Ir pagājis viens mēnesis, kopš daži somu lielveikali uzsākuši pārdot līkus gurķus un citus lielveikalu estētiskajiem standartiem neatbilstošus dārzeņus, piemēram, kartupeļus un daudzkājainus burkānus.
Otršķirīgo gurķu pārdošana neesot mazinājusi vietējo pirmās šķiras taisno gurķu noietu, taču somu simpātijas pret līkajiem gurķiem samazinājušas importēto gurķu pieprasījumu. Somu pircēju interesi par vietējiem sezonas dārzeņiem veicinājušas otrās šķiras piedāvājuma zemās cenas.
Nestandarta dārzeņu likšana veikalu plauktos veiksmīgi aizsākās Francijā pagājušajā vasarā ar kāda lielveikala Neglīto dārzeņu kampaņu.
2014. gads ir izsludināts par pārtikas atkritumu tēmas gadu visā Eiropā, un Ziemeļvalstis aktīvi ņem dalību.
Pasaulē katru gadu pārtikas ražošanas un transportēšanas posmā – vēl pirms ēdamais nonācis pie patērētājiem, 1300 miljoni tonnu pārtikas nonāk atkritumos. Tas ir gandrīz 30% no visas pasaulē saražotās pārtikas. Aprēķināts, ka ar šo zudumā gājušo pārtiku būtu iespējams pabarot divus miljardus cilvēku. Atkritumos vai, labākajā gadījumā, kā kurināmais enerģijas ražošanā nonāk arī daļa deformējušos dārzeņu, kas neatbilst mūsdienu lielveikalu standartiem.
Somijā plaša diskusija ne tikai par mājsaimniecību, bet arī lielveikalu un pārtikas ražotāju atkritumu samazināšanas iespējām izvērsās Nacionālajā Pārtikas Atkritumu nedēļā septembrī. Pārtikas atkritumu tēmai veltītu nedēļu Somijā aizvadīja jau otro gadu pēc kārtas.
Nedēļas laikā veikalu tīklu vadītāji tika aicināti pārdot ne tikai standarta izskata un izmēra dārzeņus. Kāds veikala ķēdes vadītājs atzīst, ka otrās šķiras līkos gurķus un burkānus nemaz nav bijis tik viegli atrast, starpniekiem tādu vienkārši nav bijis, tad meklēti vietējie zemnieki, kas sadarbotos ar starpniekiem.
Pārtikas atkritumu tēmas nedēļā Helsinkos, Tamperē un Turku cilvēkiem ielu virtuvēs tika piedāvāta zupa, kas pagatavota no lielveikalu norakstītajiem dārzeņiem. Cilvēki bijuši izbrīnīti, taču visas no it kā vairs nederīgām izejvielām gatavotas zupas atsaucīgi izēstas.
Pasākumi un diskusijas sociālajos medijos piesaistījuši arī Somijas Nodarbinātības un Ekonomikas ministrijas uzmanību. Somijas Pārtikas preču tirgotāju asociācija, Nodarbinātības un Ekonomikas ministrija kopā ar enerģijas un materiālu efektivitātes speciālistu organizāciju Motiva šobrīd noskaidro veidus, kā samazināt pārtikas un iepakojumu atkritumus veikalos. Tiek domāts par arī likumdošanā ietverto noteikumu maiņu – kā atvieglot norakstītā un atkritumu konteineram nolemtā produkta ceļu pie izsalkušā ēdāja.
Lielveikalu pircēji tiek mudināti domāt saprātīgi, piemēram, izvēloties sveramo, nevis iepakoto preci. Pircējiem iesaka neiet uz veikalu izsalkušiem, jo tas veicina nepareizu un pārsteidzīgu izvēli. Lielveikali aicina izvēlēties nocenotas pārtikas preces un jau nogatavojušos dārzeņus un augļus, jo veikala noliktavu telpas ir piemērotākas to glabāšanai un nogatavināšanai.
Tāpat somi tiek iedrošināti nebaidīties no nestandarta formas maziem dārzeņiem un augļiem, to garša bieži vien esot labāka. Pētījumi Somijā apliecina, ka tieši dārzeņi un augļi ir tā pārtika, kas visbiežāk sabojājas somu ledusskapjos un virtuvēs, 22 miljoni kilogramu ik gadus tiek izsviesti atkritumos.
