"Kurzemes piejūras reģionā ir izbūvēti 344 laukumi. Tas nozīmē, ka visā teritorijā, kas sākās no Jūrmalas pilsētas un beidzas pie Kolkas raga, ir pieejama šķirošana.
"Ļoti kārtīgi šķirotāji ir mazpilsētu iedzīvotāji un to var skaidrot ar iedzīvotāju piederību tai pilsētai un tai vietai, kur viņi dzīvo un tiek izrādīta lielāka interese. Mēs redzam, ka arvien vairāk cilvēku iesaistās, kļūst aktīvāki, izrāda interesi, zvana. Mēs uzskatām, ka ar katru gadu atkritumus šķiro labāk un vairāk," pastāstīja atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma "Piejūra" valdes priekšsēdētāja Indra Rassone.
Vieni no aktīvākajiem Kurzemes šķirotājiem dzīvojot Tukumā.
"Tas bija jau kādus 10 gadus atpakaļ. Teicu tētim, ka tagad mums ir jāšķiro mājās. Viņš teica, ka vispār nav vietas, kā tu to iedomājies, kur mēs to visu tagad liksim?
Cilvēki saka, ka viņiem nav, kur šķirot, bet Tukumā mums tiešām ir, kur to darīt. Šeit sadzīves atkritumi un te ir šķirojamie - stikls, plastmasa un iepakojums. Es lieku stiklu un plastmasu kopā, un pēc tam izšķirošu pie konteinera," rāda atkritumu šķirotāja Santa. Tātad virtuves izmērs nav arguments, lai nešķirotu.
Mārupes privātmājās arī notiek aktīva atkritumu šķirošana.
"Cik es atceros, tik vienmēr kaut kāda šķirošana ir bijusi. Nekad nekas lieks nav mests ārā. Tā kā mums mājās ir centrālā apkure, tad visu, ko varam nodedzināt, mēs nodedzinām. Apzinātā šķirošana mums ir divus gadus, jo mums nomainījās atkritumu apsaimniekotājs un viens no līguma punktiem bija atkritumu šķirošana. Ejam, es jums parādīšu, kur mēs to visu metam ārā," aicina mārupietis Sandis.
Organiskie atkritumi ceļo uz komposta kaudzi, papīrs un kartons tiek sadedzināti, alus pudeles tiek krātas un pirms Jāņiem nodotas, bet plastmasa un stikls tiek likti speciālos maisos, kas reizi mēnesi bez maksas tiek savākti.
"Ja nemaldos, atkritumus kādreiz izveda četras reizes mēnesī. Tagad mums izved tikai vienu reizi mēnesī, tā kā šī šķirošana ir arī ekonomiski izdevīga, ne tikai videi draudzīga," atkritumu šķirošanas izdevīgumu atklāj Sandis.
Atkritumu šķirotāju skaits strauji pieaug Siguldā.
"Vismaz četras reizes gadā iznāk apmeklēt šķirošanas laukumu, un tad es tur nogādāju savas kastes ar papīru, ar stikla taru un lielo maisu ar saplacinātajām plastmasas pudelēm," raidījumam "Vides fakti" pastāstīja atkritumu šķirotāja Sandra. Viņa parāda gan kasti papīram, gan garāžu ar mazo maisu pudelītēm un piebilst:
"Pārējiem, kuriem liekas, ka viņi nevar šķirot, galvenais ir atrast pareizās vietas, kur nolikt to, lai nebūtu pa kājām un tajā pašā laikā Jūs visu varat savākt. Galvenais ir saņemties atrast vietiņu."
Statistika rāda, ka visslinkākie šķirotāji ir vecumā līdz 34 gadiem. Ja parēķina, ka vidēji viens cilvēks gadā saražo 300 kilogramus atkritumu, tad katrs, kurš nešķiro, papildinās poligonus par vismaz 10 tūkstošiem tonnu atkritumu, no kuriem lielākā daļa būtu bijusi pārstrādājama.
