Negodīgie zvejnieki īstos lomu apjomus nereti cenšas noslēpt. Zvejas žurnālos ieraksta mazāk zivju tonnu, nekā patiesībā ir kuģa tilpnēs. Tagad inspektori varēs biežāk jūrā apturēt zvejas kuģus, lai pārbaudītu to kravu. Līdz šim vides inspektori reidos devās ar jūras spēku un krasta sardzes kuģiem. Tagad viņiem būs savs.
Vides dienests uzsver, ka jaunais kuģis būtiski ļaus uzlabot zvejas kontroles darbu, kā arī vides monitoringu. Trešdien pēcpusdienā paredzēta kuģa pirmās darbības sezonas atklāšana, bet Latvijas Radio bija iespēja uz kuģa paviesoties jau otrdien.
Vides dienesta Zvejas kontroles departamenta Daugavmalas piestātnē Voleru ielā Rīgā izrādot jauno kuģi un tā aprīkojumu, kuģa kapteinis Gints Rijkuris stāsta par galvenajiem praktiski izmantojamajiem rīkiem zvejas kontrolē – dežūrlaivu un klāja celtni, ar ko laivu, nelegālos tīklus un citas lietas pārvietot.
Kapteinis pirms tam braucis tālās jūrās uz naftas tankera. Uz daudz mazākās “Mare” neesot par šauru.
“Var kuģot pa Baltijas jūru līdz Dāņu šaurumiem ieskaitot. Ar ieiešanu visās Baltijas jūras ostas,” piebilst kapteinis.
Jaunajā kuģī pirmā telpa aiz durvīm paredzēta jūras vides monitoringam, nosakot skābekļa, barības vielu un citus rādījumus. Uz kuģa ir kamera, kas nosaka naftas piesārņojumu. Tomēr ikdienā tas kalpos tieši zvejas kontrolei, stāsta vides dienesta ģenerāldirektores vietniece un Zvejas kontroles departamenta direktore Evija Šmite.
Līdz šim vides dienestam nācies izlīdzēties ar no krasta apsardzes un Robežsardzes aizlienētajiem kuģīšiem, jo no Brēmenes savulaik dāvanā saņemtais peldlīdzeklis izgājis no ierindas, turklāt vairāk paredzēts iekšzemes ūdeņiem un piekrastei.
Jaunais kuģis rāda pavisam citu jaudu – tas paredzēts darbam visā Baltijas jūrā, kuģim ir divi dzinēji, var uzņemt līdz pat 17 mezglu ātrumu, ko kapteinis Rijkuris salīdzina ar 150 kilometriem stundā mašīnu ātrumu uz zemes. Turklāt kuģa aprīkojums ļauj desmit cilvēkiem trīs diennaktis autonomi uzturēties jūrā bez došanās uz ostu.
Atbilstoši pērn pieņemtajai Eiropas Savienības regulai jaunajam kuģim darba netrūks, saka Zvejas kontroles departamenta direktore Evija Šmite.
Vides dienesta kuģis “Mare” jau bijis pāris inspekcijas braucienos jūrā. Šogad jūrā un līcī plānotas 200 pārbaudes. Kopš pērnā gada 1. janvāra spēkā ir EK regula, kas Latvijai uzliek par pienākumu gadā pārbaudīt 2,5% augsta riska kuģu reisus un 5% ļoti augsta riska kuģus, kas zvejo vai kuģo Latvijas teritoriālajos ūdeņos. Kuģus, kurus pārmeklēt, inspektori izvēlēsies pēc īpašiem kritērijiem.
“Jo lielāks limits, jo, iespējams lielākas iespējas manipulēt, krāpties,” atzīst Šmite.
“Negodīgie zvejnieki cenšas nozvejas patieso apjomu noslēpt. Deklarēt mazāk nekā ir patiesībā uz kuģa,” saka VVD Mobilās grupas vadītājs Miks Veinbergs.
Līdz šim uzdevums bija galvenokārt izkontrolēt 40 % no izkrauto mencu loma Latvijas ostās. Pērn veiktas 2070 zvejas kotroles pārbaudes un konstatēti 278 pārkāpumi.
“Jūrā līdz šim netika tik daudz kontrolēti un konstatēti, jo nebija iespējas izkontrolēt. Tagad nosegsim to, kas trūka. Tagad esam arī jūras spējīgi. Ir uzlabota mūsu kapacitāte,” uzsver Šmite.
“Ja runā par nelegāliem tikliem, to daudzums dažreiz ir bijis tik liels, ka nespēj iekraut, un bija sarežģīti, ka tas tīkls ir 1- 2 kilometrus garš. Tad ar rokām jāvelk. Te var novietot lielu daudzumu un ir mašīna, kas ievelk tīklus automātiski,” kuģa priekšrocības apraksta Miks Veinbergs.
Veinbergs arī papildina, ka jaunais kuģis, kas aprīkots arī ar eholoti zivju baru vērošanai, būs labs palīgs inspektoriem arī nelegālo tīklu meklēšanā.
“Mare” var uzņemt 10 vides inspektorus un jūrā uzturēties trīs diennaktis. Kuģa būve un tā aprīkojums izmaksāja nepilnus trīs miljonus eiro. 86 % izmaksu sedza no Eiropas Kohēzijas fonda.
Kuģis būs gatavs darbam jebkurā diennakts laikā, lai nekavējoties varētu doties zvejas kontrolē, piebilst tā kapteinis Gints Rijkuris.
Krīzes gados, kad samazināja Vides dienesta inspektoru skaitu un finansējumu, nozvejas pārbaudes ostās un jūrā saruka uz pusi. Par ES direktīvu nepildīšanu Latvija draudēja soda sankcijas. Līdz šim lielākais tā sauktās melnās nozvejas gadījums atklāts 2012.gadā. Kāds Latvijas zvejas uzņēmums nozvejas pārskatos nebija norādījis vairāk nekā 400 tonnu zivju. Toreiz tiesa piesprieda piedzīt zaudējums - pusmiljonu latu.
