Ja pavasaris lielākoties asociējas ar masveidīgu kūlas dedzināšanu, tad šogad arī rudens laikā sausā zāle deg un ugunsdzēsējiem nākas saņemt izsaukumus, atzīst VUGD Latgales pārvaldes operatīvais dežurants Juris Borskis. Daļa zemju īpašnieku tādā veidā cenšas noslēpt laikā neizdarīto – nenopļauto un nenovākto zāli, arī salmus no graudu laukiem, ko vienkārši mēģina nodedzināt, pārliecināts vides speciālists Jānis Silovs.
Viens no lielākajiem kūlas ugunsgrēkiem nesen dzēsts Daugavpils novadā - tie bija 10 hektāri. Tomēr lielākoties lauksaimniekus nevar vainot kūlas dedzināšanā, par to pārliecināts Daugavpils novada domes Finanšu pārvaldes budžeta un ieņēmumu daļas vadītājs Jānis Vanags. Turklāt, lai sekmētu lauku sakopšanu, pašvaldības var sekmēt to ar nodokļu palīdzību, un tas tiek darīts, saka Vanags.
Iespējams, kāds no šādas nekoptas zemes īpašniekiem savu neizdarību cer atrisināt ar kūlas dedzināšanu. Tomēr zemnieki, kas patiesi strādā, tā rīkoties nav ieinteresēti, jo ir sankcijas, kas uz to iedarbojas, uzsver lauku konsultante un agronome Janīna Kursīte.
Lai mazinātu kūlas degšanu, ugunsdzēsēji aicina zemes īpašniekus un arī pašvaldības sakopt sev piederošās teritorijas, jo sekas šiem ugunsgrēkiem var būt bēdīgas, analizējot situāciju Latgales reģionā, secina Juris Borskis.
Jo sakoptāka teritorija, jo lielāka varbūtība, ka ugunsnelaimes nebūs, tātad attiecīgi izpaliks arī liesmu nestie zaudējumi.
