Eiropas Komisija lēš, ka 2010.gadā vairāk nekā astoņi miljardi plastmasas maisiņu nonāca atkritumos. Tendence rāda, ka iedzīvotāji otrreizēji tos lieto reti un sekojoši daudz biežāk izmet atkritumos, arī piemēslojot vidi.
Eiropas Savienības dalībvalstis piektdien apstiprināja kopš aprīļa apspriestos ierobežojumus, lai dalībvalstīs samazinātu plastmasas maisiņu lietošanu.
Noteikumi paredz, ka dalībvalstīm būs jāievieš maksa par veikalos izsniegtajiem plastmasas maisiņiem vai jārod cits risinājums, lai sasniegtu mērķi - samazināt plāno maisiņu patēriņu par 80% līdz 2019.gadam.
Zaļo grupas Eiroparlamenta deputāte no Dānijas Margrete Aukene norādīja, ka vienošanās par ierobežojumiem ir vēsturisks solis cīņā ar plastmasas atkritumu un atkritumu apsaimniekošanas problēmām. "Līdz 2019.gadam būtu jābūt samazinājumam līdz 90 plastmasas maisiņiem uz cilvēku un tad 2025.gadā tam jāsamazinās līdz 40 maisiņiem uz cilvēku. Cerams, ka arī turpmāk komisija cīnīsies par iedzīvotājiem, uztraucoties par dabu un tīru vidi, jo tai ir nozīmīga loma Eiropas Savienības politiskajā vidē," norāda Aukene.
Eiroparlamentāriete skaidroja, ka līdz ar ierobežojumiem apritē būs par aptuveni 80 miljardiem maisiņu mazāk.
Ierobežojumi gan neattiektos uz ļoti plāniem maisiņiem, ko lieto, piemēram, jēlas gaļas, zivju vai piena produktu iepakošanai.
Noteiktos pasākumus jau kritizējušas dalībvalstis, jo tiesību aktu ieviešana radīšot sarežģījumus. Turpretī komisija uzstāja, ka valstīm jārod veids, kā noteikumus ieviest, citādi draudēšot naudas sodi. Arī nevalstiskās organizācijas iestājās par vienošanos, lai maisiņu patēriņu samazinātu.
Par plastmasas maisiņu ietekmi uz vidi stāsta jūras vides aizsardzības un atjaunošanas organizācijas "Seas at Risk" pārstāve Emma Prīstlanda: "Plastmasas maisiņi piesārņo jūras biotopus un floru. Tāpat jūras organismi tos nereti apēd, piemēram, bruņurupuči tos jauc ar mīkstčauļiem un ēd, bet pēc tam nevar tos izspļaut un rezultātā tie sapinas viņu gremošanas sistēmā un dod sajūtu, ka viņi nemitīgi ir paēduši. Tādējādi ilgākā laika periodā tas noved viņus nāvē. Savukārt okso-bioloģiski maisiņi, kas sadalās mazās daļiņās, patiesībā, ir vēl bīstamāki par maisiem, kas nesadalās, jo tos var apēst vēl vairāk dzīvnieku."
Atsevišķās valstīs jau līdz šim maksa par plānajiem maisiņiem ir ieviesta, piemēram, Dānijas iedzīvotāji katrs izmantojot vidēji tikai četrus vieglos plastmasas maisiņus gadā. Salīdzinājumam poļi un portugāļi izmantojot 100 reizes vairāk, liecina Eiropas Savienības dati.
Pirmdien par vienošanos plānots vēl balsot Eiropas Parlamenta Vides komitejā.
