Lai būtu drošs par to, ka suga noteikta nekļūdīgi, Ivars Leimanis nosūtīja piepes fotogrāfijas un paraugu uz Latvijas Dabas muzeju, kur piepju eksperte Diāna Meiere apstiprināja sugu, kā arī atzina, ka šī uzskatāma par "Pycnoporellus alboluteus" pirmo atradni Latvijā.
Izteiksmīgā, koši oranžā piepe, kas aug vecos, dabiskos egļu mežos ar apšu vai citu lapu koku piemistrojumu, iekļauta piecu Eiropas valstu Sarkanajās grāmatās un Eiropā 33 īpaši reto un apdraudēto sēņu sugu sarakstā.
Retā piepe "Pycnoporellus alboluteus" sastopama vecos dabiskos egļu mežos ar apšu vai citu lapu koku piemistrojumu, kas pastāvīgi bagāti ar lielu dimensiju egļu kritalām dažādās sadalīšanās stadijās. Piepes augļķermeņi parasti atrodami uz lielām egļu (dažkārt apšu) kritalām bez mizas, stumbra vidusdaļā, lielākoties kritalas apakšā, bet, ja kritala pieguļ augsnei, tad tās sānos vai augšpusē.
Sugai ir vājas izdzīvošanas un izplatīšanās spējas kailcirtēs. To apdraud intensīva mežsaimniecība un atmirušās koksnes izvākšana no egļu mežaudzēm.
Latvijā līdz šim konstatētas aptuveni 160 piepju sugas.
