Ja kādam ir kas neskaidrs par vieglatlētiku, sporta veida statistiķis Andris Staģis šo problēmu ātri atrisinās, jo viņš perfekti orientējas visu disciplīnu rezultātos visos laikposmos.
„Es biju desmitcīņnieks," atceras Staģis. „Barjeras un kārtslēkšana man vienmēr sagādāja mokas. Bet esmu uzrakstījis grāmatu par kārtslēkšanu, tagad par barjerskriešanu... Sākumā man bija viss vienkāršs - kadiķa koka šķēps, no bērza pagales nozāģēts disks, bet, kad sāku trenēties pie Jekabsona, viss aizgāja nopietni. Treneris atbalstīja mani – man ir garš augums, viņš teica: tev veseris būs labs, tev garas rokas.
Esmu ļoti gandarīts, ka kaut daļa no manis krātās statistikas, hronikām iet kādā grāmatā vai materiālos".
Staģis lepojas, ka savulaik taču mums bija trīs izcili barjerskriešanas disciplīnas pārstāvji Eiropā Igors Kazanovs, Guntis Peders un Staņislavs Olijars. Kādēļ grāmata tapusi tieši šogad? Tādēļ ka 10 izcili barjeristi atzīmē apaļas jubilejas – piemēram, šogad mēs svinētu 95 gadu jubileju Imantam Gailim, kas pirmais noskrēja distanci ātrāk par 16 sekundēm. 85 gadi Viesturam Kumuškam. Jānis Saulīte pirmais skrēja ātrāk par 14 sekundēm.
Andris Staģis sarakstījis vairākas grāmatas — par Jāni Lūsi, divas par šķēpa mešanu, par kārtslēkšanu, izveidojis sporta enciklopēdiju, ikgadējās Latvijas vieglatlētikas gadagrāmatas. Viņa mūža darbs ir vieglatlētikas vēsture, ar kuras fragmentiem jau divus gadus var iepazīties žurnāla „Sporta Avīze" lasītāji. Jau publicēts veikums līdz 1940. gadam, statistiķis jau ticis līdz 1970. gadam, turpina darbu arī pie grāmatas par šķēpmešanu - tā sakot darbs dzen darbu.
P.S. Alfrēds Alslēbens bija pirmais Latvijas desmitcīņnieks, tātad arī barjerskrējējs, - viņš startēja 1912.gada Stokholmas olimpiskajās spēlēs desmitcīņā un ieguva 12. vietu.
