Neizpratni izraisa arī koku izciršana, tāpēc Vides pārraudzības valsts birojs nolēmis, ka projektam nepieciešams pilns ietekmes uz vidi novērtējums.
Slampes pagastā zemnieku iesētie ziemāju lauki robežojas ar Ķemeru Nacionālā parka teritoriju. “Tieču” saimniecības īpašnieks Aldis Stepanovičs nav pārliecināts, ka pēc projekta realizēšanas, kas paredz grāvju aizbēršanu, lauki ar laiku nepārplūdīs. Jau pieredzēts, ka 2004.gadā, mainot Slampes upes gultni, pārplūdušas visas vērtīgās pļavas.
“Pavasarī, ja stāv ūdens uz laukiem, tas kavē sēju, un meliorācijas sistēmas nonāk zem ūdens, un pēc pāris mēnešiem tās aizaug ar zaļaļģi un ir bojātas. Mums vajag garantijas. Kaut vai ar valdības lēmumu vai Tukuma domes lēmumu, ka mums visu kompensēs,” spriež Stepanovičs.
Ķemeru pārpurvošanas projekts Eiropas fondiem un Latvijas valstij izmaksās teju vai miljonu eiro. Projekta koordinātors Jānis Ķuze skaidro, ka darbi notiek tikai uz valsts zemēm Ķemeru parka teritorijā. Arī mežs, par kura izciršanu iedzīvotāji nemierā, pagājušā gadsimta sākumā bijis purvs.
“Mūsu mērķis ir panākt, lai tur atkal aug sfagnu sūnas, aug spilves, mājo purva putni, un lai to panāktu, jāpaceļ ūdens līmenis, lai nodrošinātu hidroloģisko režīmu, un arī jānojauc šī mežaudze,” skaidro Ķuze.
Zemnieki, kuriem katrs auglīgais lauks un pļava un katrs koks mežā liekas saudzējami, grūti saprast projekta jēgu.
“Tie koki, ko viņi grib cirst... Tas nav normāli! Un tur nevar izvest [kokus] ārā, tur ir purvs. Un nocirst un atstāt sapūšanai... Jārēķina, kam ir lielāka vērtība – atstājot augt vai nocērtot,” saka Smārdes pagasta iedzīvotājs Edgars Krūmiņš.
Pirms kaut ko dara, jāveic izpēte, kādas sekas var izraisīt pārsteidzīga darbība, uzskata arī Ķemeriem blakus esošā meža īpašnieks Modris Vainovskis.
“Pašiem īstenotājiem prasot, vai ir veikta meža inventarizācija tajos nogabalos, ko lemts izcirst vai nopludināt, prasot, kādas bioloģiskas vērtības tur ir, projekta īstenotāji nevar atbildēt. Tā kā es uzskatu – pirms šiem projektiem vajag veikt pētījumus, aprēķinus, un tad saprastu konkrēti – tajā platībā ir aizsargājamas vērtības vai nav,” saka Vainovskis.
“Šeit ir nacionālais parks, mērķis ir novērst meliorācijas nelabvēlīgo ietekmi. Rūpīgi jāizvērtē, ko meliorācijas sistēma dara – susina mežus vai purvus, kuriem ir cits mērķis,” norāda Ķuze.
Par to, ka Ķemeru Nacionālā parka projektam ir nepieciešams pilns ietekmes uz vidi novērtējums, iestājas arī Vides pārraudzības valsts birojs.
“Ietekmes uz vidi novērtējums ir domāts, lai - pirms pieņemt lēmumu - darīt vai nedarīt -, izvērtētu, kā šī darbība varētu ietekmēt aizsargājamās biotopu sugas, tai pašā laikā nodrošinot situāciju, ka nepalielināsies plūdi,” norāda Vides pārraudzības valsts biroja direktors Arnolds Lukševics.
Pret Ķemeru pārpurvošanas projektu ir savākti 700 iedzīvotāju parakstu. Projekta noslēgums paredzēts nākamā gada augustā, bet tā realizētāji lēš, ka termiņš būs jāpagarina, jo vides novērtējums darbus varētu aizkavēt. Turklāt savs vārds būs sakāms arī Ķemeru parkam līdzās esošām pašvaldībām.
