Satupuši uz saules visvairāk apspīdētā zara, zvirbuļi Dziesmu svētku parkā bauda ziemas dzestrumu. Ik pa laikam paceļas spārnos, aplido kādu apli, bet drīz vien atkal atgriežas, jo te viņus vienmēr gaida garāmgājēju un parka regulāro apmeklētāju atstātais cienasts.
„Rīgā bieži vien barotāji sūdzas, ka putni saulespuķu sēklas noēd, bet speķi nē, cits atkal – ēd sēklas, neēd speķi. Putni ir kā cilvēki – vienam garšo kaut kas viens, citam – cits. Eksperimentējot var atrast, kas garšo jūsu putniem,” skaidro Latvijas Dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko.
Ornitologs stāsta par pārtiku, kas var iegaršoties putniem: "Visvienkāršākais speķa gabaliņš - dzilnīši, zīlītes un dzeņi lidos, knābās, būs priecīgi. Otrs variants - saulespuķu sēklas, grūbas, prosa.”
Noteikti jāatceras, ka putniem nedrīkst dot neko sālītu, jo sāls ļoti kaitē viņu gremošanas sistēmai. Tāpat nav atļauts piebarot ar saldumiem, cepumiem, vafelēm.
Taču pats galvenais noteikums - ja gribat barot putnus, dariet to regulāri.
Ja zināt, ka kaut vai uz nedēļas nogalēm būsiet prom no mājām, labāk barošanu nemaz nesākt. „Putni atrod jūsu barotavu, saprot, ka tur ir bezmaksas kafejnīca, atlidos, ēdīs un pieradīs un katru dienu apmeklēs. Ja jūs neesat mājās vai citu iemeslu dēļ nepabarojat, viņi katru stundu lidos klāt. Un, ja neatradīs barību, var aiziet bojā. Ja putns ir paēdis, viņam nekaitē pat -20 grādi, bet, ja viņš ir badā, tad arī -2 grādi var viņu nogalināt,” saka Boiko.
Ūdensputnus, īpaši gulbjus, ziemā labāk nebarot vispār.
Jo viņi pie baltmaizes pierod tik ātri, ka gaidot kārtējo ēdienreizi, bieži vien neaizlido prom, reizēm pat iesalst un tad ir galvassāpes gan ornitologiem, gan glābējiem.
Tomēr – ja piebarošanu jau esat uzsākuši, tā jāturpina līdz pat pavasarim – kad uz ūdeņiem vairs nav ledus un temperatūra gan dienā, gan naktī ir stabili plusos.