Pēc provizoriskajiem aprēķiniem, lai izbūvētu prettrokšņu sienas Ogres novadā, no pašvaldības budžeta nepieciešami teju seši miljoni eiro. Izskanējis pat viedoklis, ka pilsētā vajadzētu ieviest maksas caurbraukšanas kartes, tādējādi nodrošinot līdzekļus. Piemēram, Ciemupē, kur paredzēta viena no sienām, dzīvojošie iedzīvotāji ieceri sauc par ekstru.
„Nu mums liela vajadzība nav, troksnis vairāk dzirdams no dzelzceļa nekā no automašīnām, tās mums netraucē,” saka ciemupietis Andris. Arī Ciemupes pagasta iedzīvotāji Elīna un Aivars neuzskata, ka tāda siena būtu vajadzīga.
Savukārt aptaujātie iedzīvotāji Ogres pilsētā norāda, ka nepieciešamība pēc trokšņu samazināšanas esot. Savulaik jautājums ticis aktualizēts, paplašinot Daugavpils šoseju Ogrē. Ogres iedzīvotāja Irēna atceras, ka izolācijas sienas izbūve apsolīta, bet nu solījumi aizmirsti – palikuši tikai kāds koks un krūmi…
Saskaņā ar izstrādāto rīcības plānu, prettrokšņu sienas iecerēts izbūvēt vietās, kur satiksmes intensitāte ir vairāk nekā trīs miljoni transportlīdzekļu gadā. Savulaik ar lūgumu Ogri iekļaut plānā Satiksmes ministrijā vērsusies Ogres pašvaldība, šobrīd gan norādot, ka ieceri nav iespējams realizēt trūkstošo līdzekļu dēļ. Savukārt plāna realizētāja „Latvijas Valsts ceļi” Tīkla daļas projektu vadītājs Guntis Grāveris norāda, ka minētais ceļa posms ir pašvaldības īpašums:
“Tā kā atbilstoši Ministru kabineta noteikumu 13.punktam par trokšņa robežlielumu pārsniegšanu ir atbildīga persona, kuras īpašumā, lietošanā vai valdījumā esošā trokšņa avota darbības dēļ ir pārsniegti trokšņa robežlielumi, tad par trokšņa stratēģiskās kartes un rīcības plāna izstrādi autoceļa A6 posmam 34,00-39,10 kilometros atbildīga ir Ogres pašvaldība,” saka Grāveris.
Ogres pašvaldības pārstāvji gan šobrīd esošo situāciju nekomentē, norādot, ka esot pāragri spriest par tālāko plānu. Tiek noliegta arī izskanējusī informācija par ieceri veidot maksas caurbraukšanas kartes. Līdzšinējais rezultāts - rīcības plāns izstrādāts, bet bez finansiāla seguma.
