Irbins ir vienīgais no septiņiem Latvijas pārstāvjiem, kas ir iekļuvis ekspedīcijas uz Marsu „MarsOne” otrajā kārtā. Misijas mērķis ir nodibināt civilizācijas nometni uz Sarkanās planētas. Konkursā pieteicās vairāk nekā 200 000 cilvēku un nākamajā kārtā ir iekļuvuši tikai 1058 dalībnieki. Tiesa, pirmajā ekspedīcijā uz Marsu dosies vien četri cilvēki.
Irbins ir zinātnisko centru veidotājs, ceļotājs un piedzīvojumu meklētājs – Irbins pirmais Latvijā ir palaidis kosmosa zondi „Zinoo-1”. Kosmoss ir viņa aizraušanās jau kopš bērnības.
Nākošais solis – ir jāiziet diezgan detalizēta medicīniskā pārbaude. Atkarībā no tās viņi veiks nākamo atlasi, un tad jau nākamajā kārtā viņi aicinās uz intervijām, būs kaut kādas simulācijas, darbs komandās un izveidos ap 100 cilvēku lielu kodolu, ar kuriem strādās intensīvāk,” projekta nākotni ieskicē Irbins.
Projekta laikā ir plānots izveidot apmetni, regulāru ūdens padevi, mājokļus un veikt citus darbus. Viņš tic, ka par krāpšanu nevar būt ne runas, jo savu vārdu ir devuši pasaulē atzīti zinātnieki.
Vienvirziens – tas, protams, ir vienvirziens, un tas ir pamatots arī ekonomiskiem aprēķiniem, jo tas ir lētāk un vienkāršāk (..) Ja mēs uz Marsa vēlamies veidot pastāvīgu komūnu, tad es domāju, ka 30 gadu griezumā būs tehnoloģijas, kas palīdzēs cilvēkus nogādāt atpakaļ uz Zemes,” saka Irbins.
Viņš atzīst, ka lēmums cīnīties par nokļūšanu uz Marsu nācis lēnām. „Es saliku kopā visus argumentus – gan loģiskos, gan emocionālos, un lēmums, protams, nāca lēnām un galu galā nosliecos, ka „uz to ir jāiet”, nezinot, kā tas viss veidosies. Daudzi saka, ka projekts mainīsies: varbūt tas apvienosies ar ķīniešiem, krieviem vai amerikāņiem. Bet dalība šajā projektā, iespējams, pavērs arī Latvijai kaut kādas iespējas piedalīties pieaugošajā kosmosa industrijā pasaulē,” stāsta Irbins.
Viņš ir pārliecināts, ja neizdosies aizlidot uz kosmosu, viņš izmantos iegūtās zināšanas citos projektos tepat uz Zemes.
