Nedēļas sākumā Rīgas centrā mainījušās Merķeļa ielā un Brīvības bulvāra sākumā izvietotās četras sabiedriskā transporta pieturvietas, kuru vietā nu palikušas trīs. Lai arī medijos parādījās informācija par izmaiņām, piemēram, neredzīgajiem un vājredzīgajiem tas sagādājis nepatīkamus brīžus, meklējot ceļu uz citu pieturvietu.
Es esmu strādājošs cilvēks ar redzes problēmām un jau 16 gadus eju pa šo maršrutu, gaidu savu 14. autobusu, bet izrādās. ka tas noņemts no pieturas Merķeļa ielā. Es biju izmisumā, jo tālāk bija ļoti grūti šķērsot Tērbatas ielu, kur ir liela satiksme. Adaptēties ir ļoti grūti kaut vai pārdesmit metros, jo ir jāskaita katrs solis, lai aizietu pareizajā virzienā,” stāsta vājredzīgā Raita.
Latvijas Neredzīgo biedrības Rīgas pilsētas organizācijas pārstāvei Līgai Ķikutei ir tuneļveida redze, taču redzes atlikums ir pavisam sarucis un sieviete pārvietojas ar balto spieķi. Daudzu gadu laikā viņa palēnām apguvusi Rīgu pa kvartālam un arī ceļu uz vajadzīgajām pieturām iegaumējusi pēc orientieriem, bet tagad jāapgūst jauni. Līga atzīst, ka atsevišķa ziņa Neredzīgo biedrībai no „Rīgas satiksmes” kādu laiku pirms šādām izmaiņām būtu ļoti nepieciešama
„Tas būtiski atvieglotu mums dzīvi, jo mēs tad varētu cilvēkus sagatavot vismaz morāli, ka būs izmaiņas, un cilvēks tad būtu gatavs, nevis viņam kaut kur ir jādodas un viņš pēkšņi meklē to vajadzīgo pieturu un zaudē laiku, un citi uz viņu gaida, un tas prasa arī nervus. Tā var būt kāda ārsta vizīte vai teātris, kurp jādodas, jo arī cilvēki ar redzes problēmām dzīvo savu dzīvi un viss notiek. Un tad tās pieturas vienkārši ir jāiemācās no jauna,” skaidro Līga.
Bieži vājredzīgajiem ir grūti ieraudzīt arī tabulas ar transportu numuriem pieturvietās. Arī tās „Rīgas satiksme” nupat daudzviet nomainījusi uz jaunām, iezīmētas arī dažādas krāsas, nošķirot transporta veidus. Taču vājredzīgie var saskatīt vien dzeltenā un melnā kombināciju, kas šobrīd atvēlēta tikai vienā no tabulas ailēm, lūkojoties uz ceļa zīmi Merķeļa ielā, stāstīja vājredzīgā Antra Balode:
„Ar to sabiedriskā transporta maršrutu numuru plāksni ir tā, ka uz dzeltenā ar melniem cipariem var redzēt, bet uz tā zilā ar melniem nevar redzēt. Un šeit tā tabula ir arī augstāk un es neko neredzu.”
Lai arī dialogu neredzīgie ar „Rīgas satiksmi” uztur, taču nedz uzņēmums, nedz, jāteic, arī paši neredzīgie ir runājuši par jauno tabulu saredzēšanas problēmām vai vajadzību pēc atsevišķas informācijas par kādām izmaiņām. Līga Ķikute gan norāda, ka sabiedrībā arī kopumā ir nepilnīga izpratne par neredzīgo vajadzībām.
„Ir tā, ka neizprot, kas cilvēkam dažādu redzes slimību gadījumā ir vajadzīgs. Visi saprot, ka ir pilnīgi neredzīgie, un saprot, ka ir normāla redze, bet kas ir pa vidu starp šiem stāvokļiem - cilvēki nesaprot. Un patiesībā ir ļoti daudz dažādu slimību, un redze zūd ļoti dažādi, un cilvēkiem ir dažādas vajadzības. Taču tā saskatāmā krāsu kombinācija dzeltenais ar melnu ir vidējais aritmētiskais kopsaucējs, kas var atvieglot dzīvi ļoti daudziem, bet tā ir tā lieta, kas pie mums vēl ļoti klibo,” saka Līga Ķikute.
„Rīgas satiksmes” pārstāvis Viktors Zaķis atzīst, ka informācija izplatīta iepriekš vismaz nedēļu un patiešām nebūtu šķēršļu to nosūtīt vēl kādām biedrībām, kam tas būtu vajadzīgs. Savukārt kāda starptautiska vienota standarta, pēc kura veidot pieturvietu zīmes, pagaidām neesot, un arī atrast kompromisu, lai zīmes būtu ērtas visiem, ir sarežģīti.
„Ir izskanējis arī viedoklis ka varbūt nelikt krāsas, lai atšķirtu transporta veidus, bet likt priekšā burtus. Taču, piemēram, tramvajs un trolejbuss ir grūtāk atdalāmi un vajadzīgs tad vairāk burtu, un tad atkal ir jāsamazina arī burtu lielums, kas savukārt atkal noved pie citām sekām. Taču noteikti gribu aicināt vērsties „Rīgas satiksmē”, ja ir kādas nopietnas problēmas ar pieturām, un mēs varam šos jautājumus izskatīt. Taču jāatzīst, ka šis process ir sarežģīts, jo bieži šīm biedrībām arī savstarpēji nesakrīt viedoklis - kas vienām labi, otrām slikti. Arī šeit atrast kompromisus nav vienkārši,” secina Viktors Zaķis.
„Rīgas satiksmes” izmaiņas skārušas sabiedrisko transportu, kas no Merķeļa ielas dodas Brīvības ielas, Sarkandaugavas un Vanšu tilta virzienos.
