„Pesto ir? Mums ir pieci kilogrami kartupeļu, viena kastīte paipalu olu, truša gaļa,” izdalot produktus, pasūtījumu pārbauda Siguldas tiešās pirkšanas pulciņa dalībniece Zane. Siguldas pagasta kultūras nama pagrabiņā saņemt pasūtītos produktus siguldieši nāk darba dienas beigās. Tiešās pirkšanas pulciņš pilsētā darbojas aptuveni gadu. Sarakstā ir ap 80 cilvēku, bet aktīvi darbojas 25 - 30 pircēji. Aktīvi darboties nozīmē arī apmēram reizi sešās nedēļas brīvprātīgi uzņemties dežuranta pienākumus - produktus no zemniekiem saņemt un sadalīt.
Zane Ruģēna-Bojāre ir viena no pirmajām tiešās pirkšanas kustības aizsācējām Latvijā. Viņa saka, ka liels bums šobrīd vērojams Rīgā - ir deviņi pastāvīgi pulciņi un veidojas četri jauni. Reģionos pulciņi darbojas Ikšķilē, Siguldā, Valmierā, Cēsīs, Smiltenē, top arī Jelgavā un Ogrē.
Pašlaik Latvijā tiešie bioloģiskās pārtikas pircēji varētu būt ap 500 ģimeņu.
„Un vēl interesanta tendence, kas iepriecina, cilvēki darba vietās sāk domāt par to, kā veidot pulciņu, kas viņiem īstenībā ir atvieglojoši, jo savstarpēji tas kolektīvs jau darbojas un arī ar telpām nav problēmu. Šobrīd visvairāk koncentrējas uz Vidzemes pusi tie pulciņi, ir žēl par Kurzemi un Latgali, jo Latgalē īstenībā ir ļoti daudz bioloģisko zemnieku,” novērojusi Zane Ruģēna-Bojāre. Viņa kopā ar domubiedriem labprāt palīdz izveidoties jauniem pulciņiem, izskaidrojot tiešās pirkšanas būtību un praktiskos aspektus. Cilvēki, kuri nevēlas vai nespēj ziedot savu laiku dežūrām un talkām pie zemniekiem, esot maz, un atsakās retais.
„Tās grūtības ir sākumā, kamēr izveidojas sistēma,” saka Sandra, viena no pirmajām Siguldas tiešās pirkšanas pulciņa dalībniecēm. „Mēs bijām tikai kādi desmit vai pat mazāk cilvēku, un, kā tad tu tam zemniekam lūgsi - lūdzu, atvediet man piecus litrus piena vai dažus kilogramus kartupeļu. Bet ļoti ātri tā lieta aiziet,” viņa atceras.
„Tu ieej lielveikalā, tur vairāk nav, ko nopirkt. Tu esi pieradis pie labiem produktiem, esi tā kā nedaudz izlutināts,” stāsta Valmieras pulciņa iniciatore Irēna Tjuniņa-Feldberga.
Irēna pie tiešās pirkšanas pieradusi, kamēr dzīvoja Rīgā. Pārcēlusies uz dzīvi Valmierā, viņa nolēma tiešās pirkšanas pieredzi pielietot tur. Samērā lielais pulciņš - ap 50 cilvēku - veiksmīgi darbojas piekto mēnesi. Piesaistīt jaunus dalībniekus palīdzējis arī sižets vietējā televīzijā.
Sākumā gan bijušas šaubas, vai valmieriešiem tāds pulciņš vajadzīgs. „Kad es sāku, likās - nu vai aizies tai Valmierā, tiešām likās, gan jau katram ir, kur dabūt burkānus un kartupeļus, un diez vai būs pieprasījums. Bet izrādās, ka tā nav! Man pašai nav nekādu dižo lauku vai radu laukos. Arī drošu mazdārziņu nav tik viegli dabūt. Zemes pleķīti var dabūt, bet tas ir kaut kur Valmieras novārtē, kur to nevar uzpasēt. Un tad tu tur strādā, iesēj kaut ko un beigās kāds cits novāc tavu ražu,” zina stāstīt Irēna.
„Ja jau Smiltenes veikalos ir dārzeņu nodaļa, tad jau acīmredzot nebūt ne visi smiltenieši visu izaudzē paši,” spriež Jānis Puntulis. Viņš ir tiešās pirkšanas pulciņu aizsācējs gan Smiltenē, gan arī vienā pulciņā Rīgā. Smiltenē bioloģisko pārtiku katru nedēļu pērk 15-20 cilvēku, Mūkusalas ielā Rīgā ir ap 30 vietu.
„Ja Smiltenē galvenokārt tiek pieprasīti piena produkti, gaļa, olas, bet dārzeņi varbūt mazāk, tad Rīgas pulciņos dārzeņi un zaļumi veido pat lielāko daļu.
