazāk, bet tā iegūstam putraimus.”
Bioloģiskie griķi ir sātīgāki, pārliecinājies saimnieks. Viņš stāsta arī, kā labāk pagatavot tieši zaļos griķus.
Griķi jāieber verdošā ūdenī attiecībā viens pret viens, pēc tam jāļauj tiem uzvārīties un jāatstāj, lai paši uzbriest. Tā griķi nepārvārīsies.
Pagaidām zemnieku saimniecībā „Bebri” bioloģisko griķu audzēšana nenotiek lielos apmēros, bet, kad beigsies oficiālais pārejas laiks uz bioloģisko saimniecību, tad produkcijas apjomu varētu palielināt.
Pašlaik produkcija nonāk dažos ekoveikalos un tirgū. Ja reiz griķi, tad, protams, neiztrūkstoši top griķu spilveni un saimnieces meistardarbs – griķu cepumi, kas pirmajā brīdī šķietami atgādina populāros auzu cepumus, taču garšas un struktūras ziņā tie ir atšķirīgi.
Jāsaka gan, ka šogad daudzviet Eiropā nav bijuši labvēlīgi apstākļi griķu audzēšanai, tāpēc pieprasījums un cena pieaug.
