Gudrona dīķu sekas būs jūtamas pat pēc 70 gadiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Padomju laikos Rīgas Naftas pārstrādes un smēreļļu rūpnīca nolēma ražošanas laikā radušos kaitīgos blakusproduktus izgāzt aptuveni 30 kilometru attālumā no Rīgas - divos karjeros. Tikai 1986.gadā šī dabai kaitīgā nodarbe tika pārtraukta un pagāja vēl 25 gadi, kamēr tika atrasts finansējums abus karjerus iztīrīt. Šobrīd vairs nav aprēķināms, kādu postījum dabai šāda vilcināšanās ir nodarījusi un to, cik putnu šajos dīķos ir aizgājuši bojā ziemas laikā, melno vielu noturot par ūdeni.

Kādreiz parastam karjeram cilvēki varēja brīvi piekļūt klāt, tur nebija nekādu žogu. Tomēr pirms aptuveni 50 gadiem kāds izdomāja, ka šī būtu brīnišķīga vieta, kur izgāzt sērskābo gudronu.

Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti" devās aplūkot sagandēto teritoriju. No dienvidu dīķa katru dienu tiek izsūknētas aptuveni 60 tonnas toksiskās vielas. Šo projektu finansē Eiropas Savienība un tā kopējās izmaksas ir 30 miljoni eiro.

Vasaras vidū iedzīvotāji un arī preses pārstāvji tika aicināti aplūkot, kā notiek attīrīšanas darbi. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš (Nacionālā apvienība) toreiz bija pārliecināts, ka dīķu sakopšanas darbi nākamgad noslēgsies.

"Kad es pirmo reizi ieraudzīju šo dīķi, kas ir 4,9 hektāru liels un pilns ar dažādām ķīmiskām vielām, (sērskābais gudrons ir tikai nosaukums, tur iekšā ir daudzas citas vielas), tad pirmais, kas man nāca prātā – kurš tādu noziegumu pret vidi varēja vispār paveikt?" sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš.

Sakopšanas darbi arī sākotnēji neritēja tā, kā bija plānots. Tie vienu brīdi tika pārtraukti, jo

valsts institūcijas bija veikušas neprecīzas, iespējams, pat nekompetentas analīzes, kā rezultātā dīķus izsūknēt nebija iespējams - toksiskā viela momentā sabojāja visus sūkņus.

Nācās mainīt stratēģiju un bija nepieciešams papildu finansējums. Tagad ar dīķu attīrīšanas darbiem viss sokas veiksmīgi.

"Mums ir uzstādīts torņa celtnis, kurš smeļ ārā gudronu. Gudrons tiek iesmelts konteineros, kuri pēc tam tiek svērti. Nosvērtais gudrons tiek izgāzts boksos, kur tas tiek sajaukts ar "RDF", kas ir no atkritumiem atgūts kurināmais, kurā tas iegūst konsistenci, lai to varētu ielikt iekārtās un pārstrādāt. Tālāk materiāls tiek sagatavots transportēšanai uz "Cemex", kur tas tiek utilizēts," procesu skaidro “Skonto būve” projektu vadītājs Rihards Kalniņš.

2015.gadā abiem gudrona dīķiem pa virsu tiks izveidots sarkofāgs tā, lai lietus ūdeņi šajās vietās nesūcas zemē un virsū tiks iesēta zaļa zālīte.

Viss izklausās ļoti skaisti, tomēr Vides aizsardzības klubs (VAK) ir gatavs iepilināt darvas karoti šajā medus mucā (ja par šo objektu tā vispār drīkst teikt).

"Vispār jāsaka, ka tas ir kauna traips, ka pa šiem gadu desmitiem mēs esam tikuši tikai līdz starta līnijai," sacīja VAK prezidents Arvīds Ulme un piebilst: "Tas nav tā, ka tagad izsmelsim un viss būs kārtībā. Vilciens ir jau aizgājis, ko mēs nemaz nenoķersim."

Lai gan dīķu izsmelšanas darbi ir apsveicama un ļoti nepieciešama lieta, arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides modelēšanas centra direktors Aivars Spalviņš ir skarbs pret tiem cilvēkiem, kuri uzskata, ka ar šiem darbiem gudronu dīķu problēma tiks atrisināta.