Rīgā tomēr ir daudz izplatītāki dažādi veģetārisma paveidi - veģetārieši, vegāni, svaigēdāji,” atšķirības skaidro Jānis.
Viņš stāsta, ka viņš tiešās pirkšanas kustībā redz iespēju neļaut iznīkt lauku mājām un palīdzēt mazajām saimniecībām, lai cilvēki laukus nepamet un rūpējas par lauku produktu klāsta daudzveidību. Tas ir viens no daudzajiem iemesliem, kāpēc cilvēki iesaistītās tiešajā pirkšanā.
„Vienai daļai arī, manuprāt, šis lokālpatriotiskais aspekts. Apziņa, ka tu pērc vietējo, atbalsti vietējo ražotāju.
Protams, nāk klāt arī rūpes par vides aizsardzību, jo šīs bioloģiskās saimniecības daudz mazāk piesārņo apkārtējo vidi. Tās arī saglabā šo lauku kultūrainavu, kultūrvidi,” iemeslus iesaistīties tiešajā pirkšanā klāsta Jānis.
Tomēr visbiežāk kā savu motivāciju darboties pulciņā cilvēki min bio produktu dabisko izcelsmi, garšu, svaigumu un veselīgumu. Līdzīgi domā arī Kristīne no Siguldas: „Drīzāk tas, ka tā ir bioloģiska [pārtika]. Ja tas ir krējums, tad tas ir kā lauku krējums. Garšīgi!”
Bez starpnieka un ar zemāku cenu
Atšķirībā no eko veikaliņiem, bioloģisko produktu cenas pulciņos ir zemākas, jo nav starpnieka.
Gan Smiltenē, gan Siguldā eko veikali bijuši, bet bankrotējuši, stāsta Siguldas pulciņa dalībniece Liene: „Es domāju, ka mazpilsētā eko veikalam ir diezgan grūti. Pašreiz nav tās iespējas. Daži eko produkti ir Rimi nopērkami, tie gan vairāk ir Skandināvu līnijas.”
Iesaistoties vai veidojot tiešo pircēju grupu, neviens nesaņem nekādu samaksu, tāpēc pulciņu mērķis nav konkurēt ar eko veikaliem, drīzāk sadarboties.
„Tur, veikalos jau ir visādi šampūni un pamperi un viss kaut kas sadzīviski svarīgs, līdz ar to tādā veidā mēs nekonkurējam. Bet, kas attiecas uz svaigo dārzeņu piedāvājumu un olām, un tādām lietām, jā. Mēs esam arī mēģinājuši sadarboties ar eko veikaliem. Mums ir bijis pulciņš eko veikala telpās ar tādu mērķi, ka cilvēks atnāk un dabū par labu cenu dārzeņus un tos produktus, ko varbūt veikalam arī nav tik izdevīgi tirgot. Veikaliņā viņš var nopirkt veļas pulveri un tādas lietas.”
Daži zemnieki arī atsakās piedalīties tiešajā pirkšanā. Tiem, kuru produkcija ir iepakojumā un salīdzinoši ilgi ir svaiga, izdevīgāk to tirgot ir tikai eko veikalos.
Ne revolūcija, ne konkurents
Tiešās pirkšanas kustība nav nekas revolucionārs, saka Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs. Tāpēc arī tās ietekme uz mazo pārtikas veikalu ķēdēm nav īpaši jūtama.
Arī Zane piekrīt, ka tiešā pirkšana nav revolūcija, bet vienkārši laba alternatīva: „Mūsu kustības pamatā nav nekāds „pret” - pret lielveikalu vai pret mazveikalu. Mēs ne pret ko neprotestējam, mēs vienkārši piedāvājam citu alternatīvu ar pievienoto vērtību - tiešo komunikāciju. Ir ļoti liela sabiedrības daļa, kas nekad neiesaistīsies tiešajā pirkšanā, kuriem nav ne laika, ne intereses un ir vieglāk aiziet uz veikalu un nopirkt, kas ir vajadzīgs.”
Zanei regulāri zvanot jauni interesenti par Rīgas pulciņiem, tomēr daudzi no tiem jau ir pilni - ja būtu vēl vairāk cilvēku, dežuranti nespētu tik lielu produktu apjomu sadalīt. Tāpēc cilvēki tiek aicināti veidot jaunas grupas. Arī Siguldā varētu veidoties jauns tiešās pirkšanas pulciņš, domā siguldietes Liene un Sandra.
Jāpiebilst, ka tiešās pirkšanas procesā nodokļi netiek apieti. Produktu apgrozījuma daudzumu zemnieki norāda savā dokumentācijā, uzskaitot ieņēmumus.
