4. studija

Aukstā zupa

4. studija

Zāles pļaušanas garums

Ūdens Daugavā

Glābēji, pārbaudīta ūdens kvalitāte un tualetes - oficiālo Daugavas peldvietu labumi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Lai gan daudzi Daugavas ūdeņiem iet garām ar līkumu un rauc degunus, citi nesmādē iespēju gan nopeldēties, gan pasportot. Šobrīd Rīgā ir sešas oficiālās peldvietas, un ūdens tajās ir gana tīrs, lai varētu droši peldēties.

Par ūdens tīrību LTV raidījums „4.studija” vaicāja vairākiem pludmalēs pie Daugavas sastaptiem ūdens sportistiem. „Reāli var redzēt, ka tas ūdens ir tīrs no malas. Tā kā nav, par ko baidīties.” „Vienalga, kaut arī netīrs, var braukt, izņemot var aizķerties dēlis, bet man nekad tā nav bijis.” „Mēs dzīvojam katru dienu pa ūdeni un, braucot regulāri, ir pilna mute ar ūdeni. Priekšstats, ka Daugavā ir netīrs ūdens, nu, tās ir diezgan lielas muļķības.”

Ūdens kvalitāti ir iemēģinājuši ne tikai sportisti, bet pētījuši arī zinātnieki. „Vietas, kur nebūtu ieteicams peldēties, mēs šogad konstatējuši neesam. Esam konstatējuši, ka atsevišķās vietās ir neliels piesārņojums. Bet kopumā jāsaka, ka Latvijā ūdens kvalitāte ir ļoti laba,” atklāj "Bior” direktora vietniece laboratorijas jautājumos Olga Valciņa.

Peldvietas iespējams iedalīt oficiālajās un neoficiālajās, un peldēt drīkst kā vienās, tā otrās. Galvenā atšķirība starp tām ir tāda, ka oficiālajās peldvietās tiek nodrošināta papildu drošība un ērtības, savukārt neoficiālajā - katrs atbild pats par sevi.

Atšķirībā no neoficiālajām peldvietām oficiālajās ir jābūt ne tikai tīram ūdenim, bet arī glābējiem un vietai, kur nokārtot dabiskās vajadzības. Turklāt tualešu klātesamība ir būtiska. Ja nav tualetes, tas nozīmē, ka cilvēki savas dabiskās vajadzības nokārto vai nu peldvietas ūdenī, vai turpat netālu krastā, kas arī piesārņo pašu peldvietas ūdeni.

Vēl viena oficiālo peldvietu priekšrocība - tajās regulāri tiek p`arbaudīta ūdens kvalitāte.

Jau aprīļa beigās, vēl pirms peldsezonas sākuma, un tad reizi mēnesī līdz peldsezonas beigām speciālisti brauc uz peldvietu ar steriliem traukiem, kur ne mazāk kā metra dziļumā un vairākus centimetrus no virsmas paņem ūdens paraugu. „Lai paņemtu peldūdens paraugu, mēs esam izveidojuši nedaudz paštaisītu instrumentu, jo diemžēl ir situācijas, ka tik dziļi ūdenī iebrist nevar, bet paraugs ir jāņem ne tuvāk kā divus metrus no krasta,” stāsta ūdens paraugu ņēmēja Ingrīda Egle.

Pēc tam tas pats darbinieks novērtē peldvietas vizuālo kvalitāti: vai nav redzami netīrumi, ilgnoturīgas putas vai eļļas plankumi pa virsu. Un tad laboratorijā veic ūdens testēšanu. Tur pārbauda mikrobioloģisko piesārņojumu, kas raksturo kopējo ūdens stāvokli. Īpašos gadījumos, piemēram, ja ir aizdomas par notekūdeņiem, tiek veiktas arī ķīmiskās analīzes, tomēr parasti šādu piesārņojumu redz jau ar aci.

"Mums visiem šķiet, ka Daugava nav tīra, bet ir kārtībā. Ir atsevišķos posmos šādas tādas problēmas, tomēr Daugavas ūdens ir labs un peldēties var droši,” apliecina Egle.

Ar oficiālo un neoficiālo peldvietu sarakstu ir iespējams iepazīties Veselības inspekcijas mājaslapā, kur arī ir pieejami pēdējie peldūdens monitoringa rezultāti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti