“Tuvojoties ziemai, bieži vien gribas arvien vairāk ēst siltu un smagu jeb treknu ēdienu. Tā mūsu ķermenis signalizē par procesiem apkārtējā vidē. Latvijas klimatiskajos apstākļos ir diezgan straujas sezonālas pārmaiņas, kas būtu jāņem vērā, arī izvēloties ēdienu. Mūsu senčiem bija zināšanas, kas mūsdienās bieži tiek uzskatītas par aizvēsturiskām un nepiemērotām mūsdienu pasaulei, taču dabas likumi stāv pāri laikam, un ir labi tos ne tikai zināt, bet arī izmantot ikdienā,” uzskata skaidro uztura speciāliste Inga Pūce.
Aukstajā laikā ir jāņem vērā, ka saules intensitāte samazinās un iekšējā ķermeņa temperatūra nedaudz paaugstinās, lai nodrošinātu labu gremošanas procesu un attiecīgi – arī imunitāti, jo tā ir atkarīga no stipriem audiem, nevis vitamīnu patēriņa.
Tāpēc cilvēki ziemā ēd smagāku pārtiku, kas mūs stiprina iekšēji. Piemēram, senie latvieši aukstajos ziemas mēnešos ēda skābus kāpostus, sālītas un marinētas sēnes, gurķus un citus dārzeņus. Augļus un ogas uzturā lietoja kaltētas vai kompotos un ievārījumos. Kartupeļus viņi bieži cepa mundierī un gaļu aizstāja ar speķi. Modernā dietoloģijā šādus ēšanas paradumus uzskata par kaitīgiem un iesaka izvairīties tieši no šiem produktiem. Taču viss ir labs, ja tiek lietots ar mēru, it īpaši aukstajā gada laikā, tāpēc uztura speciāliste iesaka ņemt vērā dažus padomus.
Lai neveidotos liekais svars un aktivizētos vielmaiņa, ziemas laikā ir jāpalielina fizisko kustību daudzums. Sakņaugi ir jāēd tikai termiski apstrādāti vai skābētā un marinētā veidā. Kartupeli, kas ir cieti saturošs dārzenis, no sākuma labāk ir izvārīt un tad apcept nelielā tauku daudzumā, tad kuņģim to būs vieglāk pārstrādāt. Šķidrums jāuzņem siltā veidā. Dzīvnieku valsts olbaltumvielas – gaļa, zivis un olas – vieglāk sagremosies, ja tām pievienos asās garšvielas, piemēram, sinepes, mārrutkus, piparus, sāli, nedaudz etiķa. Pusdienām ir jābūt visbagātīgākajai maltītei, savukārt vakariņām – visvieglākajai. Pirms gulētiešanas var izdzert glāzi silta piena ar garšvielām vai medu, kas stiprinās imunitāti. Ziemas mēnešu ēdienkartē jāiekļauj arī saldi ēdieni.
Taukvielas - eļļa, sviests, skābs krējums, speķis ir jālieto saprātīgā daudzumā, apmēram vienu divas ēdamkarotes dienā atkarībā no ķermeņa svara, vecuma un dzimuma.
“Kad pienāk šis ziemīgais laiks, kas turklāt ir tik nepastāvīgs, man kā zāļu nelietotājai ir būtiski atrast veidus, kā stiprināt savu organismu dabiski. Patiesībā ir tik daudz veidu, kā to darīt, ka, šķiet, visus nemaz nevar izmēģināt. Skaidrs ir viens – lai stiprinātu imunitāti, es negaidu līdz pēdējam brīdim, kad jūtos pavisam slikti, bet daru to visu laiku,” piebilst uztura speciāliste Signe Meirāne.
Imunitātes stiprināšanā viņa iecienījusi ķiploku, kuru vislabāk lietot svaigu. Signe ir atklājusi veidu, kā šo spēcīgo un veselīgo garšaugu var regulāri lietot visa ģimene un pat bērni to ēdīs labprāt: “Mēs ķiploku pievienojam visām salātu mērcēm. Nedaudz, lai tas nepārsit citas garšas, bet tieši tik, lai tas sniegtu organismam nepieciešamo vitamīnu devu. Klasiska mērce – Dižonas sinepes, ķiploks, kas izspiests caur ķiploku spiedi, nedaudz citrona vai apelsīna sulas, citrona miziņas, sāls, pipari, medus un olīveļļa. Mērce, kas der teju visiem salātiem, slēpj sevī ķiploku, un to ēd arī bērni.”
Katrs rīts uztura speciālistei sākas ar glāzi silta citronūdens. Citronu labi var izmantot kā piedevu sulās, jo tas atsvaidzina un dod vitamīnus. Savukārt tēju vai citus karstus dzērienus Signe iesaka papildināt ar ingveru: “Mana vismīļākā recepte ir šāda: 10 minūtes uz mazas liesmas vāru ingvera sakni ar eko apelsīna miziņām, bet pirms pasniegšanas uzkaisu kanēli, iemaisu medu, dažreiz uzberu arī ciedru riekstus. Šāds dzēriens garšo pasakaini, turklāt arī ļauj ātri sasildīties.”
