Kiprā, Luksemburgā un Maltā visās peldvietās bija izcila ūdens kvalitāte. Šīm valstīm sekoja Grieķija (96 %), Horvātija (94 %) un Vācija (90 %) — tām visām ir daudz peldvietu, kur ūdens kvalitāte ir izcila.
Visā Eiropā nepilni divi procenti peldvietu neatbilst Peldvietu ūdens direktīvas noteiktajiem minimālajiem ūdens kvalitātes standartiem, un šo vietu peldūdens kvalitāte novērtēta kā “slikta”.
Visvairāk tādu peldvietu, kur ūdens kvalitāte ir slikta, ir Itālijā (107 peldvietas, 2 %), Francijā (105 peldvietas, 3 %) un Spānijā (67 peldvietas, 3 %).
Kopumā piekrastes pludmales uzrādījušas labus rezultātus: gandrīz 97 % ES pludmaļu atbilst minimālajiem standartiem, un vairāk nekā 85 % klasificētas kā tādas, kur peldūdens kvalitāte ir izcila.
Slovēnijas, Maltas un Kipras visu piekrastes pludmaļu ūdens kvalitāte tika atzīta par izcilu.
Salīdzinājumam — 91 % iekšzemes peldūdeņu (upes un ezeri) atbilst vismaz minimālajiem standartiem un vairāk nekā 78 % peldvietu ūdens kvalitāte ir izcila. Luksemburgā un Bulgārijā visu iekšzemes peldvietu kvalitāte tika atzīta par izcilu. Šīm divām valstīm seko Dānija, kur 95 % ezeru ūdeņu kvalitāte bija izcila. Vācijā ūdens kvalitāte klasificēta kā izcila 92 % iekšzemes peldvietu, skaitliski tie ir apmēram 2000 peldvietu.
Šādi rezultāti paziņoti ikgadējā ziņojumā par peldūdeņu kvalitāti, kuru sagatavojusi Eiropas Vides aģentūra (EVA) un EK. Šajā ziņojumā salīdzināti 2014.gada ūdens paraugi, kas ņemti vairāk nekā 21 000 piekrastes un iekšzemes peldvietu visā ES, Šveicē un Albānijā. Paralēli EVA ir publicējusi arī interaktīvu karti, kas parāda ūdens kvalitāti katrai peldvietai.
“Dažkārt mēs esam tūristi pludmalē. Ir skaidrs, ka tīri un droši peldūdeņi ir svarīgi veselībai. Labā ziņa ir tā, ka peldūdeņu kvalitāte turpina uzlaboties. Nākamreiz, kad dosieties peldēties, neaizmirstiet, ka peldūdeņu kvalitātes uzturēšanā sava loma bijusi arī Eiropas Savienībai!” paziņoja Eiropas vides, jūrlietu un zivsaimniecības komisārs Karmenu Vella.
Vietējās iestādes vāc ūdens paraugus atsevišķās peldvietās visas peldsezonas laikā. Pēc tam paraugus analizē, nosakot divu veidu baktēriju īpatsvaru, kas liecina par piesārņojumu no kanalizācijas vai lopkopības. Piesārņots ūdens var ietekmēt cilvēku veselību, izraisot vēdergraizes un caureju tad, ja ūdeni norij.
Atkarībā no konstatēto baktēriju īpatsvara, peldūdeņu kvalitāti novērtē kā “izcilu”, “labu”, “pietiekamu” vai “sliktu”. EVA publicē savu ikgadējo ziņojumu, pamatojoties uz datiem par iepriekšējo peldsezonu. Tas nozīmē, ka šī gada ziņojumā izmantoti 2014.gada vasarā savāktie dati, kas liecina par 2015.gadā paredzamo peldūdeņu kvalitāti.
“Esmu gandarīts, ka peldūdeņu kvalitāte Eiropā joprojām ir ļoti augsta un turpina uzlaboties. Tas liecina, ka politikai ir rezultāti un ka tā paaugstina mūsu dzīves kvalitāti, ja ir vērienīga, labi izstrādāta un īstenota,” sacīja EVA izpilddirektors Hanss Bruininkss.
