Rīgas Dzemdību namā daudzas zāles aizņemtas. Vienā dabiski dzimst pat dvīnīši, bet citā – māmiņa laiž pasaulē mazuli, kurš puncī iekārtojies otrādi. Pēdējos gados lielākajā dzemdību vietā valstī vērojamas vairākas labas tendences. Ir samazinājies ķeizargriezienu skaits. Un pieaudzis dzemdību un jaundzimušo skaits. "Jā, ja salīdzina ar pērno gadu, ir par 115 vairāk," priecājas Dzemdību centra virsārste Linda Grīnberga.
Krīzi te juta tieši. Bailēs un neziņā par nākotni ģimenes par mazuļiem izšķīrās piesardzīgi. Piemēram, 2011.gadā te dzima tikai 5753 mazuļi, tikpat maz, cik ap 2000.gadu. Bet kopš 2012.gada jaundzimušo skaits pieaug. Pie tam, bieži ģimenē, kur jau ir pusaudži, atkal ienāk mazulīši.
"Pēdējos gados aizvien vairāk māmiņas 35-37 gadu vecumā laiž pasaulē trešos un ceturtos. Dažkārt saka: es biju jauna, tagad ir laiks, labklājība, citas iespējas, un grib vēlreiz iziet cauri bērniņa mīļošanas, auklēšanas un audzināšanas procesam," stāsta virsārste Grīnberga.
Ar katru gadu mazuļu Latvijā dzimst vairāk. Tas redzams arī statistikas datos. Pamatīgu plusu pērnā gada statistikai dod arī 300 dvīņu pāri, kas piedzimuši pērn un trīnīši, kas nākuši pasaulē piecās ģimenēs. "Šis skaits ir pieaudzis, kad bija 260 dvīņi, noteikti to var saistīt ar neauglības ārstēšanu. Protams, ir sieviešu skaits vecumā, kad dzimst bērni, dzimst otrie, trešie, papildus stimuls ekonomikā, arī pabalsti ietekmē," skaidro Sociālās statistikas departamenta direktora vietniece Baiba Zukula.
Tajā pat laikā Latvija, tāpat kā visa Eiropa, lēnām noveco. Un panākt pozitīvu izrāvienu, kad dzimst vairāk iedzīvotāju nekā mirst, vienkārši nav iespējams.
"Tas tā sauktais summārais dzimstības koeficients, bet tas ir augstāks kā Portugālē un Vācijā," turpina Sociālās statistikas departamenta pārstāve Zukula. Tikpat daudz mazuļi kā vidēji Latvijā dzimst sievietēm Francijā, Islandē, Skandināvijas valstīs. Vismaz pagaidām šī ir viena no retajām jomām Eiropā, kur mēs izceļamies pozitīvi.
