Kūlas dedzināšanas rezultātā ir izdeguši 6818 hektāri Latvijas teritorijas un nodegušas 88 ēkas un būves, savukārt 2013.gadā izdega 1884 hektāri teritorijas un nodega 44 ēkas un būves.
Nodegušo ēku skaits gada laikā ir divkāršojies, bet izdegušo teritoriju lielums pieaudzis 3,6 reizes.
Lielākais kūlas ugunsgrēku skaita pieaugums ir tieši Latvijas novados, kur kūlas ugunsgrēku skaits, salīdzinot ar 2013.gadu, ir pieaudzis no 1480 līdz 3006 kūlas ugunsgrēkiem.
No lielajām pilsētām visvairāk kūlas ugunsgrēku šogad reģistrēti Daugavpilī, kur ugunsdzēsēji glābēji dzēsa 354 kūlas ugunsgrēkus, otrā vietā ir ierindojusies Rīga ar 268 ugunsgrēkiem, bet trešajā vietā – Jēkabpils ar 107 kūlas ugunsgrēkiem. Daugavpilī kūlas dedzināšanas rezultātā ir izdeguši gandrīz 274 hektāri. Savukārt vismazāk kūlas ugunsgrēku reģistrēts Ventspilī un Valmierā, attiecīgi 19 un 32 ugunsgrēki.
Novados visvairāk kūlas ugunsgrēku dzēsti Daugavpils novadā, kur to skaits sasniedzis 246 un izdeguši 1095 hektāri teritorijas, savukārt Rēzeknes novadā ugunsdzēsēji glābēji devušies uz 163 kūlas ugunsgrēkiem, kas norisinājušies 641 hektāra platībā, un Gulbenes novadā – uz 143 kūlas ugunsgrēkiem, kas plosījušies 265 hektāru platībā.
2014.gadā tikai Mērsraga novadā nav reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks.
Zemes īpašniekiem un pašvaldību vadītājiem rudenī būtu jāsakopj sev piederošās teritorijas, lai pavasarī samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu. Pavasarī cīņa ar kūlas ugunsgrēkiem jau ir cīņa ar sekām.
Ja rudenī lauki un arī pilsētas, dzelzceļa un ceļa malas būs sakoptas, nebūs kūlas, kam pavasarī degt.