"Nav jau liela gudrība tīrīt tur, kur ir bijis dīķis, jo tas viss tāpat kustēsies uz priekšu," sacīja RTU Vides modelēšanas centra direktors Aivars Spalviņš.

"Ja mēs salīdzinām ar tādu slimību kā vēzis, tad šinī brīdī tiek izgriezts augonis, bet, kā zināms, tai slimībai galvenā problēma ir metastāzes, un šajā gadījumā metastāze ir tas gudrona dīķu saturs, kas nonācis pazemes ūdeņos," līdzības velk Spalviņš.

Katrs dīķis ir piesārņojis aptuveni 140 hektārus apkārtējās zemes. Toksisko vielu kokteilis, kas 60 gadu laikā iesūcies zemē, lēnām, bet mērķtiecīgi plūst uz Gaujas pusi.

"Var prognozēt, ka 20-30 gadu laikā ziemeļu dīķa piesārņotais ūdens sasniegs Gauju un to piesārņos. Dienvidu dīķis uzvedas akurāt tāpat, bet tā kā tas ir tālāk un radīts vēlāk, tad tur jāgaida 60 – 70 gadi, kamēr tas notiks," prognozē Aivars Spalviņš. Piesārņojuma slānis ar gruntsūdeņu palīdzību plūst uz upi aptuveni 30-40 metru dziļumā. Tas nozīmē, ka pēc divdesmit gadiem Gaujā tas iesūksies no apakšas.

Precīzas analīzes neesot, kas tieši virzās uz Gauju un kā šo vielu nokļūšana upē ietekmēs tās ekosistēmu, bet Aivars Spalviņš pieļauj, ka nekas labs tur nevar būt.

Par to, ka šī viela ir ļoti kaitīga dabai, varētu liecināt apkārt dīķim nokaltušie koki.

"Šobrīd Valsts vides dienests (VVD) seko līdzi sanācijas darbiem Inčukalnā, Gudronu dīķu teritorijā. Ir veikti vairāki kontrolurbumi, lai noteiktu ķīmisko vielu izplatību  konkrētā teritorijā, kur notiek sanācijas darbi. Paralēli sanācijas darbiem ik gadu Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) veic pazemes ūdens un virszemes ūdens monitoringu, kas  šobrīd uzrāda, ka ūdens kvalitāte Gaujas upē ir labā līmenī," raidījumam "Vides fakti" sacīja VVD pārstāve Jūlija Ņikitina.

Uzraudzīts tiek tikai rajons, kur atrodas pats dīķis un Gaujas upe, bet kas notiek starpposmā starp šiem objektiem, nevienam nav zināms. Nav skaidrs, kā gudrona dīķu saturs uzvedas zem zemes, kādas ķīmiskas reakcijas tur notiek.

"Laika ir maz, bet tas nav jāizdara rītdien. Ir pietiekami daudz laika, lai izdarītu kompetentas analīzes. Liela loma ir kvalificētai ķīmiķu ekspertīzei. Ja vietējie eksperti nespēj šo uzdevumu atrisināt, tad jāmaksā ārzemju  ekspertiem, lai ir zināma skaidrība," uzskata Aivars Spalviņš. Viņš spriež, ka ir jāveic nopietni pētniecības darbi un tad jāizstrādā un jārealizē plāns, kā glābt upi. Tomēr ir vēl viena stratēģija.

"Pati vienkāršākā pieeja ir nedarīt neko un uzskatīt - kas tad tur ir liels, varbūt tas ir ekvivalents tam, ko viena pilsēta, kas atrodas Gaujas krastā, piesārņo tāpat," vērtē Spalviņš.

Tomēr RTU Vides modelēšanas centra direktors uzskata, ka saprātīgāk būtu aprēķināt, cik tas maksās un vai ir vērts ar to nodarboties: "Manuprāt, ir vērts vismaz izpētīt, kādi ir draudi."

Citādi var sanākt tā, ka par vairāk nekā 30 miljoniem eiro sakopta tikai aisberga redzamā daļa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti