Dace Komseli: Grieķu vīndari cenšas atgūt zaudēto atpazīstamību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Pirmais sniegs un Ziemassvētku gaidās izdekorētie veikalu skatlogi uzjundī vēlmes piepildīt māju ar mandarīnu smaržu, apgleznot piparkūku sirsniņas un nobaudīt glāzi karstvīna. Franču un Itāliešu vīnu slavas augstumiem izdodas pietuvoties nedaudzām valstīm. Arī grieķu vīni ārpus valsts robežām ir maz pazīstami. „Pagaidām!” saka vīnzinis un grieķu vīnu bāra „Winepoint” īpašnieks Ksenofons Stavropuls.

Grieķijā vīna darīšanas tradīcijas sniedzas 4000 gadu tālā pagātnē. Zemes auglības, augu valsts un vīnkopības dievs Dionīss sengrieķu mitoloģijā mācīja ļaudis nodarboties ar vīnkopību. Viņam par godu ik gadu tika rīkoti svētki "dionīsiji", kuru laikā svētku dalībnieki, tērpušies maskās, dziesmu un mūzikas pavadībā devās gājienā. Laika gaitā no šiem svētkiem radās teātris. 

Grieķijas vīna dārzi ir vieni no visvecākajiem pasaulē un atrodas pat viena kilometra augstumā virs jūras līmeņa. Jūras tuvums un labvēlīgie klimatiskie apstākļi nodrošina grieķu vīniem unikālu raksturu.

„Grieķijā šodien pastāv 6000 dažādi vīnu nosaukumi, 600 vīna darītavas un 300 dažādas vīnogu šķirnes, no kurām iegūst vīnu. Un tieši šie lielie skaitļi ir iemesls, kāpēc grieķu vīns nav tik ļoti populārs kā citu valstu vīni. Mums nav viens zīmols, kas ir pārāks par citiem, piemēram, kā „Bordeaux”, lai ar to iekarotu Eiropas, Amerikas un Ķīnas tirgus.

Grieķija vīnu ziņā ir kā modespreču veikaliņš – butiks ar daudzveidīgu un neliela apjoma ražošanu,” tā sarunu ar lsm.lv uzsāk Ksenofons Stavropuls. Kā otru iemeslu, kāpēc grieķu vīni ir mazāk zināmi, viņš atzīmē to, ka pirms 30 gadiem eksportētā prece bija vidējas vai sliktas kvalitātes, kas sabojāja Grieķijas reputāciju, un mūsdienās to nav tik viegli atgūt.

„Ja ārzemniekiem pajautā, kādu grieķu ēdienu viņi zina, visi atbild: „Grieķu salātus”. No vīniem visi ir dzirdējuši par retsinu, taču 60. un 70.gados eksportētā retsina bija sliktas kvalitātes.” Tā kā mūsdienās tiek ļoti piedomāts pie kvalitātes, situācija maz pamazām mainās un šobrīd daudzos augstas kvalitātes restorānos un specializētos dzērienu veikalos noteikti ir vismaz divi vai trīs grieķu vīni.

Jautāts par to, kurš tad ir vislabākais vīns, Ksenofons atsaka, ka neesot formulas par vienu vienīgu vislabāko. „Vieta,  laiks, līdzcilvēki un noskaņojums – tas viss kopā ir ļoti svarīgi vīna baudīšanas procesā. Ja vīnu dzer bērēs, tad neviens īpaši nepievērš uzmanību, kāds tas ir, jo cilvēku psiholoģiskais stāvoklis ir skumjš un nomākts. Kāzās, dzerot vidējas kvalitātes vīnu, ikviens teiks, ka tas ir ļoti gards, jo atrodas lieliskā kompānijā un priecīgos apstākļos. Sarkanvīns, kas baudīts pusdienu laikā un šķiet sliktas kvalitātes, romantisku vakariņu laikā sveču gaismā kopā ar mīļoto cilvēku būs visgaršīgākais visā pasaulē.”

