„Venta-1" uzbūvēts jau pirms diviem gadiem un šobrīd atrodas Brēmenes universitātē, kur tiek tehniski pilnveidots. Vēl vajadzīgi vibrāciju un temperatūras testi, taču tie būs atkarīgi no konkrētā raķešu nesēja, kas satelītu nogādās kosmosā. Latvijas nanosatelīts ir savādāks nekā Lietuvas un Igaunijas līdzinieki.
„Ja lietuviešu satelīts prot pārraidīt trīs prezidentes vārdus lietuviešu valodā, tad mūsējam šī tehniskā daļa ir stipri lielāka. Mums ir tā sauktā automātiskās identificēšanas sistēma uzstādīta, kas no kosmosa var kontrolēt kuģu kustību. Šai informācijai var būt komerciāla un zinātniska nozīme," skaidro Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra vadošais pētnieks Aigars Krauze.
Zinātnieks cer, ka „Venta-1" izplatījumā dosies šogad, un iespējams, ka to orbītā ievadīs Krievijas nesējraķete. Taču konkrētu laiku viņš negrib minēt, jo līdz šim termiņus vairākkārt nācies pārlikt. Iepriekš bijušas sarunas arī ar ASV un Eiropas kosmosa aģentūru un Indiju.
Satelīta palaišana ir atkarīga no ļoti daudziem apstākļiem:
„Mazie satelīti ir kā līdzpasažieri lielajām komerckravām, un stipri iepriekš nekādi līgumi netiek slēgti. Viņi vadās pēc principa - ja raķešu nesējā paliek vieta, tad var paņemt līdzi arī šādus. Viņi tā arī saka, un arī šobrīd mums ir mutiski un arī rakstiski solījumi, jā - tehniski tas ir iespējams, ļoti iespējams, ka tajā un tajā brīdī mēs jūs paņemsim, bet viņi pagaidīs, kamēr noformēs lielās komerckravas. Arī šobrīd ir piedāvājums no indiešiem. Jā, jūs varētu, piemēram, 2014. gada augustā lidot, bet orbīta ir ekvatoriāla. Tas nozīmē, ka mūsu pavadonis riņķos tādā orbītā, ka mēs no Latvijas nemaz neredzēsim. Līdz ar to mūsu radiostacija un studentu pieredze, kas varētu būt, uzturot sakarus un komandējot šo satelītu, kļūtu nenozīmīga."
Pēdējos gados satelītu palaišanas cenas strauji augušas neveiksmju dēļ, kas piemeklējušas Krievijas un Indijas nesējraķetes. Projekta autori cer, ka pietiks naudas, lai apmaksātu „Ventas-1" lidojumu.
„Precīzo summu uzzina, kad noslēdz līgumu. Bet pasaulē tās cenas ir 20 -25 tūkstoši eiro par vienu kilogramu. Un tā mums jārēķinās - līdz 200 tūkstošiem eiro būtu vajadzīgs priekš tā. Finansējums ir saglabāts un pietaupīts no šī projekta," saka Krauze.
Latvijas pirmais satelīts radās kā Ventspils Augstskolas projekts, lai piesaistītu studentus un rosinātu jauniešos interesi par inženierzinātnēm. Lielu daļu izdevumu sedz Izglītības un zinātnes ministrija. Kā norāda zinātnieki - lai arī Latvija nekad nebūs kosmosa lielvalsts, tomēr valsts finansējums šai nozarei ir vajadzīgs.
„Diez vai raķetes palaidīsim un satelītus arī sērijveidā neizgatavosim, bet tās ir ikdienas tehnoloģijas, ko mēs katrs izmantojam - GPS savos mobilajos telefonos, kartes, dažādās lietas, kuras ir iespējams, ja mums ir satelīts un ja mums ir kompetence savu tehnoloģiju ievietot kādā satelītā, - tas jau vien norāda uz mūsu tehnisko sasniegumu līmeni, kas ir tas plusiņš."
Par labu valsts tēlam gan nenāk fakts, ka Latvija nav radusi iespēju, lai jau šogad samaksātu dalības maksu Eiropas Kosmosa aģentūrā. Tam vajadzīgs gandrīz miljons latu. Kā norāda zinātnieki, ja Latvija iestājas Eiropas Kosmosa aģentūrā, iemaksu var atpelnīt ar dažādiem zinātniskiem pētījumiem un projektiem.
