Ezera tīrīšanā pārsvarā tiek izmantots īpaši izgatavots āķis, ko velk ar laivu, tāpat pamestie zvejas rīki tiek meklēti ienirstot, savukārt tuvāk krastiem brauc ar nelielām airu laivām. Un Ungura ezera atradumi krājas kaudzē – gan atrastie zvejas tīkli, gan makšķerauklas. "Patreiz makšķerēšanā šādas makšķerauklas gandrīz neizmanto, skaidrs, ka tās ir vecās. Dažādas makšķerēšanas barotavas, rīki, ir arī pa kādam spīdīgam vizulim," rāda PDF Baltijas jūras un saldūdeņu programmas vadītājs Ingus Purgalis.
Tā kā zvejas rīki pārsvarā tiek izgatavoti no sintētiska materiāla, tie ūdeņos var nostāvēt vairākus gadu desmitus, turpinot nekontrolēti gūstīt zivis, tāpat arī nirējputnus vai dzīvniekus. Tos gan pagaidām nav nācies atrast, taču tīklos sapinušās un bojāgājušas zivis. "Mēs aptuveni rēķinājām, ka tas varētu būt apmēram kilograms uz katru tīkla metrāžu. Tātad, ja to pareizina dienā, nedēļā, mēnesī un gadā, tad šī tonnāža sanāk milzīga un tie ir lieli zaudējumi ne tikai dabai, zivju populācijām, bet arī pašiem cilvēkiem, kas dzīvo šo ezeru tuvumā," skaidro Purgalis.
Ezeru pārmeklēšanā tiek izmantota arī tāda makšķerniekiem pazīstama ierīce kā eholote, kas skenē grunti un, piemēram, Raiskuma ezerā ļāvusi atrast arī vairākas nogrimušas autoriepas un pat divas zvejas laivas.
Tās gan ārā necels, bet norādīs koordinātes ezera apsaimniekotājiem. Līdz ar spoku tīklu meklēšanu tiek zīmētas arī ezeru dziļumkartes, kas pēc tam būs publiski pieejamas ikvienam makšķerniekam un zinot zivju paradumus, ļaus labāk orientēties ezerā. "Brekšiem patīk dzīvot bedrēs pa vidu vai gar kantēm, gar malām, asariem patīk, kur ir akmeņi, līdakām patīk zāļu kantes vai pašas zāles. Un ja tu zini, kas kur aug un kas kur ir, tad daudz mazāk laika aiziet vienkārši neko nedarot," pastāstīja kampaņas “Spoku tīkli” atbalstītājs Mārtiņš Balodis.
Akcija “Spoku tīkli” norit, lai samazinātu pamestu un pazaudētu zvejas rīku apjomu Latvijas ezeros. Šāda kampaņa Latvijā tiek veikta pirmo reizi, un jau pirmajā kampaņas nedēļā no Ungura ezera tika izvilkti 15 kilogrami bezsaimnieka zvejas rīku.
Praktiskie darbi plānoti Ungura, Raiskuma, Sāruma, Auciema un Riebiņu ezeros katru nedēļu līdz 15.augustam.
Projekts “Spoku tīkli” veidota ar mērķi veicināt sabiedrības vides apziņu un iedzīvotāju izpratni par pamestu un pazaudētu zvejas rīku negatīvo ietekmi uz zivju resursiem un kopējo ekosistēmu. Jau vairākus gadu desmitus zvejas rīku izgatavošanā izmanto dabā ļoti lēni sadalošos sintētiskos materiālus. Vairums no zvejas rīkiem tiek norauti, pazaudēti vai atstāti ezeros, turpinot gūstīt zivis un citus ezera iemītniekus un pakļaujot tos neizbēgamai nežēlīgai bojāejai.
Termins „Spoku tīkli” apzīmē ūdenstilpnēs pazaudētos un atstātos zvejas rīkus, kas turpina nekontrolēti gūstīt ūdens iemītniekus. Pasaulē ir veikti vairāki pētījumi par „Spoku tīklu” ietekmi uz ekosistēmu, kuros skaidri norādīta to aizvien pieaugošā negatīvā ietekme un nepieciešamība veikt pasākumus norauto un atstāto zvejas rīku meklēšanai un neitralizācijai.
Latvijas iekšējos ūdeņos atrodas liels apjoms šādu zvejas rīku, kas apgrūtina zivis, putnus un citus ūdens iemītniekus, degradējot vides kvalitāti un ekosistēmu.
