Visi zinām, ka Latvija ir bagāta ar dažādiem tradicionālajiem ēdieniem, tomēr aizvien biežāk pašmāju virtuvi papildina kas neierasts. Interesi piesaistījušas vārnas, jo, kā izrādās, tās var ēst un ēd arī Latvijā.
Uz ielas sastaptie iedzīvotāji pauda dažādu attieksmi pret vārnu ēšanu. Vieni bija izbrīnīti, citi tajā neko sevišķu nesaskata. Kāds pat plāno draugam pasūtīt medījumu, lai pamēģinātu pagaršot vārnu.
"Vārnas, protams, var ēst, jo vārna ir putns, kurš ir visēdājs un ēd visu, ko var atrast - gan augu barību, gan šajā laikā ļoti daudz visa kā beigta ir. Vārnas ēd maitu un pilsētās ir kārtīgs miskastnieks. Varbūt tas mani atturētu no vārnu ēšanas, jo tad tikpat labi varētu ēst arī žurku. Jūs paši riskējiet, bet katram pašam jāskatās, jo vārnas dzīve un viņas ēšanas paradumi ir... ja cilvēks tos zin, viņam diez vai gribētos ēst vārnu," raidījumam "Vides fakti" stāsta Slīteres nacionālā parka zoologs un ornitologs Vilnis Skuja.
"Vārnas ir nelimitēts medījamais dzīvnieks, ar ierobežotu medīšanas periodu un tātad, ņemot vērā to, ka tas ir medījamais dzīvnieks, viņas ir arī lietojamas uzturā.
Protams, ja vārnas tiek lietotas uzturā kā pārtikas produkts, tad savukārt vārnām kā pārtikas produktiem ir jāatbilst pārtikas aprites normatīvajiem aktiem," pavēstīja Zemkopības ministrijas (ZM) Veterinārā un pārtikas departamenta Pārtikas drošuma un higiēnas nodaļas vecākā referente Irita Lāce.
Teorētiski var ķert un likt galdā jebko: ežus, vāveres, čūskas un pat krokodilus, pietiek tikt galā ar jautājuma ētisko pusi, atzīst ornitologs Skuja. Uz ielas sastaptie garāmgājēji kā eksotiskākos ēdienus nosauc dažādus jūras produktus, čūsku un ezi, kuru var apviļāt mālos un cept ugunskurā.
Pavārs Mārtiņš Rītiņš paziņojis, ka skudru ēšanas laiks ir aiz kalniem un ir jāattīstās, tāpēc ir sācis gatavot vārnu gaļu.
"Mūsu senči ir to pašu darījuši un, es domāju, vecsenās grāmatās mēs varam atrast receptes. Mīļās, mīļās māmmiņas un tantiņas pašas gatavoja zvirbuļus... Kad es Kanādā dzīvoju, katru gadu gāju uz vienu dineju, ko indiāņi gatavoja pavāriem. Tur pasniedza visu, kas auga dabā, ieskaitot bruņurupučus, ežus, vardes, lāčus, stirnas, visu veidu putnus - visu, ko tik var iedomāties. Un tas ir dabīgs, kas atrodas un aug dabā," pieredzē dalās Mārtiņš Rītiņš.
Taču restorāna “Vincents” šefpavārs Mārtiņš Rītiņš baidās, ka citu valstu praksi Latvijā var arī nesagaidīt: "Man bail, ka Latvija tiešām ir cūkas ēdāju tauta un ka iedzīvotāji ir samērā konservatīvi un bailīgi, bet dažus ēdienus viņi noteikti prasa."
"Šobrīd vārnas ir kļuvušas eksotiskas, kas ir normāli medījamais dzīvnieks, bet par tikpat eksotiskām mēs varam saukt arī gliemežus un varžu kājiņas, kas citur Eiropā ir pilnīgi normāls ikdienas produkts," sacīja ZM pārstāve Irita Lāce.
"Mums ir pieredze, ka dienvidvalstīs ēd gan siseņus, gan čūskas, gan netradicionālo dzīvnieku gaļu vai suņu gaļu, kā Korejā. Dažādās valstīs ir dažādas tradīcijas, Tāpēc, ja nav aizliegts, tad par atļaušanu mēs nevaram runāt," skaidro Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas uzraudzības departamenta pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova.
Aizvien populārāks kļūst viss netradicionālais, un varbūt pēc pāris gadiem normāla parādība šķitīs ne vien vārnu ēšana, bet arī kurmju, stārķu un citu Latvijā mītošu dzīvnieku ēšana.
