Valmieras Stacijas ielas 13. nama vecākā Dzidra Skrastiņa rāda mērierīci, kuras rādījumi tagad, sākoties apkures sezonai, jāpieraksta. Jaunā pētījuma mērķis noskaidrot, kā nodrošināt komfortablāku klimatu siltinātā mājā. Iepriekš līdzīgi bija jāuzskaita arī atkritumu daudzums un ūdens patēriņš.
„Bija speciālās lapās jāpieraksta, cik reižu iets dušā, cik reizes mazgā vešu – strādājam paši sev un citiem par mācību, esam tie pionieri,” atceras Anita Martinsone, kura ir viena no nama iedzīvotājām, kas piekritusi piedalīties šajos pētījumos. Viņa atzīst - tikai tagad tā īsti redzi, kur aiztek ūdens:
Visvairāk aiziet, veļu mazgājot, arī tualete daudz paņem.”
Statistikas dati liecina par to, ka Eiropas valstīs viens iedzīvotājs diennaktī tērē vairāk nekā 100 litrus dzeramā ūdens. Pirmajā brīdī šķiet liels daudzums, bet ikdienā tā ir ēst gatavošana, mazgāšanās, tualete - šķiet, ko gan var ietaupīt? Bet izrādās - ar apdomu saimniekojot, var gan.
„Kādi secinājumi? Daži dara tā – kamēr krānā vēss ūdens, to notecina kādā spainī, ko tad lieto tualetē. Ja nedaudz pataupa, tomēr sakrājas,” saka Dzidra Skrastiņa.
Šobrīd, kad mūsu ikdienā ienāk modernāka sadzīves tehnika, ir lielāka iespēja ekonomēt ūdeni. SIA „Valmieras ūdens” tehniskais direktors Ivars Ķiksis stāsta, ka tā patēriņš uz vienu iedzīvotāju tomēr samazinās, ja izmanto jaunāko piedāvājumu.
Bet šāda izpēte, piemēram, par ūdeni, kā apliecina kaimiņu igauņu pieredze, noder arī citās jomās. „Pētījumi parāda paradumus, parāda vajadzības, un tad var pierādīt naudas devējiem līdzekļu piesaistes nepieciešamību rekonstrukcijai, jaunu tīklu būvniecībai, ūdens piegādei, notekūdeņu attīrīšanai,” saka Ķiksis.
Iedzīvotāju galvenā ieinteresētība ir redzēt, ko gala rezultātā paradumu maiņa dod viņu maciņam. Piemēram, šajā projektā pētot atkritumu šķirošanu, kā secina projekta „Valmieras gudrais nams” vadītāja Kristīne Melece, viens nav karotājs, jo daudzdzīvokļu namā atbildība sadalās uz visu māju.
Projekta galvenais mērķis, kad būs veikti visi pētījumi un apkopoti rezultāti, izdarīt secinājumus, kas varētu noderēt ikvienam.
Ja cilvēks izvēlas ilgstoši maksāt lielus rēķinus, bet nav gatavs investēt risinājumos, kas palīdzētu ietaupīt naudu, noteikti iemesls nedrīkst būt zināšanu vai informācijas trūkums. Mēs secinājumus apkoposim un katram būs pieejamas šīs veidlapas, un katrs varēs paskatīties uz saviem paradumiem un tēriņiem no malas,” saka Melece.
Līdz šiem rezultātiem vairs nav ilgi jāgaida - projekta noslēgums ir jau novembrī, kad tiks apkopotas iegūtās atziņas. Tad ikviens varēs apsvērt, ko mainīt savā ikdienā, lai iegūtu gan maciņš, gan arī lai mūsu dzīve būtu videi draudzīgāka.
