Mēneša laikā Lubāna ezerā ielūzušas vismaz 12 automašīnas, stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) speciālists Dainis Tučs. Oficiālas statistikas gan nav, jo glābēji par šiem gadījumiem netiek informēti. Četras no mašīnām iestrēgušas ledū netālu no krasta, bet pārējās astoņas nogrimušas ūdenī. DAP pārstāvis Tučs raidījumam "Vides fakti" rāda, ka ir ļoti daudzi dažādi meža ceļi, pa kuriem makšķerniekiem iespējams uzbraukt uz Latvijas lielākā ezera.
Raidījumam "Vides fakti" izdevies sazināties ar viena no ielūzušā auto īpašnieku Edgaru: "Braucot ārā, sajaucu ceļus. Ar 20 – 30 kilometriem stundā mašīna pa slidenu ūdeņainu ledu vienkārši ieslīdēja iekšā un cauri... Mācība jau būs - kā dāvana par to, ka Dievs nav devis prātu. Neko darīt."
Ezera apkārtnes iedzīvotājiem mašīnu izvilkšana šogad jau kļuvusi par peļņas avotu. Minimālā samaksa, kas tiekot prasīta par šo darbiņu, esot 100 eiro.
"Divi baļķi un nirējs. Šo mašīnu dabūja ārā ar traktoru. No krasta nav liels attālums, bija 200 metru trose un mašīna izvilkta ārā," zina stāstīt DAP speciālists Dainis Tučs, piebilstot, ka traktors šajā gadījumā varējis palikt krastā.
No automašīnas āliņģī palikuši vien eļļas traipi, maisi, dēļi un pudeles. Tikmēr pats slīkonis šobrīd nogādāts tuvējā servisā. 26.februāra vakarā ezerā ielūza jau 13.automašīna šajā ziemā.
80 kvadrātkilometru milzīgais ezers un visa tā apkārtne ir dabas lieguma teritorija. Tā izveidota, lai aizsargātu lielāko Latvijas mitrāja kompleksu. Ezers ar saviem krastiem ir unikāla vieta migrējošiem putniem un izcila ligzdošanas vieta īpaši aizsargājamām putnu sugām, piemēram, mazajam ērglim, jūras ērglim, zivju ērglim, ziemeļu gulbim un daudziem citiem.
DAP uzskata par nepieņemamu situāciju, ka pa aizsargājamo teritoriju atļauts brīvi pārvietoties ar automašīnām. Pēc katras automašīnas ielūšanas ezerā var rasties piesārņojums ar naftas produktiem.
"Veidojas plāna kārtiņa uz ūdens. Tas samazina gāzu apmaiņu, piesātinājums ar skābekli samazinās un tam ir ietekme uz visu dzīvo radību, kas atrodas ūdenī. Gala rezultātā barības ķēdes veidā mēs, cilvēki, šo piesārņojumu dabūjam atpakaļ, apēdot zivis, kuras šeit aug. Ja runā par ūdens putniem, tad šī plānā kārtiņa, kas izveidojas uz ūdens, nokļūst uz putna spalvām, tas apgrūtina putna pārvietošanos un dzīvotspēju," skaidro DAP Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize.
Parasti gada laikā Lubānā nogrimst viens auto. Šā gada dramatiskajos skaitļos vietējie iedzīvotāji vaino plaisu, kas negaidīti parādījusies uz ezera. Minētā plaisa vienas dienas laikā izpletusies pāri ezeram aptuveni piecu kilometru garumā un 10 metru platumā. Tā bijusi liktenīga vismaz divām automašīnām.
Kāds raidījuma "Vides fakti" sastaptais makšķernieks Vilmārs stāsta, ka vēl kādai automašīnai šajā vietā par mata tiesu izdevies izglābties no nogrimšanas, šoferim iespiežot grīdā gāzes pedāli: "Pat redz, rūdīts zvejnieks ar 20 gadu pieredzi "Ņivā" pārskrēja pāri, automašīnas riteņu diski bija beigti."
Masveida mašīnu slīkšanā, kas pagaidām vēl nav prasījusi neviena cilvēka dzīvību, makšķernieki vaino gan savus amata brāļus, gan vietējo slūžu darbību.
"Šogad varbūt tāpēc, ka ar slūžām regulē ūdeni un ledus cilājas. Arī tad, kad makšķerē, jūt, ka ledus kaut kur plīst, jo ir troksnis un āliņģī ūdens kustas. Kad mašīnas nobrauc garām, arī tad ūdens šūpojas iekšā," pieredzē dalās makšķerniece Inese.
Tā kā ezers nav pārāk dziļš - vien aptuveni divus metrus, visi noslīkušie auto jau nogādāti krastā. Tomēr tas netraucē citiem pat biezas miglas apstākļos stūrēt ezerā.
"Ja zivis gribas, tad nav bail," ļoti lakonisks ir autovadītājs un zvejnieks Bruno.
Dienas otrajā pusē, kad migla beidzot ir izklīdusi, Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti" uz ezera ledus pamana auto, kas pa ledu traucas lielā ātrumā. Tie izrādās vietējie zvejnieki, kuri ezerā izlikuši tīklus. No ielūšanas nebaidās, taču sola, ka šī būšot pēdējā dienā, kad šoziem brauc ezerā.
"Es domāju, ka tie makšķernieki, kuri nodarbojas ar licencētu zveju, zina tās vietas, kur vispirms izskalojas un kur ir visbīstamāk braukt," stāsta zvejnieks Jānis.
Lubāna ezers atrodas Madonas un Rēzeknes novadu teritorijās. Tieši šīs pašvaldības ir tiesīgas noteikt aizliegumus automašīnām un cilvēkiem atrasties uz ledus. Tā kā šādas tiesības pašvaldībām ir tikai no 1.janvāra, tās neesot paspējušas pietiekami ātri reaģēt. tiek solīts, ka uz nākamo ziemas sezonu kaut kas lietas labā tikšot darīts.
"Domāju, ka kurš katrs un ar kuru katru mašīnu nevarētu braukt, bet pilnīgi aizliegt – es neesmu šādas politikas piekritējs. Mums ir jārod risinājumi, kā mehanizēti pārvietoties pa Lubānu, jo Lubāns ir liels un ar kājām visur neaiziesi," sacīja Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters ("Vienotība").
Kā labs piemērs tiek minēts Peipusa ezers un ledus ceļi pāri jūrai Igaunijā. Tur auto satiksme pa ledu tiek rūpīgi regulēta, ir uzstādītas ceļa zīmes un regulāri tiek kontrolēts ledus biezums. DAP vēlas rosināt izmaiņas un turpmāk pa Lubānu atļaut pārvietoties tikai ar specializētiem transportlīdzekļiem, piemēram, sniega motocikliem. Abas pašvaldības ir gatavas šo priekšlikumu apspriest, lai gan apzinās, ka kontrole nākotnē prasīs papildu līdzekļus.
"Izsniedzam atļaujas rūpnieciskās zvejas veicējiem pārvietoties ar mehāniskiem transportlīdzekļiem. Varētu izsniegt atļaujas arī tūrisma pakalpojuma sniedzējiem un šādā veidā šeit varētu attīstīties makšķerēšanas tūrisms," uzskata DAP Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize.
Skaidrs ir tas, ka turpināt tādā pašā veidā vairs nedrīkst. Pašvaldībām ar steigu ir jāmeklē risinājums, kā kontrolēt automašīnu plūsmu pāri ezeram, tādā veidā mazinot kaitējumu apkārtējai videi.
