Sāvienas ezera ledus biezums šoziem pārsniedzis 20 centimetru atzīmi, un pieredzējušie zemledus makšķernieki ar laika apstākļiem ir apmierināti - saule spīd, ledus biezs un pat asais vējš netraucē pilnībā nodoties savam vaļaspriekam. Pieredzējušie copētāji gan smejoties atzīst, ka sacensībās zivis lāgā neķeroties, taču ne vienmēr loms ir tas galvenais.
„Ļoti labs atpūtas un relaksācijas veids no visa. Atbrauc, neko nedomā, ķer tikai zivi... - aizgāja… pa tukšo... - Nodarbojos ar šo zveju tā intensīvi gadus četrus. Bērnībā arī vienmēr tētis gāja zvejot, gāju līdzi, bet ziemā agrāk gan neķēru, tāpēc ka ziemā auksti! Bet tad vienā gadā sadūšojos,” stāsta zemledus makšķerniece Ilze Barūkle.
Lielāko lomu izvilka kalsnavieši - vairāk nekā 13 kilogramus, taču visiem dalībniekiem lielākā daļa loma sastāvēja no raudām, asariem un grunduļiem. Viktors Ūdris ir vīrs ar lielu zemledus copmaņa pieredzi un sacensības organizē jau 14 gadu garumā. Viņš uzskata, ka šis sporta veids balstās tikai uz pašu makšķernieku entuziasmu:
„Sacensību azarts - tas ir viens. Otrs - vai jums nepatīk šādā saulainā dienā - labi, vējiņš šodien pūš, bet dieniņa ir ļoti skaista, - teiksim, pastaigāt pa ezeru, satikt kolēģus, "cīņubiedrus"? Es domāju, ka tas ir ļoti patīkami.”
Lai arī zemledus makšķernieki šoreiz ar copi ezerā ir apmierināti, diemžēl, kā atzinuši Vides risinājumu institūta pētnieki, Sāvienas ezera kopējā ekosistēma nav iepriecinoša. Pirms četriem gadiem ezerā tika salaisti 6000 līdaku mazuļu, taču nevienu līdaku kontrolzvejā līdz šim tā arī nav izdevies notvert.