Ksenofons atspēko iebildumu, ka neskaitāmie vīna baudīšanas likumi - ar kādu ēdienu un kādās situācijās - bieži vien aizbiedē prom no vīna plauktiem veikalos, sacīdams, ka zināšanas palīdz, tomēr tās nav svarīgas un vajadzīgas: „Visskaistākais ceļojums ir pašam atklāt, kādas garšu kombinācijas patīk vislabāk. Viena lieta ir izlasīt kādā tūrisma ceļvedī, ka Arahova ir skaista vieta Grieķijā, un cita lieta ir doties uz turieni un apskatīties savām acīm.

Ejot pastaigā, norādes gar taciņu malām tev noteikti palīdzēs neapmaldīties, taču no norādījumu lasīšanas vien nekāda pastaiga nesanāks.”

Vīns tiek izmantots arī ēdiena gatavošanā, un grieķu vīnzinis atzīst, ka lielākā daļa cilvēku pieļauj kļūdu, pievienojot ēdienam sliktas kvalitātes vīnu, kas viņiem negaršo. „Ēdiena gatavošanā ir jāizmanto labas kvalitātes vīns, lai arī rezultāts uz šķīvja ir labs. Vai tad cilvēks iet uz veikalu un speciāli izvēlas sliktas kvalitātes gaļu, jo tā ir lētāka? Kāpēc tad tā rīkojas ar vīniem?” vaicā Ksenofons un sniedz padomu, ka no brīža, kad tiek atvērta vīna pudele, to vajadzētu izdzert trīs dienās.

Dzēriena garša izmainās jau no pirmās uz otro dienu, trešajā dienā pēc pudeles atvēršanas garša ir vēl vairāk mainījusies, un ceturtajā vīns neder nekam citam, kā vienīgi izliešanai izlietnē.

Apgalvojums, ka lētāks vīns var būt garšīgāks un labāks nekā dārgs, pēc Ksenofona domām neatbilst patiesībai. Ļoti retu reizi tā varot atgadīties, turklāt bieži vien šī sajūta var rasties tiem, kuri vīnu praktiski nemaz nelieto. „Man, kurš izdzēris divus vīna ezerus, ir citi kritēriji nekā tam, kurš ir izdzēris vienu spainīti, tomēr katra viedoklis ir jāciena, jo vīns ir personīga un privāta lieta. Tieši tāpat kā ēdiens, ticība un mīlestība. Vienam patīk slaidas un garas blondīnes, citam patīk īsas un apaļīgas tumšmates. Tas ir personīgi, un neviens nevar teikt: „Man ir labāka gaume nekā tev, un es zinu labāk par tevi.” Dārgāks vīns noteikti ir labāks, tomēr svarīgāks ir cits jautājums, - vai tas garšo vai negaršo.”

Lai arī nav iespējams izcelt vienu vislabāko vīnu, ko ražo Grieķijā, sadalot valsti astoņos reģionos, katrā no tiem var atrast vienu labāko:

 

Centrālā Grieķija – „Neilis” tiek ražots no vienām no labākajām baltajām vīnogām „Malagouzia”, tas ir ar izteiksmīgu ābolu, bumbieru un citrusu aromātu un atsvaidzinošu pēcgaršu.

 

Egejas salas – „Santorini” ir piešķirts aizsargātas ģeogrāfiskās vietas nosaukums, kas nozīmē, ka no „Assyrtiko” vīnogām ražotā vīna izcelsme var būt tikai Santorini sala. Vulkāniskās izcelsmes augsne piešķir vīnam unikālu un neatkārtojamu garšu. 

 

Jonijas salas – „Robola” ir Kefalonijas salā ražots baltvīns ar svaiga citrona aromātu, kas 2010.gadā tika iekļauts 100 labāko vīnu sarakstā.

 

Epirus un Tesālijas reģions – „Moi, Je M’ne Fous” ir spilgts un mundrs rozā vīns, ar draiskulīgu etiķeti, ražots no „Muscat de Hambourg” vīnogām un piepilda glāzi ar lielisku, saldu augļu aromātu.

 

Trāķijas reģions – „Avdiros” tiek ražots no vietējām „Limnio” un „Pamiti” vīnogām, tam ir intensīva sarkana krāsa, žāvētu augļu un garšvielu aromāts, bagāta un patīkama pēcgarša.

 

Peloponēsas pussalas reģions – „Palivou estate” vīns tiek ražots no slavenajām „Agiorgitiko” vīnogām. Tas ir tumši violetas nokrāsas, ar melno ķiršu un vaniļas garšu un šokolādes piegaršu, nogatavināts franču ozolkoka mucās vienu gadu un 6-8 mēnešus pudelēs.

 

Maķedonijas reģions – „Naoussa” tiek ražots no „Hinomavro” sarkanajām vīnogām, tam ir skābo ķiršu un saldo tomātu garša, kas ir ar lielisku koncentrāciju un labi strukturēta ar miecvielām.

 

Krēta – „Epilogos” ir saldais vīns, kas tiek ražots no „Kotsifali” vīnogām. Tam ir sarkano augļu un garšvielu aromāts, bagātīga un ilga pēcgarša, ko sniedz 5 gadu nogatavināšana ozolkoka mucās.

80% no lielveikalu plauktos esošajiem grieķu vīniem maksā no 10 līdz 18 eiro. Šajā kategorijā 90% vīnu ir labas kvalitātes, tāpēc prātīgāk būtu iegādāties vīnu speciālizētos dzērienu veikalos, kur cilvēki daudz vairāk piedomā pie kvalitātes, jo lielveikalos pārdod, ko vien izdodas atrast. Samaksājot 25 eiro par vīna pudeli, ir mazāka iespējamība nopirkt sliktas kvalitātes vīnu, bet par pieciem eiro bieži vien var gadīties sliktas kvalitātes vīns, tomēr vienmēr ir jāatceras, ka svarīgāk par kvalitāti ir tas, vai dzēriens garšo.

Ksenofons atzīst, ka viņš nedzer tikai un vienīgi vīnu, tomēr tas ir viņa iecienītākais dzēriens: „85% ir vīns, 10% - ūdens un 5% - citi dzērieni. Ir dienas, kad neizdzeru nevienu glāzi vīna, bet ir dienas, kad līdz pat piecām.” Vairāk par piecām glāzēm dienā gan viņš nedzerot, un arī saviem bāra darbiniekiem ir noteicis, ka, gadījumā, ja viņš vēlas sesto glāzi vīna, viņiem ir tiesības neklausīt un neapkalpot.

Ir veikti daudz un dažādi pētījumi saistībā ar to, kā vīns ietekmē veselību. Lielākā daļa no zinātniekiem iesaka dienā izdzert vienu glāzi vīna, apgalvojot, ka, piemēram, sarkanvīns mazina kāri pēc saldumiem, atbrīvo no stresa, samazina asinsspiedienu un sirds slimību risku, kā arī novērš ļaundabīgu audzēju attīstīšanos. Ksenofons pievērš uzmanību, ka pētījumi parasti norāda, ka sarkanvīns palīdz kādām vienām veselības problēmām, bet baltvīns – citām, tomēr viņš tic, ka zinātnieku pētījumiem varētu būt taisnība. „Cik daudz lietu ir svētījis Jēzus Kristus? Maizi un vīnu! Vai šis dzēriens būtu tik nozīmīgs reliģijā pirms vairāk nekā 2000 gadiem, ja tas nodarītu ko ļaunu veselībai?” vaicā vīnzinis.

„Alus netiek pieminēts nevienā ticībā. Dieva dēls nav svētījis degvīnu. Un arī zinātnieku pētījumi liecina par labu vīnam. Jā, protams, ir jāņem vērā, kurš apmaksā pētījumus, taču nav tādu pētījumu, kas apgalvotu, ka „McDonald’s” pārtika ir veselīga. Vienalga, cik daudz naudas gribētu maksāt „McDonald’s”, tādus pētījumu par veselīgiem burgeriem nevar būt. Nedomāju, ka pienāks diena, kad kāds apgalvos, cik veselīgi ir apēst katru dienu divus burgerus, lai būtu laba sirds veselība.”

Protams, ka vienmēr ir jāseko līdzi, cik daudz vīna tiek izdzerts. Zinātnieki noteikti neiesaka izdzert muciņu dienā. Diennakts devai nevajadzētu pārsniegt 150 mililitrus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti