ES līderi vienojās par kopīgo mērķi līdz 2030.gadam samazināt izmešu daudzumu par 43%, salīdzinot ar 1990.gadu, palielināt energoefektivitāti par 27%, ka arī par 27% palielināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu.
Vienošanos var uzskatīt par vēsturisku, ja ne daži „bet”, jo vienošanās ir „mīksta” - atsevišķām valstīm mērķu noteikšana būs elastīga, bet nākamgad pēc pasaules Klimata pārmaiņu mazināšanas sanāksmes Parīzē to varēs pārskatīt, norādīja Āboltiņš.
Viņš skaidroja, ka par katras valsts artavu mērķa sasniegšanai vienosies nākamgad, ko panāca valstis, kurām bija bažas par šādu apņemšanos ietekmi uz ekonomiku.
Arī Latvijai bija bažas par šo mērķu ietekmi uz lauksaimniecību un it īpaši transporta sektoru, lielākoties izmešu daudzuma dēļ. Taču teikt, ka šādiem klimata pārmaiņu samazināšanas pasākumiem būtu graujoša ietekme uz Latvijas ekonomiku, būtu pārspīlējums, pauda Āboltiņš.
Viņš arī norādīja, ka Latvijā trūkst precīzu aprēķinu par šo soļu ietekmi uz tautsaimniecību kopumā. Taču skaidrs, ka Latvijai, kurā iekšzemes kopprodukts audzis, bet izmešu daudzums pretēji ierastajai praksei, samazinājies jau kopš 1990.gadā, nosakot mērķus ir jāparedz atsevišķa pieeja. Vienošanās paredz, ka dalībvalstīm ar zemāku IKP apjomu uz vienu iedzīvotāju attiecīgi būs arī ne tik daudz jāsamazina izmešu daudzums.
„Slogam jābūt sadalītam taisnīgi, un tas ņemts vērā,” norādīja eksperts.
Jau ziņots, ka Eiropas Savienības valstu līderi ceturtdien beidzot vienojās par klimata pārmaiņu novēršanas politikas mērķiem. Valstis ir apņēmušās līdz 2030. gadam samazināt kaitīgo izmešu apjomu par 40%, salīdzinot ar 1990. gada rādītājiem, kā arī par 27% palielināt energoefektivitāti un atjaunojamās enerģijas īpatsvaru. Par šiem rādītājiem ir bijušas ļoti smagas diskusijas.
