Tuvojas jaunais gads, kad daudzi uz galdiem liks dažādus labumus. Latvijas veikalu plauktos nopērkams šampanietis "Sovetskoje", padomju desas luņķi un saldējums "Carskoje". Tie, kuri vēlas sarīkot jaunā gada ballīti padomju laiku stilā, to var izdarīt bez pūlēm - pat preču nosaukumus rotā kādreizējās lielvaras vārds. Abus jau iepriekš minētos produktus ražo Latvijā.
Uzņēmumā Latvijas Balzams skaidro, ka dzirkstošais vīns "Sovetskoje" nebūt nav pieprasītāko Latvijas dzērienu topā, turklāt šo grādīgo dziru ar tādu pašu nosaukumu ražo arī daudzi citi uzņēmumi ārpus mūsu valsts. Padomju Savienībā to sāka ražot 1937.gadā pēc paša Josifa Staļina dekrēta, lai tautai būtu vienmēr pieejams lēts, svinīgos brīžos dzerams dzēriens.
"Ražojam un to eksportējam pamatā uz Baltijas tirgu, Poliju, ASV, arī uz Izraēlu. Auditorija, kas to pērk ir cilvēki, kas kādreiz dzīvojuši Padomju Savienībā un emigrējuši. Kamēr būs pieprasījums, mēs arī ražosim," Latvijas Telvīzijai sacīja AS “Latvijas balzams” pārstāve Dana Hasana.
Arī uzņēmumā “Nākotne”, kas ražo "Padomju desu", atzīst, ka tas nav populārākais produkts. Sociālantropologs Roberts Ķīlis uzskata, ka šādu padomju laikus atgādinošu preču esamība veikalu plauktos neliecina par cilvēku nostaļģiju pēc padomju laikiem.
"Pasaulē ir vērojama tendence attiecībā uz pārtikas produktiem un vispār precēm kopumā, ka tā sauktie megabrendi zaudē dažādiem, vai nu nišas, vai mazākiem zīmoliem. Tas nozīmē, ka "vintage", Padomju laiku zīme ir uz palikšanu. Gan jau tur saistība ir ar to, ka tajos zīmolos savulaik daudz ir investēts un tas ir atpazīstamāks, kā kaut kas pilnīgi cits," uzskata sociālantropologs Roberts Ķīlis.
Turklāt tagad pirktspējīgākā Latvijas paaudze ir tā, kas nav piedzīvojusi represijas, toties tā atceras, kā garšoja desa pirms 30 gadiem. Neviens likums neregulē, kādus nosaukumus un preču zīmes ražotājiem atļauts piešķirt saviem produktiem. Likums tikai norāda, ka PSRS un nacistiskās Vācijas simbolus aizliegts izmantot publiskos pasākumos.
Tādējādi, teorētiski veikalu plauktos varētu parādīties arī "Maidana desiņas" vai "Ādolfa Hitlera cepumiņi".
"Mēs staigājam "Hugo Boss" drēbēs un "Hugo Boss" ģērba vācu armiju. Tas taču nenozīmē, ka mēs tagad "Hugo Boss" zīmolu aizliegsim. Mēs braukājam arī mašīnās, kas tajā laikā tika taisītas. Es domāju, ka pārtikas produkti nav ideoloģiskās kaujas dalībnieki," vēsturiskas līdzības saskata sociālantropologs Ķīlis.
Preces nosaukumus diktē mārketings - ja būs pieprasījums, būs arī piedāvājums. Acīmredzot, nekāds īpašs regulējums nemaz nav nepieciešams, jo nacistu našķus Latvijā neviens droši vien nemaz nepirktu.
