Kā vēsta latviešu tautas ticējums, visiem lauku darbiem jābūt padarītiem līdz Mārtiņiem, jo tad sākas Ziemassvētku gaidīšanas laiks. Atslodze no dārzu darbiem bieži vien iet roku rokā ar vasaras darbos pārpūlētām rokām. Pārpūles rezultātā var rasties diskomforts un rokās pat sāpes, kuras nevajadzētu atstāt bez ievērības.
Liela daļa roku slimību veidojas fiziskas pārpūles rezultātā. Bieži vien pie vainas ir pat tik nevainīga nodarbe kā adīšana, tamborēšana un citi rokdarbi, kā arī darbs ar datoru, dārza darbi, veļas mazgāšana un sīku remontdarbu veikšana. Biežāk ar šādām problēmām saskaras sievietes gados un cilvēki, kas vecāki par 35 gadiem, taču ar tām var saskarties arī jaunāki cilvēki.
Ja tiek pamanītas kādas izmaiņas, jūtamas sāpes vai diskomforts rokā vai elkonī, svarīgi ir savlaicīgi doties pie ārsta. Ielaižot slimības, ir grūtāk sasniegt labus ārstēšanas rezultātus. Lai izvairītos no šīm slimībām, ieteicams strādāt komfortablā pozā, izmantot ergonomiskus darbarīkus, ievērot atpūtas brīžus ik pēc 30-40 minūtēm, kā arī darba drošību.
Mikroķirurģijas centra rokas ķirurgs Aivars Tihonovs norāda, ka biežāk sastopamajās roku saslimšanas ir karpālā kanāla sindroms, stenozējošais ligamentīts, tā dēvētais tenisista elkonis, Dekervēna slimība un gangliji.
Karpālā kanāla sindroms
Karpālais kanāls ir veidojums plaukstas pamatnē, caur kuru iet saliecējcīpslas un vidusnervs, kas nodrošina jutību vairākumam pirkstu. Slimības, traumas, pārpūle vai ilgstošas vienmuļas kustības var izraisīt nerva saspiedumu. Tas rada sajūtu, ka tirpst pirksti, it īpaši naktīs, parādās sāpes, dedzināšana un ir traucētas plaukstas funkcijas.
Sākotnēji karpālā kanāla sindroma novēršanai var palīdzēt pretiekaisuma medikamenti vai šinas, bet ja tie nelīdz, jāveic plaukstas ķirurģiska operācija, pēc kuras brūce sadzīst aptuveni divu nedēļu laikā. Operācijas rezultāts ir atkarīgs no tā, cik ilgi nervs ir bijis saspiests, tādēļ jo ātrāk dodaties pie ārsta, jo labāki būs ārstēšanas rezultāti.
Stenozējošais ligamentīts
Stenozējošo ligamentītu jeb „ieklemmējušos” pirkstus rada ilgstošs smags un vienmuļš darbs. Šī slimība ir biežāk sastopama reimatoīdā artrīta slimniekiem, cukura diabēta pacientiem, taču var parādīties arī pavisam veseliem cilvēkiem. Slimības simptomi ir sāpoši pirksti, to pamatnē virs cīpslām veidojas kustīgs sabiezējums, kura dēļ nevar saliekt un atliekt pirkstus.
Sākotnēji stenozējošā ligamentīta ārstēšanā var palīdzēt šinas vai steroīdu injekcijas, bet, ja tie nelīdz un joprojām nevar saliekt un atliekt pirkstus, nepieciešama plaukstas operācija. Tās laikā ar nelielu griezienu plaukstas ādā tiek paplašināts tunelis cīpslas slīdēšanai.
Laterālais epikondilīts jeb tenisista elkonis
Tā saucamais tenisista elkonis ir viena no visbiežāk sastopamajām slimībām, kas izraisa sāpes elkonī. Tas rodas no regulāras apakšdelma un elkoņa locītavas pārslodzes. Tā kā ilgstoša vienveidīga piepūle neļauj saitēm atpūsties, rodas dzīslu iekaisumu un asas sāpes kustoties. Biežāk ar šo slimību saskaras cilvēki vecumā no 35 līdz 65 gadu vecumam. Riska grupā galvenokārt ietilpst manuālā darba veicēji – santehniķi, gleznotāji, dārznieki, galdnieki, apkopējas, konveijera strādnieki, mūziķi, kā arī sportisti, kas nodarbojas ar rakešu sporta veidiem.
Profilaktiski līdzēs speciāli vingrojumi un regulāra roku atpūtināšana. Var veikt pašmasāžu un elkoņa locītavu apaļveida kustības, kā arī ieteicams pēc iespējas nodarbināt otru, nesāpošo roku. Ja sāpes nepāriet, noteikti jāvēršas pie ārsta, kas noteiks diagnozi un ieteiks labāko ārstēšanas metodi.
Dekervēna slimība
Sāpes īkšķa pamatnē un virs spieķa kaula rada viens no biežākajiem tendinītiem - Dekervēna slimība. Sāpes reizēm ir tik stipras, ka roka kļūst izteikti vājāka. Klasiska ir „āmura kustības” pazīme, kurā pacientam saņemot savu īkšķi plaukstā un atdarinot āmura sišanas kustību parādās izteiktas sāpes. Rūpīgi iztaustot sāpīgo cīpslas rajonu var sajust mazus bumbulīšus - cistiņas, kuras ir pildītas ar cīpslas kanāla šķidrumu.
Higromas jeb gangliji
Higromas ir ar želejveidīgu masu pildīti pūšļi jeb labdabīgi veidojumi rokā, kas saistīti ar locītavām. Sākotnēji veidojumi pamanāmi kā mazi bumbulīši zem ādas, kas pakāpeniski aug lielāki. Visbiežāk pacienti sūdzas par sāpēm rokās. Operācijas laikā tiek izņemts veidojums, un, ja nepieciešams, tiek veikta histoloģiska izmeklēšana. Operācija nepieciešama arī gadījumos, kad tiek pieļauta ļaundabīga veidojuma iespēja.
